PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 15
15
1Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,
2Kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludinājis—citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.
3To es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem,
4Un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,
5Un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem.
6Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.
7Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.
8Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.
9Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.
10Bet no Dieva žēlastības esmu es, kas es esmu, un viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
11Lai vai es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi.
12Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās?
13Ja nav miroņu augšāmcelšanās, tad ari Kristus nav augšāmcēlies.
14Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, un arī veltīga jūsu ticība.
15Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka viņš Kristu ir uzmodinājis, bet viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās.
16Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.
17Un ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.
18Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši.
19Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.
20Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem.
21Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.
23Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder viņa atnākšanas dienā.
24Un tad nāk gals, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam, kad viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.
25Jo viņam vajaga valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām.
26Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznicināta—nāve.
27Jo tas viņam ir visu nodevis apakš viņa kājām; bet kad saka: viss viņam nodots, tad protams, izņemot to, kas viņam visu nodevis.
28Bet kad viņam viss būs nodots, tad ari Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.
29Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?
30Kādēļ arī mēs ikbrīdi esam briesmās?
31Es mirstu ikdienas, tik tiešām, ka ūs, brāli, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
32Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.“
33Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.
34Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.
35Bet varbūt kāds sacīs: Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?
36Tu nesaprašai Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.
37Tu nesēji miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.
38Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams, un ikkatrai sēklai savu īpat-nēju.
39Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda pumu un citāda zivju miesa.
40Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāds krāšņums ir debesu ķermeņiem un citāds zemes ķermeņiem.
41Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.
42Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43Sēts top negodā, un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir ari garīga miesa.
45Tāpat ir ari rakstīts: „Pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli,“ pēdējais Ādams par dzīvu darītāju garu.
46Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.
47Pinnais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesim.
48Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un kāds tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;
49Un tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.
50Bet to es saku, brāļi: Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz ari iznīcība var iemantot neiznicību.
51Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
52Piepeši, acumirkli, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznicibā, un mēs tapsim pārvērsti.
53Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznicibā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.
54Un kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: „Nāve ir aprīta uzvarā!
55Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?“
56Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
57Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
58Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.
Currently Selected:
PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 15: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 15
15
1Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,
2Kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludinājis—citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.
3To es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem,
4Un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,
5Un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem.
6Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.
7Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.
8Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.
9Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.
10Bet no Dieva žēlastības esmu es, kas es esmu, un viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
11Lai vai es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi.
12Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās?
13Ja nav miroņu augšāmcelšanās, tad ari Kristus nav augšāmcēlies.
14Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, un arī veltīga jūsu ticība.
15Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka viņš Kristu ir uzmodinājis, bet viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās.
16Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.
17Un ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.
18Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši.
19Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.
20Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem.
21Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.
23Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder viņa atnākšanas dienā.
24Un tad nāk gals, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam, kad viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.
25Jo viņam vajaga valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām.
26Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznicināta—nāve.
27Jo tas viņam ir visu nodevis apakš viņa kājām; bet kad saka: viss viņam nodots, tad protams, izņemot to, kas viņam visu nodevis.
28Bet kad viņam viss būs nodots, tad ari Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.
29Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?
30Kādēļ arī mēs ikbrīdi esam briesmās?
31Es mirstu ikdienas, tik tiešām, ka ūs, brāli, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
32Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.“
33Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.
34Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.
35Bet varbūt kāds sacīs: Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?
36Tu nesaprašai Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.
37Tu nesēji miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.
38Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams, un ikkatrai sēklai savu īpat-nēju.
39Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda pumu un citāda zivju miesa.
40Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāds krāšņums ir debesu ķermeņiem un citāds zemes ķermeņiem.
41Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.
42Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43Sēts top negodā, un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir ari garīga miesa.
45Tāpat ir ari rakstīts: „Pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli,“ pēdējais Ādams par dzīvu darītāju garu.
46Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.
47Pinnais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesim.
48Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un kāds tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;
49Un tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.
50Bet to es saku, brāļi: Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz ari iznīcība var iemantot neiznicību.
51Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
52Piepeši, acumirkli, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznicibā, un mēs tapsim pārvērsti.
53Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznicibā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.
54Un kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: „Nāve ir aprīta uzvarā!
55Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?“
56Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
57Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
58Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.