OTRA LAIKU 33
33
1Manasem, kļūstot par ķēniņu, bija divpadsmit gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.
2Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, sekodams negantībām pagānu tautās, ko tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3Viņš atkal lika uzcelt kalnu augstieņu svētnīcas, ko viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un viņš uzcēla altārus baāliem, un izveidoja ašēras, un pielūdza visu debess zvaigžņu pulku, un tiem kalpoja.
4Un viņš arī uzcēla altārus tā Kungā namā, par kuņi tas Kungs bija noteicis: „Jeruzālemē lai mīt mans vārds uz mūžīgiem laikiem!“
5Un viņš uzcēla altājus debess zvaigžņu pulkiem tā Kunga nama abos pagalmos.
6Un viņš lika saviem dēliem iet nāvē kā ugunsupufiem Ben-Hinoma ielejā, viņš nodarbojās ar zīlniecību, vārdošanu, izsauca mirušo garus un turēja zintiniekus: tā vēl daudz lielākā mērā viņš darīja to, kas tam Kungam nepatika, Viņu ar to izaicinādams.
7Un viņš novietoja arī elka tēlu, ko viņš bija izveidojis, Dieva namā, par kuju Dievs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam noteicis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis visu Israēla cilšu staipa, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8Un turpmāk Es nelikšu Israēla kājai atrauties nost no tās zemes, ko Es esmu nolicis jūsu tēviem, cik tālu viņi tiešām centīsies izpildīt visu, ko Es esmu viņiem pavēlējis tā, kā tas viss ir izteikts bauslība likumos un tiesās ar Mozus roku.“
9Tā Manase pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā.
10Tas Kungs gan brīdināja Manasi un viņa tautu, bet viņi to neņēma vēra.
11Tāpēc tas Kungs lika doties pret viņiem uzbrukumā Asirijas ķēniņa kapa vadoņiem; tie sagūstīja Manasi ar īpašiem kāšiem, turēja viņu apcietinājumā iekaltu vara važās un pēc tam aizveda viņu uz Bābeli.
12Kad viņš nu tā bija postā, tad viņš lūdza žēlastību no tā Kunga, sava Dieva, un viņš pārlieku zemojās savu tēvu Dieva priekšā
13Un nemitīgi Viņu lūdza. Tad tas Kungs ļāvās pielūgties un uzklausīja viņa pazemīgo lūgšanu un pārveda to atkal Jeruzālemē viņa ķēniņa varas godā. Tad Manase atzina, ka tas Kungs patiesi ir Dievs.
14Pēc tam viņš uzcēla Dāvida pilsētai ārējo mūri uz Gihonas pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ir ieeja pa Zivju vārtiem, visapkārt Ofēla kalnam, un viņš to cēla ievērojamā augstumā. Viņš arī iecēla kara priekšniekus visās nocietinātās pilsētās Jūdā.
15Un viņš aizvāca projām svešos dievus un to elku attēlus no tā Kunga nama ar visiem altāriem, kurus viņš bija uzcēlis tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmeta tos ārā no pilsētas.
16Un viņš atjaunoja tā Kunga altāri un upurēja uz tā kaujamos pateicības upurus un labprātīgos slavas upurus, un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot tam Kungam, Israēla Dievam.
17Bet neņemdama to vērā, tauta joprojām nesa kaujamos upurus kalnu augstienēs, kaut arī vienīgi tam Kungam, savam Dievam.
18Un kas vēl par Manasi stāstāms—tiklab viņa lūgšana Dievam, kā arī to pareģu vēstījumi, ko tie tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā viņam bija pasludinājuši, —redzi, tie ir pievienoti Israēla ķēniņu aprakstiem.
19Bet viņa pazemīgā lūgšana, un kā viņš tika uzklausīts, un arī visi viņa grēku darbi, viņa sacelšanās, un tās vietas, kurās viņš bija uzcēlis augstieņu svētnīcas, un kur viņš bija novietojis ašēras un elku tēlus, iekāms viņš pats tika pazemots, —redzi, tas ir aprakstīts pareģu stāstos.
20Un Manase apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
21Un Amonam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit divi gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.
22Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis un godāja tos.
23Bet viņš nepazemojās tā Kunga priekša tā, kā viņa tēvs Manase bija pazemojies, un viņš, šis pats Amons, uzkrāva sev aizvien vairāk noziegumu.
24Un viņa paša kalpi pret viņu sazvērējās un nogalināja viņu viņa pili.
25Bet zemes ļaudis nosita visus sazvērniekus, kuri bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un viņi cēla par ķēniņu viņa dēlu Josiju.
