ECECHIELA 22
22
1Tad pār mani nāca atkal tā Kunga vārds un man sacīja:
2„Cilvēka bērns, vai negribi tiesāt šo asinspilsētu, vai negribi tai pasludināt spriedumu? Parādi tai visu tās negantību.
3Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un kas sev par nelaimi darinājusi sev elkus, lai aptraipītos!
4Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājuma priekšmetu pagānu tautām un par apsmieklu visām zemēm.
5Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī valda visur izvirtība un liels apjukums.
6Redzi, Israēla valdnieki no tava vidus arvienu ir tiekušies, cik kufam no viņiem tas ar saviem spēkiem bijis iespē-jams, izliet pašu ļaužu asinis.
7Tēvu un māti tavi cilvēki savā dzīvē nicina, pret svešinieku tie, tevī dzīvodami, ir varmācīgi, tāpat viņi apspiež bāriņus un atraitnes.
8Kas Man svēts, to tu nicini, manas svētās dienas tu liec novārtā.
9Tavā vidū ir apmelotāji, kas tiecas izliet asinis. Ir ļaudis, kas kalnos notur upupa mielastus, tavu ļaužu starpā notiek kauna un izvirtības pilnas lietas.
10Daži no tavējiem atsedz tēva kaunumu, daži nododas netiklībai ar sava tēva sievām, citi izlieto netiklībai sievietes viņu nešķīstuma brīžos to mēnešreizās;
11Vēl cits pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, cits dzīvo nešķīstībā un asinsgrēkā ar savu vedeklu, cits atkal izvaro un aptraipa savu pusmāsu, sava tēva meitu.
12Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkties par dāvanām, lai izlietu asinis. Tu nodarbojies ar augļošanu un ņem plēsēja augļus (jeb pagaidas) un varmā-cīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi,“ saka Dievs tas Kungs.
13Redzi, Es sasitu rokas tās negodīgās peļņās dēļ, ko tu esi guvusi, un to asiņu dēļ, kas izlietas tavējo starpā.
14Vai tava sirds pastāvēs un izturēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es iešu tiesā ar tevi? Es, tas Kungs, to pieteicu, un Es to ari izpildīšu.
15Es tevi izkaisīšu tautu starpā un tevi izklīdināšu pa zemēm un valstīm un tevī galīgi iznīcināšu tavu nešķīstību,
16Lai tu, savas pašas vainas dēļ negodā kritusi, stāvētu negodā pagānu tautu acu priekšā; tad tu nāksi pie atziņas, ka Es esmu tas Kungs.“
17Tad vēl man atklājās tā Kunga vārds un man sacīja:
18„Cilvēka bērns, Israēla nams ir Man palicis par sārņiem; tie visi ir kā vajrš un alva, kā dzelzs un svins kausētavas ceplī, tie ir palikuši par sudraba izdedžiem.
19Tādēļ tā saka tas Kungs: Tāpēc ka jūs esat palikuši par izdedžiem, tad Es jūs sakopošu Jeruzālemē,
20Un kā sudrabu un vāju, dzelzi, svinu un alvu liek kopā kausētavas ceplī un tad zem tā iekurina uguni, lai šis maisījums kustu, tā Es savās dusmās un savā bardzībā ņemšu jūs un likšu jūs kopā ceplī kausēšanai.
21Es jūs sakopošu un iešķilšu pret jums savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkūstat.
22Kā sudrabu kausē ceplī, tā jūs tur kausēs, lai jūs atzīstat, ka Es, tas Kungs, esmu izlējis savas dusmas pār jums.“
23Tad atkal atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
24„Cilvēka bērns, saki tai: Tu esi kā zeme, kas nav slacināta, kur lietus nelija dusmības dienā.
25Tās valdnieki bijuši kā rūcēji un laupījuma kārīgi lauvas, tie norijuši cilvēku dzīvības, salaupījuši bagātību un mantu, tie vairojuši tur atraitņu skaitu.
26Tās priesteri pārkāpuši manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais.
27Tās dižciltīgie pārējo starpā ir kā plēsīgi vilki: aiz mantkārības tie izlej asinis un iznīcina cilvēku dzīvības.
28Bet tās pravieši apmet un aptriepj visu to ar kaļķu javu, tiem stāstīdami par aplamām izdomātām parādībām, sludina tiem nākotnē melus un apgalvodami: Tā saka Dievs tas Kungs, kaut tas Kungs to nav sacījis.
29Arī vienkāršā tauta tai zemē atļaujas sev dažādas varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību.
30Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi manā priekšā, ka Es ar savu tiesas spriedumu to galīgi nepa-zudinu, bet Es neatradu neviena.
31Tad Es izlēju savas dusmas pār tiem un tos iznīcināju ar savas bardzības uguni, un sodam par viņu grēkiem Es liku krist uz viņu galvas,“ tā saka Dievs tas Kungs.
