JESAJAS 13
13
1Teiciens par Bābeli, ko saņēmis Jesaja, Amoca dēls, parādībā:
2Paceliet karogu augstā kalnā, uzsauciet viņiem stiprā balsi! Metiet ar roku, lai tie ieiet pa valdnieku vārtiem!
3„Es pats esmu aicinājis savus svētītos savu dusmu tiesas lēmumu izpildīšanai, ari savus stipros karavīrus, kas ir prieka pilni manā godībā un skaļi jūsmo par to.“
4Klau! Skaļas drūzmēšanās un soļu troksnis atskan kalnos, it kā tur būtu neskaitāms karapulku daudzums, tāpat dzirdama dunoņa, ko rada nemitīgi kopā nākošo dažādu valšķu un tautu soļi. Dievs tas Kungs Cebaots kārto karaspēku!
5Viņi nāk no tālas zemes, no pasaules gala, tas Kungs un Viņa dusmu piepildīšanās rīki, un nāk izpostīt visu zemi!
6Vaimanājiet! Jo tā Kunga diena ir tuvu! Tā nāk kā zibens spēriens no Visuvarenā!
7Tādēļ visiem rokas nolaižas, un visas cilvēku sirdis trīc izmisumā.
8Visus pārņēmis uztraukums un apjukums; viņus māc žņaugi un sāpes, viņi lokās kā sieva, kas dzemdē; viņi skatās kā stulbi cits uz citu, viņu vaigi deg kā liesmās.
9Redzi, tā Kunga diena nāk, briesmīga ar dusmām un ar karstu bardzību, lai pārvērstu zemi par tuksnesi un iznicinātu tajā esošos grēciniekus.
10Jo debesu zvaigznes un viņu lielie spīdekļu sakopojumi nespīd vairs, saule uzlecot aptumšojas, un mēness nedod savu gaismu.
11Jā, Es piemeklēšu pasaules ļaunumu un bezdievju noziegumu; Es iznīcināšu lepno augstprātību un pazemošu varmāku lielību,
12Tā ka augstākas kārtas virs būs dārgāks par tīro zeltu un kārtējs cilvēks vērtīgāks par Ofira zeltu.
13Tādēļ Es satricināšu debesis, zeme izkustēsies no savas vietas aiz tā Kunga Cebaota dusmām Viņa lielās bardzības dienā.
14Viņiem tad klāsies kā izbiedētām stirnām un kā avīm, kam nav gana; ikviens piegriezīsies savai tautai, ikviens bēgs uz savu dzimteni.
15Visus, ko Babilonā sastaps, nodurs ar šķēpu, un visi sagūstītie kritīs no zobena.
16Viņu bērnus satrieks un sašķaidīs viņu acu priekšā, viņu namus izlaupīs, un viņu sievas piesmies.
17Redzi, Es sacelšu pret viņiem mēdiešus, kas nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta.
18Bet tie nošaus jaunekļus ar saviem stopiem, nesaudzēs bērnus mātes miesās; bērni neatradīs žēlastību viņu acu priekšā.
19Tā Bābelei, kas ir ķēniņu valstu glītums un kaldēju skaistums un lepnums, klāsies tāpat kā Sodomai un Gomorai, ko Dievs izpostīja līdz pamatiem.
20Tur ne mūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arābi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs.
21Bet tur mitīs tuksneša zvēri, nami būs pilni ar pūcēm; tur dzīvos strausi, un dejos jodi.
22Tuksneša vilki kauks viņu pilīs un šakaļi viņu greznajos izpriecas namos; pilsētas gals jau tuvu klāt, tās beidzamās dienas neliks ilgi uz sevi gaidīt.
Currently Selected:
JESAJAS 13: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JESAJAS 13
13
1Teiciens par Bābeli, ko saņēmis Jesaja, Amoca dēls, parādībā:
2Paceliet karogu augstā kalnā, uzsauciet viņiem stiprā balsi! Metiet ar roku, lai tie ieiet pa valdnieku vārtiem!
3„Es pats esmu aicinājis savus svētītos savu dusmu tiesas lēmumu izpildīšanai, ari savus stipros karavīrus, kas ir prieka pilni manā godībā un skaļi jūsmo par to.“
4Klau! Skaļas drūzmēšanās un soļu troksnis atskan kalnos, it kā tur būtu neskaitāms karapulku daudzums, tāpat dzirdama dunoņa, ko rada nemitīgi kopā nākošo dažādu valšķu un tautu soļi. Dievs tas Kungs Cebaots kārto karaspēku!
5Viņi nāk no tālas zemes, no pasaules gala, tas Kungs un Viņa dusmu piepildīšanās rīki, un nāk izpostīt visu zemi!
6Vaimanājiet! Jo tā Kunga diena ir tuvu! Tā nāk kā zibens spēriens no Visuvarenā!
7Tādēļ visiem rokas nolaižas, un visas cilvēku sirdis trīc izmisumā.
8Visus pārņēmis uztraukums un apjukums; viņus māc žņaugi un sāpes, viņi lokās kā sieva, kas dzemdē; viņi skatās kā stulbi cits uz citu, viņu vaigi deg kā liesmās.
9Redzi, tā Kunga diena nāk, briesmīga ar dusmām un ar karstu bardzību, lai pārvērstu zemi par tuksnesi un iznicinātu tajā esošos grēciniekus.
10Jo debesu zvaigznes un viņu lielie spīdekļu sakopojumi nespīd vairs, saule uzlecot aptumšojas, un mēness nedod savu gaismu.
11Jā, Es piemeklēšu pasaules ļaunumu un bezdievju noziegumu; Es iznīcināšu lepno augstprātību un pazemošu varmāku lielību,
12Tā ka augstākas kārtas virs būs dārgāks par tīro zeltu un kārtējs cilvēks vērtīgāks par Ofira zeltu.
13Tādēļ Es satricināšu debesis, zeme izkustēsies no savas vietas aiz tā Kunga Cebaota dusmām Viņa lielās bardzības dienā.
14Viņiem tad klāsies kā izbiedētām stirnām un kā avīm, kam nav gana; ikviens piegriezīsies savai tautai, ikviens bēgs uz savu dzimteni.
15Visus, ko Babilonā sastaps, nodurs ar šķēpu, un visi sagūstītie kritīs no zobena.
16Viņu bērnus satrieks un sašķaidīs viņu acu priekšā, viņu namus izlaupīs, un viņu sievas piesmies.
17Redzi, Es sacelšu pret viņiem mēdiešus, kas nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta.
18Bet tie nošaus jaunekļus ar saviem stopiem, nesaudzēs bērnus mātes miesās; bērni neatradīs žēlastību viņu acu priekšā.
19Tā Bābelei, kas ir ķēniņu valstu glītums un kaldēju skaistums un lepnums, klāsies tāpat kā Sodomai un Gomorai, ko Dievs izpostīja līdz pamatiem.
20Tur ne mūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arābi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs.
21Bet tur mitīs tuksneša zvēri, nami būs pilni ar pūcēm; tur dzīvos strausi, un dejos jodi.
22Tuksneša vilki kauks viņu pilīs un šakaļi viņu greznajos izpriecas namos; pilsētas gals jau tuvu klāt, tās beidzamās dienas neliks ilgi uz sevi gaidīt.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.