Папулярныя біблейскія вершы з Jāņa ev. 12

Падзяліцца

Ja kāds Man grib kalpot, lai tas seko Man; un kur Es būšu, tur arī Mans kalps būs. Ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cienīs.

Kas savu dzīvību tur mīļu, tas to pazaudēs; un kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paturēs uz mūžīgu dzīvošanu.

Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tad tas paliek viens pats; bet ja viņš nomirst, tad tas nes daudz augļus.

Es esmu Gaisma pasaulē nācis, lai ikkatrs, kas tic uz Mani, nepaliek tumsā.

Un ja kas Manus vārdus dzird un netic, tad Es to netiesāju, jo Es neesmu nācis, pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.

Bet Marija ņema mārciņu tīras, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja Viņa kājas ar saviem matiem. Un nams tapa pilns no eļļas smaržas.

Ņēma zarus no palmu kokiem un izgāja Viņam pretī un kliedza: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš.”

Bet Jēzus tiem atbildēja sacīdams: “Tā stunda ir nākusi, ka Cilvēka Dēls top pagodināts.