Currently Selected:
ECECHIELA 22: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
ECECHIELA 22
22
1Tad pār mani nāca atkal tā Kunga vārds un man sacīja:
2„Cilvēka bērns, vai negribi tiesāt šo asinspilsētu, vai negribi tai pasludināt spriedumu? Parādi tai visu tās negantību.
3Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un kas sev par nelaimi darinājusi sev elkus, lai aptraipītos!
4Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājuma priekšmetu pagānu tautām un par apsmieklu visām zemēm.
5Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī valda visur izvirtība un liels apjukums.
6Redzi, Israēla valdnieki no tava vidus arvienu ir tiekušies, cik kufam no viņiem tas ar saviem spēkiem bijis iespē-jams, izliet pašu ļaužu asinis.
7Tēvu un māti tavi cilvēki savā dzīvē nicina, pret svešinieku tie, tevī dzīvodami, ir varmācīgi, tāpat viņi apspiež bāriņus un atraitnes.
8Kas Man svēts, to tu nicini, manas svētās dienas tu liec novārtā.
9Tavā vidū ir apmelotāji, kas tiecas izliet asinis. Ir ļaudis, kas kalnos notur upupa mielastus, tavu ļaužu starpā notiek kauna un izvirtības pilnas lietas.
10Daži no tavējiem atsedz tēva kaunumu, daži nododas netiklībai ar sava tēva sievām, citi izlieto netiklībai sievietes viņu nešķīstuma brīžos to mēnešreizās;
11Vēl cits pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, cits dzīvo nešķīstībā un asinsgrēkā ar savu vedeklu, cits atkal izvaro un aptraipa savu pusmāsu, sava tēva meitu.
12Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkties par dāvanām, lai izlietu asinis. Tu nodarbojies ar augļošanu un ņem plēsēja augļus (jeb pagaidas) un varmā-cīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi,“ saka Dievs tas Kungs.
13Redzi, Es sasitu rokas tās negodīgās peļņās dēļ, ko tu esi guvusi, un to asiņu dēļ, kas izlietas tavējo starpā.
14Vai tava sirds pastāvēs un izturēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es iešu tiesā ar tevi? Es, tas Kungs, to pieteicu, un Es to ari izpildīšu.
15Es tevi izkaisīšu tautu starpā un tevi izklīdināšu pa zemēm un valstīm un tevī galīgi iznīcināšu tavu nešķīstību,
16Lai tu, savas pašas vainas dēļ negodā kritusi, stāvētu negodā pagānu tautu acu priekšā; tad tu nāksi pie atziņas, ka Es esmu tas Kungs.“
17Tad vēl man atklājās tā Kunga vārds un man sacīja:
18„Cilvēka bērns, Israēla nams ir Man palicis par sārņiem; tie visi ir kā vajrš un alva, kā dzelzs un svins kausētavas ceplī, tie ir palikuši par sudraba izdedžiem.
19Tādēļ tā saka tas Kungs: Tāpēc ka jūs esat palikuši par izdedžiem, tad Es jūs sakopošu Jeruzālemē,
20Un kā sudrabu un vāju, dzelzi, svinu un alvu liek kopā kausētavas ceplī un tad zem tā iekurina uguni, lai šis maisījums kustu, tā Es savās dusmās un savā bardzībā ņemšu jūs un likšu jūs kopā ceplī kausēšanai.
21Es jūs sakopošu un iešķilšu pret jums savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkūstat.
22Kā sudrabu kausē ceplī, tā jūs tur kausēs, lai jūs atzīstat, ka Es, tas Kungs, esmu izlējis savas dusmas pār jums.“
23Tad atkal atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
24„Cilvēka bērns, saki tai: Tu esi kā zeme, kas nav slacināta, kur lietus nelija dusmības dienā.
25Tās valdnieki bijuši kā rūcēji un laupījuma kārīgi lauvas, tie norijuši cilvēku dzīvības, salaupījuši bagātību un mantu, tie vairojuši tur atraitņu skaitu.
26Tās priesteri pārkāpuši manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais.
27Tās dižciltīgie pārējo starpā ir kā plēsīgi vilki: aiz mantkārības tie izlej asinis un iznīcina cilvēku dzīvības.
28Bet tās pravieši apmet un aptriepj visu to ar kaļķu javu, tiem stāstīdami par aplamām izdomātām parādībām, sludina tiem nākotnē melus un apgalvodami: Tā saka Dievs tas Kungs, kaut tas Kungs to nav sacījis.
29Arī vienkāršā tauta tai zemē atļaujas sev dažādas varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību.
30Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi manā priekšā, ka Es ar savu tiesas spriedumu to galīgi nepa-zudinu, bet Es neatradu neviena.
31Tad Es izlēju savas dusmas pār tiem un tos iznīcināju ar savas bardzības uguni, un sodam par viņu grēkiem Es liku krist uz viņu galvas,“ tā saka Dievs tas Kungs.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.