APUSTUĻU DARBI 26
26
1Agripa sacīja Pāvilam: Tev ir atļauts aizstāvēties. Tad Pāvils izstiepa roku un teica aizstāvēšanās runu:
2„Ķēniņ Agripa, es sevi turu par laimīgu, ka varu šodien tavā priekšā aizstāvēties pret visu, par ko jūdi mani apsūdz,
3Jo vairāk tādēļ, ka tu pārzini visas jūdu parašas un jautājumus; tāpēc es tevi lūdzu mani pacietīgi uzklausīt.
4Visi jūdi pazīst manu dzīvi no mazām dienām, kā tā no paša sākuma risinājusies manas tautas vidū un Jeruzālēme,
5Pazīdami mani jau sen, tā ka tie varētu liecināt, ka esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākās sektas noteikumiem, būdams farizējs.
6Un tagad mani tiesā par cerību, ka Dievs piepildīs apsolījumu, ko viņš mūsu tēviem devis,
7Ko mūsu divpadsmit ciltis cer iemantot, bez mitēšanās Dievam kalpodanas nakti un dienu. Par šo cerību, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.
8Vai jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?
9Man pašam gan šķita, ka man vajaga Nacarieša Jēzus vārdam noteikti pretoties.
10To es arī darīju Jeruzālemē. Saņēmis pilnvaras no augstajiem pries-teriem, es esmu daudz svēto ieslēdzis cietumā, un kad viņus nomaitāja, man tas bija pa prātam.
11Pa visām sinagogām es tos daudzkārt ar sodiem esmu spiedis zaimot, pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās.
12Iedams ar tādu nolūku uz Damasku ar augsto priesteru atļauju un pilnvarām,
13Es, ķēniņ, dienas vidū uz ceļa redzēju gaismu no debesīm, spožāku par saules gaismu, apspīdam mani un manus ceļa biedrus.
14Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebrēju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.
15Es sacīju: Kas tu esi, Kungs? Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.
16Bet celies kājās! Jo tāpēc, es tev esmu parādījies, lai tu man kalpotu un apliecinātu, kā tu mani esi redzējis un kā es tev parādīšos,
17Lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kufiem es tevi sūtu
18Atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātāna varas pie Dieva, un ticībā uz mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.
19Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs,
20Bet esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzīvo Damaskā, Jeruzālemē un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai tie nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Dieva un dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi.
21Tādēļ jūdi svētnīcā mani sagrāba un mēģināja nonāvēt.
22Bet Dievs man palīdzējis līdz šai dienai, un es še stāvu kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesludinā-dams, kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši,
23Ka Kristum bija jācieš, ka viņš pirmais no mirušajiem auģšāmcēlies Sludināt gaismu savai tautai un pagā-niem.“
24Viņam tā aizstāvoties, Fēsts sacīja skalā balsi: „Pāvil, tu esi traks, lielās rakstu zināšanas tevi padara traku!“
25Bet Pāvils sacīja: „Es neesmu vis traks, loti cienījamais Fēst, bet es runāju patiesus un prātīgus vārdus,
26Jo par šīm lietām zina ari ķēniņš, uz ko es droši runāju. Es neticu, ka kaut kas no tā viņam palicis apslēpts, jo tas nav noticis svešā stūrī.
27Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici.“
28Bet Agripa sacīja Pāvilam: „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.“
29Pāvils atbildēja: „Lai Dievs dod, ka agri vai vēlu nevien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.“
30Tad ķēniņš, zemes pārvaldnieks, Bernīke, un visi, kas pie viņiem sēdēja, piecēlās
31Un aizgāja, runādami savā starpā: „Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas.“
32Bet Agripa Fēstam sacīja: „Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu piesaucis ķeizaru.“
Currently Selected:
APUSTUĻU DARBI 26: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
APUSTUĻU DARBI 26
26
1Agripa sacīja Pāvilam: Tev ir atļauts aizstāvēties. Tad Pāvils izstiepa roku un teica aizstāvēšanās runu:
2„Ķēniņ Agripa, es sevi turu par laimīgu, ka varu šodien tavā priekšā aizstāvēties pret visu, par ko jūdi mani apsūdz,
3Jo vairāk tādēļ, ka tu pārzini visas jūdu parašas un jautājumus; tāpēc es tevi lūdzu mani pacietīgi uzklausīt.
4Visi jūdi pazīst manu dzīvi no mazām dienām, kā tā no paša sākuma risinājusies manas tautas vidū un Jeruzālēme,
5Pazīdami mani jau sen, tā ka tie varētu liecināt, ka esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākās sektas noteikumiem, būdams farizējs.
6Un tagad mani tiesā par cerību, ka Dievs piepildīs apsolījumu, ko viņš mūsu tēviem devis,
7Ko mūsu divpadsmit ciltis cer iemantot, bez mitēšanās Dievam kalpodanas nakti un dienu. Par šo cerību, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.
8Vai jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?
9Man pašam gan šķita, ka man vajaga Nacarieša Jēzus vārdam noteikti pretoties.
10To es arī darīju Jeruzālemē. Saņēmis pilnvaras no augstajiem pries-teriem, es esmu daudz svēto ieslēdzis cietumā, un kad viņus nomaitāja, man tas bija pa prātam.
11Pa visām sinagogām es tos daudzkārt ar sodiem esmu spiedis zaimot, pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās.
12Iedams ar tādu nolūku uz Damasku ar augsto priesteru atļauju un pilnvarām,
13Es, ķēniņ, dienas vidū uz ceļa redzēju gaismu no debesīm, spožāku par saules gaismu, apspīdam mani un manus ceļa biedrus.
14Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebrēju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.
15Es sacīju: Kas tu esi, Kungs? Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.
16Bet celies kājās! Jo tāpēc, es tev esmu parādījies, lai tu man kalpotu un apliecinātu, kā tu mani esi redzējis un kā es tev parādīšos,
17Lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kufiem es tevi sūtu
18Atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātāna varas pie Dieva, un ticībā uz mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.
19Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs,
20Bet esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzīvo Damaskā, Jeruzālemē un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai tie nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Dieva un dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi.
21Tādēļ jūdi svētnīcā mani sagrāba un mēģināja nonāvēt.
22Bet Dievs man palīdzējis līdz šai dienai, un es še stāvu kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesludinā-dams, kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši,
23Ka Kristum bija jācieš, ka viņš pirmais no mirušajiem auģšāmcēlies Sludināt gaismu savai tautai un pagā-niem.“
24Viņam tā aizstāvoties, Fēsts sacīja skalā balsi: „Pāvil, tu esi traks, lielās rakstu zināšanas tevi padara traku!“
25Bet Pāvils sacīja: „Es neesmu vis traks, loti cienījamais Fēst, bet es runāju patiesus un prātīgus vārdus,
26Jo par šīm lietām zina ari ķēniņš, uz ko es droši runāju. Es neticu, ka kaut kas no tā viņam palicis apslēpts, jo tas nav noticis svešā stūrī.
27Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici.“
28Bet Agripa sacīja Pāvilam: „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.“
29Pāvils atbildēja: „Lai Dievs dod, ka agri vai vēlu nevien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.“
30Tad ķēniņš, zemes pārvaldnieks, Bernīke, un visi, kas pie viņiem sēdēja, piecēlās
31Un aizgāja, runādami savā starpā: „Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas.“
32Bet Agripa Fēstam sacīja: „Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu piesaucis ķeizaru.“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.