JESAJAS 9
9
1Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.
2Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot.
3Jo Tu to jūgu, kas viņus nospieda, viņu iejūga atbalsta plāksni pret viņu pakausi un viņu dzinēja rīksti esi salauzis kā Midiana laikā,
4Un viss apbruņojums, kāds domāts tiem, kas ar neapvaldītu niknumu taisās karot, un visas ar asinīm aptraipītās drēbes būs tikai laupījums ugunij, uguns tās aprīs.
5Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: „Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs.“
6Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Vīna ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.
7Tas Visuvarenais Kungs ir vērsis vienu vārdu pret Jēkabu, un tas ir kritis zemē Israēlā.
8Un to sajutīs visa tauta, Ēfraims un Samarijas iedzīvotāji, kas lielībā, augstprātībā un sirds uzpūtībā saka:
9„Ķieģeļu mūri ir sagrauti, bet ar cirstiem akmeņiem mēs atjaunosim celtni. Zīda koki ir nocirsti bet to vietā mēs stādīsim ciedru kokus!“
10Tā deva tas Kungs Recīna pretiniekiem virsroku un pamudināja Israēla ienaidniekus—
11Siriešus austrumos un filistiešus rietumos, lai viņi ēstu Israēlu ar pilnu muti. Tomēr ar visu to nerima Vina dusmas, un Viņa roka palika pacelta.
12Bet tauta neatgriezās pie tā, kas to bija sitis, un nemeklēja to Kungu Cebaotu.
13Tādēļ tas Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, zaru un stumbru vienā dienā.
14Vecaji un cienījamie tie ir galva, bet pravieši, kas sludina melus, tie ir aste,
15Un šās tautas garīgie vadoņi tiešām ir maldinātāji: viņu vadītie ir postam lemti.
16Tādēļ tas Visuvarenais Kungs nepriecājās par viņu jaunekļiem un nesaudzēja viņu bāreņus un atraitnes, jo tie visi ir zemiski nelieši, bezgoži un ļauni, un katra mute pauž bezdievību. Tomēr Viņa dusmas nemitējās, un Viņa roka ir arvien augsti pacelta.
17Jo bezdievība dega kā uguns, kas aprij ērkšķus un čūkslājus un aizdedzina meža biezokni, tā ka dūmi paceļas augstu gaisā.
18No tā Kunga Cebaota dusmām uzliesmoja visa zeme, tā ka tauta krita ugunij par ēsmu un par laupījumu, un cits citu nežēloja.
19Viens rija pa labi un tomēr palika izsalcis; otrs ēda pa kreisi un tomēr nebija paēdis; ikviens ēda sava paša elkoņa miesu:
20Manase Ēfraimu un Ēfraims Manasi, abi kopā gāja pret Jūdu. Tomēr Viņa dusmas nerima, un Viņa roka ir arvien vēl augsti pacelta.
Currently Selected:
JESAJAS 9: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JESAJAS 9
9
1Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.
2Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot.
3Jo Tu to jūgu, kas viņus nospieda, viņu iejūga atbalsta plāksni pret viņu pakausi un viņu dzinēja rīksti esi salauzis kā Midiana laikā,
4Un viss apbruņojums, kāds domāts tiem, kas ar neapvaldītu niknumu taisās karot, un visas ar asinīm aptraipītās drēbes būs tikai laupījums ugunij, uguns tās aprīs.
5Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: „Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs.“
6Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Vīna ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.
7Tas Visuvarenais Kungs ir vērsis vienu vārdu pret Jēkabu, un tas ir kritis zemē Israēlā.
8Un to sajutīs visa tauta, Ēfraims un Samarijas iedzīvotāji, kas lielībā, augstprātībā un sirds uzpūtībā saka:
9„Ķieģeļu mūri ir sagrauti, bet ar cirstiem akmeņiem mēs atjaunosim celtni. Zīda koki ir nocirsti bet to vietā mēs stādīsim ciedru kokus!“
10Tā deva tas Kungs Recīna pretiniekiem virsroku un pamudināja Israēla ienaidniekus—
11Siriešus austrumos un filistiešus rietumos, lai viņi ēstu Israēlu ar pilnu muti. Tomēr ar visu to nerima Vina dusmas, un Viņa roka palika pacelta.
12Bet tauta neatgriezās pie tā, kas to bija sitis, un nemeklēja to Kungu Cebaotu.
13Tādēļ tas Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, zaru un stumbru vienā dienā.
14Vecaji un cienījamie tie ir galva, bet pravieši, kas sludina melus, tie ir aste,
15Un šās tautas garīgie vadoņi tiešām ir maldinātāji: viņu vadītie ir postam lemti.
16Tādēļ tas Visuvarenais Kungs nepriecājās par viņu jaunekļiem un nesaudzēja viņu bāreņus un atraitnes, jo tie visi ir zemiski nelieši, bezgoži un ļauni, un katra mute pauž bezdievību. Tomēr Viņa dusmas nemitējās, un Viņa roka ir arvien augsti pacelta.
17Jo bezdievība dega kā uguns, kas aprij ērkšķus un čūkslājus un aizdedzina meža biezokni, tā ka dūmi paceļas augstu gaisā.
18No tā Kunga Cebaota dusmām uzliesmoja visa zeme, tā ka tauta krita ugunij par ēsmu un par laupījumu, un cits citu nežēloja.
19Viens rija pa labi un tomēr palika izsalcis; otrs ēda pa kreisi un tomēr nebija paēdis; ikviens ēda sava paša elkoņa miesu:
20Manase Ēfraimu un Ēfraims Manasi, abi kopā gāja pret Jūdu. Tomēr Viņa dusmas nerima, un Viņa roka ir arvien vēl augsti pacelta.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.