AMOSA 8
8
1Dievs tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi.
2Un Viņš man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ —Es atbildēju: „Grozu un tajā ienākušos augļus.“ Tad tas Kungs man teica: „Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
3Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs.“ —Tā teica tas Kungs.
4Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat mazturīgo un esat apņēmušies izdeldēt zemes mazos cilvēkus.
5Jūs, kas sakāt: „Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, lai mēs varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru,
6Un lai beidzot mēs varētu iegūt sev par vergiem nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?“
7Pret šādu Jēkaba augstprātību tas Kungs ir izteicies, zvērēdams: „Tiešām, visus šādus viņu darbus Es nekad neaizmirsīšu!“
8Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei, un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāviļņojas kā ūdens plūdu pārklātai un jāizskatās pārplūdušai un izskalotai kā zemei Ēģiptē, kad to pārpludina Nīla!
9„Un notiks tanī dienā,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā.
10Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu visu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena!“
11„Redzi, nāks dienas,“ —salta tas Kungs, Visuvarenais Dievs, —„Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus.
12Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no pusnakts pret rītiem un meklētu pēc tā Kunga vārda, un tomēr to neatrastu.
13Tai pašā dienā slāpju mocītas saļims skaistās jaunavas un brašie jaunekļi,
14Kas tagad zvēr pie Samarijas lāsta un saka: Tik tiešām, ka tavs Dievs dzīvo, Dan! Tik tiešām, ka gudrā pareģe dzīvo Bēršebā! Jo tie kritīs un nekad vairs nepiecelsies.“
Currently Selected:
AMOSA 8: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
AMOSA 8
8
1Dievs tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi.
2Un Viņš man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ —Es atbildēju: „Grozu un tajā ienākušos augļus.“ Tad tas Kungs man teica: „Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
3Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs.“ —Tā teica tas Kungs.
4Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat mazturīgo un esat apņēmušies izdeldēt zemes mazos cilvēkus.
5Jūs, kas sakāt: „Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, lai mēs varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru,
6Un lai beidzot mēs varētu iegūt sev par vergiem nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?“
7Pret šādu Jēkaba augstprātību tas Kungs ir izteicies, zvērēdams: „Tiešām, visus šādus viņu darbus Es nekad neaizmirsīšu!“
8Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei, un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāviļņojas kā ūdens plūdu pārklātai un jāizskatās pārplūdušai un izskalotai kā zemei Ēģiptē, kad to pārpludina Nīla!
9„Un notiks tanī dienā,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā.
10Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu visu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena!“
11„Redzi, nāks dienas,“ —salta tas Kungs, Visuvarenais Dievs, —„Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus.
12Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no pusnakts pret rītiem un meklētu pēc tā Kunga vārda, un tomēr to neatrastu.
13Tai pašā dienā slāpju mocītas saļims skaistās jaunavas un brašie jaunekļi,
14Kas tagad zvēr pie Samarijas lāsta un saka: Tik tiešām, ka tavs Dievs dzīvo, Dan! Tik tiešām, ka gudrā pareģe dzīvo Bēršebā! Jo tie kritīs un nekad vairs nepiecelsies.“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.