PIRMĀ MOZUS 15
15
1Pēc šiem notikumiem tas Kungs runāja uz Abrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: „Nebīsties, Abrām, Es esmu tev par sargu un vairogu, un tava alga ir loti liela.“
2Un Abrāms atbildēja: „Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es staigāju apkārt bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Eliēzers.“
3Un Abrāms teica: „Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no maniem kalpiem būs mans mantinieks.“
4Un tad tā Kunga vārds notika viņam: „Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.“
5Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: „Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēji tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,“ Viņš tam teica.
6Un Abrāms paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.
7Un Viņš sacīja tam: „Es esmu tas Kungs, kas tev lika iziet no Ūras Kaldejā, lai tev dotu šo zemi par īpašumu.“
8Bet tas sacīja: „Kungs mans Dievs, no kā lai es noprotu, ka es to mantošu?“
9Un Viņš sacīja: „Atnes Man triju gadu jaunlopu, triju gadu kazu un triju gadu aunu, balodi un ūbeli.“
10Un tas Viņam atnesa un sagatavoja visus tos, sadalīja tos uz pusēm un lika vienu gabalu pret otru, bet putnus tas nesadalīja.
11Un vanagi krita uz kustoņiem, bet Abrāms tos aizdzina.
12Un kad saule bija tuvu rietam, tad miegs uznāca Ābramam un lielas izbailes, liela tumsa nolaidās pār viņu.
13Un Viņš sacīja Abrāmam: „Piemini, zintin zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un tiem tur būs būt par kalpiem, un tos tur pazemos četri simt gadus.
14Bet arī to tautu, kas tos kalpinās, Es tiesāšu; pēc tam tie dosies ceļā ar bagātu mantību.
15Bet tu noiesi mierā pie saviem tēviem, un sirmā vecumā tu tapsi aprakts.
16Un ceturtai paaudzei būs atgriezties šurp, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns.“
17Un notika, kad saule bija nogājusi un bija iestājusies pilnīga tumsa, tad it kā dūmains cepiis un degoša lāpa parādījās starp tiem gabaliem.
18Tanī dienā tas Kungs noslēdza ar Abrāmu derību, sacīdams: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi, no Ēģiptes upes līdz lielajai upei—Eifratas upei,
19Arī kēniešus, kadmoniešus, hetiešus, serifiešus, refejiešus, amoriešus, kānaāniešus, girgaziešus un jebusiešus.“
Currently Selected:
PIRMĀ MOZUS 15: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIRMĀ MOZUS 15
15
1Pēc šiem notikumiem tas Kungs runāja uz Abrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: „Nebīsties, Abrām, Es esmu tev par sargu un vairogu, un tava alga ir loti liela.“
2Un Abrāms atbildēja: „Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es staigāju apkārt bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Eliēzers.“
3Un Abrāms teica: „Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no maniem kalpiem būs mans mantinieks.“
4Un tad tā Kunga vārds notika viņam: „Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.“
5Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: „Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēji tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,“ Viņš tam teica.
6Un Abrāms paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.
7Un Viņš sacīja tam: „Es esmu tas Kungs, kas tev lika iziet no Ūras Kaldejā, lai tev dotu šo zemi par īpašumu.“
8Bet tas sacīja: „Kungs mans Dievs, no kā lai es noprotu, ka es to mantošu?“
9Un Viņš sacīja: „Atnes Man triju gadu jaunlopu, triju gadu kazu un triju gadu aunu, balodi un ūbeli.“
10Un tas Viņam atnesa un sagatavoja visus tos, sadalīja tos uz pusēm un lika vienu gabalu pret otru, bet putnus tas nesadalīja.
11Un vanagi krita uz kustoņiem, bet Abrāms tos aizdzina.
12Un kad saule bija tuvu rietam, tad miegs uznāca Ābramam un lielas izbailes, liela tumsa nolaidās pār viņu.
13Un Viņš sacīja Abrāmam: „Piemini, zintin zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un tiem tur būs būt par kalpiem, un tos tur pazemos četri simt gadus.
14Bet arī to tautu, kas tos kalpinās, Es tiesāšu; pēc tam tie dosies ceļā ar bagātu mantību.
15Bet tu noiesi mierā pie saviem tēviem, un sirmā vecumā tu tapsi aprakts.
16Un ceturtai paaudzei būs atgriezties šurp, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns.“
17Un notika, kad saule bija nogājusi un bija iestājusies pilnīga tumsa, tad it kā dūmains cepiis un degoša lāpa parādījās starp tiem gabaliem.
18Tanī dienā tas Kungs noslēdza ar Abrāmu derību, sacīdams: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi, no Ēģiptes upes līdz lielajai upei—Eifratas upei,
19Arī kēniešus, kadmoniešus, hetiešus, serifiešus, refejiešus, amoriešus, kānaāniešus, girgaziešus un jebusiešus.“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.