Currently Selected:
OTRA LAIKU 33: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
OTRA LAIKU 33
33
1Manasem, kļūstot par ķēniņu, bija divpadsmit gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.
2Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, sekodams negantībām pagānu tautās, ko tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3Viņš atkal lika uzcelt kalnu augstieņu svētnīcas, ko viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un viņš uzcēla altārus baāliem, un izveidoja ašēras, un pielūdza visu debess zvaigžņu pulku, un tiem kalpoja.
4Un viņš arī uzcēla altārus tā Kungā namā, par kuņi tas Kungs bija noteicis: „Jeruzālemē lai mīt mans vārds uz mūžīgiem laikiem!“
5Un viņš uzcēla altājus debess zvaigžņu pulkiem tā Kunga nama abos pagalmos.
6Un viņš lika saviem dēliem iet nāvē kā ugunsupufiem Ben-Hinoma ielejā, viņš nodarbojās ar zīlniecību, vārdošanu, izsauca mirušo garus un turēja zintiniekus: tā vēl daudz lielākā mērā viņš darīja to, kas tam Kungam nepatika, Viņu ar to izaicinādams.
7Un viņš novietoja arī elka tēlu, ko viņš bija izveidojis, Dieva namā, par kuju Dievs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam noteicis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis visu Israēla cilšu staipa, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8Un turpmāk Es nelikšu Israēla kājai atrauties nost no tās zemes, ko Es esmu nolicis jūsu tēviem, cik tālu viņi tiešām centīsies izpildīt visu, ko Es esmu viņiem pavēlējis tā, kā tas viss ir izteikts bauslība likumos un tiesās ar Mozus roku.“
9Tā Manase pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā.
10Tas Kungs gan brīdināja Manasi un viņa tautu, bet viņi to neņēma vēra.
11Tāpēc tas Kungs lika doties pret viņiem uzbrukumā Asirijas ķēniņa kapa vadoņiem; tie sagūstīja Manasi ar īpašiem kāšiem, turēja viņu apcietinājumā iekaltu vara važās un pēc tam aizveda viņu uz Bābeli.
12Kad viņš nu tā bija postā, tad viņš lūdza žēlastību no tā Kunga, sava Dieva, un viņš pārlieku zemojās savu tēvu Dieva priekšā
13Un nemitīgi Viņu lūdza. Tad tas Kungs ļāvās pielūgties un uzklausīja viņa pazemīgo lūgšanu un pārveda to atkal Jeruzālemē viņa ķēniņa varas godā. Tad Manase atzina, ka tas Kungs patiesi ir Dievs.
14Pēc tam viņš uzcēla Dāvida pilsētai ārējo mūri uz Gihonas pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ir ieeja pa Zivju vārtiem, visapkārt Ofēla kalnam, un viņš to cēla ievērojamā augstumā. Viņš arī iecēla kara priekšniekus visās nocietinātās pilsētās Jūdā.
15Un viņš aizvāca projām svešos dievus un to elku attēlus no tā Kunga nama ar visiem altāriem, kurus viņš bija uzcēlis tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmeta tos ārā no pilsētas.
16Un viņš atjaunoja tā Kunga altāri un upurēja uz tā kaujamos pateicības upurus un labprātīgos slavas upurus, un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot tam Kungam, Israēla Dievam.
17Bet neņemdama to vērā, tauta joprojām nesa kaujamos upurus kalnu augstienēs, kaut arī vienīgi tam Kungam, savam Dievam.
18Un kas vēl par Manasi stāstāms—tiklab viņa lūgšana Dievam, kā arī to pareģu vēstījumi, ko tie tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā viņam bija pasludinājuši, —redzi, tie ir pievienoti Israēla ķēniņu aprakstiem.
19Bet viņa pazemīgā lūgšana, un kā viņš tika uzklausīts, un arī visi viņa grēku darbi, viņa sacelšanās, un tās vietas, kurās viņš bija uzcēlis augstieņu svētnīcas, un kur viņš bija novietojis ašēras un elku tēlus, iekāms viņš pats tika pazemots, —redzi, tas ir aprakstīts pareģu stāstos.
20Un Manase apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
21Un Amonam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit divi gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.
22Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis un godāja tos.
23Bet viņš nepazemojās tā Kunga priekša tā, kā viņa tēvs Manase bija pazemojies, un viņš, šis pats Amons, uzkrāva sev aizvien vairāk noziegumu.
24Un viņa paša kalpi pret viņu sazvērējās un nogalināja viņu viņa pili.
25Bet zemes ļaudis nosita visus sazvērniekus, kuri bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un viņi cēla par ķēniņu viņa dēlu Josiju.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.