Папулярныя біблейскія вершы з Lūkas evaņģēlijs 14

Падзяліцца

Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, un pat savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis.

Un kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.

Jo katrs, kas sevi paaugstinās, tiks pazemots, bet kas pazemosies, tas tiks paaugstināts.

Tā arī katrs no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.

Jo kas no jums, gribēdams torni celt, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā nobeigšanai, Lai vēlāk, pamatus ielicis un nespēdams pabeigt, netiktu no visiem, kas to redz, izzobots, Sakot: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nespēja pabeigt.

Bet ja tu rīko mielastu, aicini nabagus, kropļus, klibus un aklus! Un svētīgs tu būsi, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt, bet tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies.

Sāls ir laba lieta, bet ja sāls paliek nederīga, kā lai to uzlabo? Tā neder ne zemei, ne mēsliem, bet to izmet ārā. Kam ausis dzirdēšanai, tas lai dzird!