PIRMĀ LAIKU 28
28
1Tad Dāvids sapulcināja Jeruzālemē izziņotā sapulcē visus Israēla virsaišus, arī visus cilšu virsaišus un nodaļu virspavēlniekus, kuri goda amatā kalpoja ķēniņam, un virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, bez tam ķēniņa un viņa dēlu īpašumu pārziņus, tāpat arī visus ganāmo pulku pārziņus kopā ar galma kalpotājiem, karavīrus un visus pārējos ievērības cienīgos vīrus.
2Un ķēniņš Dāvids piecēlās kājās no sava sēdekļa un sacīja: „Uzklausiet mani, mani brāļi un mana tauta! Tas bija mans sirds lolojums uzcelt mierīgu novietni tā Kunga derības šķirstam un kāju pameslu mūsu Dievam, un es jau biju sataisījies to celt.
3Bet tad Dievs uz mani sacīja: Tev nebūs celt namu manam vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis!
4Nu tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimts, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izredzējis par vadoni un Jūdas cilti manu dzimtu, un mana tēva dēlu vidū Viņam bija labs prāts bijis uz mani, lai ieceltu mani par ķēniņu pār visu Israēlu.
5Bet no visiem maniem dēliem, —jo tas Kungs ir man devis daudz dēlu, —Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu tā Kunga valdības troni pār Israēlu.
6Un Viņš man noteica: Tavs dēls Salamans lai uzceļ manu namu un manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu.
7Un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš, tāpat kā vēl šo baltu dienu, stipri turēsies, izpildīdams manas pavēles un manas tiesas!
8Un nu tagad, visam Israēlam, šai tā Kunga sapulcinātai draudzei to redzot un mūsu Dievam dzirdot, uzklausiet: ievērojiet un izpildiet visas tā Kunga, jūsu Dieva, dotās pavēles, lai jūs varētu iegūt īpašumā šo auglīgo zemi un paturēt to kā dzimtīpašumu saviem bērniem, kas jums sekos, uz mūžīgiem laikiem!
9Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus; ja tu vien Viņu meklēsi, tad Viņš arī tevi atradis, bet ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atstums uz visiem laikiem.
10Redzi nu tagad, —kad tas Kungs tevi ir izredzējis, lai tu Viņam uzceltu namu par svētu vietu, —tad esi stiprs un dari to!“
11Un Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam tempļa priekšpuses un paša tempļa nama veidolus, kā ari dārglietu krātuvju, augštelpu un iekštelpu, tāpat arī salīdzināšanās telpas veidolus,
12Kopā ar visu savu nodomāto plānu, kā tas viņam tēlojās prātā attieksmē uz tā Kunga nama iežogojumu un tā apkārtni ar iedalījumiem, tapat arī uz Dieva nama noliktavām un dārglietu krātuvēm visām Dieva namam veltītajām dārgajām mantām.
13Un viņš izteica savus nodomus ari par priestepu un Ievītu iedalījumiem pa nodaļām, par visu to darbu, kas ir veicams tā Kunga namā, tāpat arī par visiem tā Kunga nama dievkalpojumu traukiem
14Un tāpat arī par zeltu, —cik zelta jāņem katram dievkalpojuma traukam pēc svara, un par visu sudraba trauku svaru, kādi vienā vai otrā dievkalpojumā lietojami.
15Arī par visu zelta lukturu un zelta lampiņu svaru, cik liels tas lai būtu ikvienam lukturim un ikkatrai luktura lampai, viņš deva norādījumus, un arī sudraba lukturiem, tāpat ikvienam citam lukturim un tā lampiņai viņš noteica svaru sakarā ar to, kādā veidā viens vai otrs lukturis tiktu dievkalpojumos lietots.
16Viņš arī nosvēra zeltu atklāti izliekamās maizes galdiem, ikvienam galdam, un viņš noteica arī sudrabu sudraba galdiem.
17Un viņš noteica tīrā kausētā zelta svaru gaļas dakšām un slacināmiem traukiem, dzeramiem kausiem un platajām galda bļodām no zelta; ikvienai bļodai savu svaru, vienai tādu, otrai citādu. Un sudraba bļodām savu svaru, vienai tādu, otrai citādu.
18Arī kvēpināmo upuru altārim no kausēta zelta viņš noteica svaru un parādīja paraugu ķerubu zelta ratiem, kas, izplētuši savus spārnus, nosedza tā Kunga derības šķirstu.
19„Un to tas Kungs man visu ir darījis saprotamu ar rakstiem no paša tā Kunga rokas, man atklādams visus veicamos darbus!“ Tā sacīja Dāvids.
20Un tad Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: „Esi stiprs un esi drosmīgs un rīkojies! Nebīsties un neliecies mulsināties! Tiešām, Dievs tas Kungs, mans Dievs, būs ar tevi; Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus ar tā Kunga nama uzcelšanu saistītos darbus.
