آيات مشهورة من الكتاب المقدس منEvangelijs pēc Lukasa 14

شارك

Jo kas atīt pi Manis, bet sova tāva, mōtes, brōļa, mōsu un ari sovas dvēseles naīneist, tys par Munu mōcekli navar byut.

Un kas sova krysta nanas un naīt Maņ pakaļ, tys Muns mōceklis byut navar.

Tadei ikvīns, kas sevi augstynoj, byus pazamōts, kas sevi zamynoj, byus paaugstynōts.

Taipat ari ni vīns nu jums, kas naatsasoka nu vysa tō, kas jam ir, navar byut Muns mōceklis.

Kas tad nu jums, grybādams uzceļt tūrni, pyrmōk nasasāst un naaprēkinoj izdavumu, vai tiks leidzekļu pabeigšonai? Jo tys, īlicis pamatus, navarātu pabeigt, tod visi, kas tū radzātu, sōktu pīsasmīt saceidami: Šytys cylvāks īsōce ceļt, bet navar pabeigt.

Jo tu sareikoj maļteiti, tod īlyudz nabogus, krūpļus, slymus un oklus, un tu byusi svēteigs, jo tim navā, ar kū tev atleidzēt. Gon tys byus atleidzāts taisneigūs augšamceļšonā.

Sōļs ir loba līta; bet jo sōļs pazaudātu sovu syurumu, ar kū tad lai tū īsōlej? Jys nader vairs ni zemei, ni māslim, — jū izmat ōrā. Kam auss ir dzērdēšonai, tys lai klausōs.