21Un redzi, še ir priesteru un Ievītu nodaļas, kas sakārtotas saskaņā ar visa Dieva nama apkalpošanu, un kopā ar tevi visādos darbos būs brīvprātīgi vīri, kas ir gudri un izmanīgi visādu darbu veikšanā, un tāpat vadoņi, kā arī visi ļaudis, kas visi gatavi izpildīt tavas pavēles!“
Currently Selected:
PIRMĀ LAIKU 28: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIRMĀ LAIKU 28
28
1Tad Dāvids sapulcināja Jeruzālemē izziņotā sapulcē visus Israēla virsaišus, arī visus cilšu virsaišus un nodaļu virspavēlniekus, kuri goda amatā kalpoja ķēniņam, un virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, bez tam ķēniņa un viņa dēlu īpašumu pārziņus, tāpat arī visus ganāmo pulku pārziņus kopā ar galma kalpotājiem, karavīrus un visus pārējos ievērības cienīgos vīrus.
2Un ķēniņš Dāvids piecēlās kājās no sava sēdekļa un sacīja: „Uzklausiet mani, mani brāļi un mana tauta! Tas bija mans sirds lolojums uzcelt mierīgu novietni tā Kunga derības šķirstam un kāju pameslu mūsu Dievam, un es jau biju sataisījies to celt.
3Bet tad Dievs uz mani sacīja: Tev nebūs celt namu manam vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis!
4Nu tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimts, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izredzējis par vadoni un Jūdas cilti manu dzimtu, un mana tēva dēlu vidū Viņam bija labs prāts bijis uz mani, lai ieceltu mani par ķēniņu pār visu Israēlu.
5Bet no visiem maniem dēliem, —jo tas Kungs ir man devis daudz dēlu, —Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu tā Kunga valdības troni pār Israēlu.
6Un Viņš man noteica: Tavs dēls Salamans lai uzceļ manu namu un manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu.
7Un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš, tāpat kā vēl šo baltu dienu, stipri turēsies, izpildīdams manas pavēles un manas tiesas!
8Un nu tagad, visam Israēlam, šai tā Kunga sapulcinātai draudzei to redzot un mūsu Dievam dzirdot, uzklausiet: ievērojiet un izpildiet visas tā Kunga, jūsu Dieva, dotās pavēles, lai jūs varētu iegūt īpašumā šo auglīgo zemi un paturēt to kā dzimtīpašumu saviem bērniem, kas jums sekos, uz mūžīgiem laikiem!
9Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus; ja tu vien Viņu meklēsi, tad Viņš arī tevi atradis, bet ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atstums uz visiem laikiem.
10Redzi nu tagad, —kad tas Kungs tevi ir izredzējis, lai tu Viņam uzceltu namu par svētu vietu, —tad esi stiprs un dari to!“
11Un Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam tempļa priekšpuses un paša tempļa nama veidolus, kā ari dārglietu krātuvju, augštelpu un iekštelpu, tāpat arī salīdzināšanās telpas veidolus,
12Kopā ar visu savu nodomāto plānu, kā tas viņam tēlojās prātā attieksmē uz tā Kunga nama iežogojumu un tā apkārtni ar iedalījumiem, tapat arī uz Dieva nama noliktavām un dārglietu krātuvēm visām Dieva namam veltītajām dārgajām mantām.
13Un viņš izteica savus nodomus ari par priestepu un Ievītu iedalījumiem pa nodaļām, par visu to darbu, kas ir veicams tā Kunga namā, tāpat arī par visiem tā Kunga nama dievkalpojumu traukiem
14Un tāpat arī par zeltu, —cik zelta jāņem katram dievkalpojuma traukam pēc svara, un par visu sudraba trauku svaru, kādi vienā vai otrā dievkalpojumā lietojami.
15Arī par visu zelta lukturu un zelta lampiņu svaru, cik liels tas lai būtu ikvienam lukturim un ikkatrai luktura lampai, viņš deva norādījumus, un arī sudraba lukturiem, tāpat ikvienam citam lukturim un tā lampiņai viņš noteica svaru sakarā ar to, kādā veidā viens vai otrs lukturis tiktu dievkalpojumos lietots.
16Viņš arī nosvēra zeltu atklāti izliekamās maizes galdiem, ikvienam galdam, un viņš noteica arī sudrabu sudraba galdiem.
17Un viņš noteica tīrā kausētā zelta svaru gaļas dakšām un slacināmiem traukiem, dzeramiem kausiem un platajām galda bļodām no zelta; ikvienai bļodai savu svaru, vienai tādu, otrai citādu. Un sudraba bļodām savu svaru, vienai tādu, otrai citādu.
18Arī kvēpināmo upuru altārim no kausēta zelta viņš noteica svaru un parādīja paraugu ķerubu zelta ratiem, kas, izplētuši savus spārnus, nosedza tā Kunga derības šķirstu.
19„Un to tas Kungs man visu ir darījis saprotamu ar rakstiem no paša tā Kunga rokas, man atklādams visus veicamos darbus!“ Tā sacīja Dāvids.
20Un tad Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: „Esi stiprs un esi drosmīgs un rīkojies! Nebīsties un neliecies mulsināties! Tiešām, Dievs tas Kungs, mans Dievs, būs ar tevi; Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus ar tā Kunga nama uzcelšanu saistītos darbus.
21Un redzi, še ir priesteru un Ievītu nodaļas, kas sakārtotas saskaņā ar visa Dieva nama apkalpošanu, un kopā ar tevi visādos darbos būs brīvprātīgi vīri, kas ir gudri un izmanīgi visādu darbu veikšanā, un tāpat vadoņi, kā arī visi ļaudis, kas visi gatavi izpildīt tavas pavēles!“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.