JEREMIJAS 11
11
1Šis ir tas vārds, kas no tā Kunga, lūpām atskanēja Jeremijam:
2„Uzklausait šīs derības vārdus un pasludiniet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
3Un tu saki tiem: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Nolādēts lai ir ikviens, kas neizpilda šās derības noteikumus,
4Ko Es uzliku jūsu tēviem par pienākumu tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes, no lielā dzelzs kausētavas cepļa, un tiem sacīju: Paklausiet maniem noteikumiem un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs,
5Lai Es varētu izpildīt zvērestu, ko Es devu jūsu tēviem, proti, piešķirt viņiem zemi, kur piens un medus tek, kā tas ir līdz šai dienai!“ —Tad es atbildēju un sacīju: „Tiešām, Kungs! Lai notiek tā!“
6Tad tas Kungs sacīja man: „Dan Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās šos vārdus zināmus un saki: Uzklausait šās derības vārdus un rīkojieties saskaņā ar tiem!
7Jo Es jūsu tēviem noteicu tai dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, un tos esmu vienmēr pamācījis līdz šai dienai paklausīt maniem norādījumiem.
8Bet tie Man neklausīja un neatvēra savas ausis, bet staigāja ikviens pēc savas ļaunās sirds nepielaidības. Tādēļ Es piepildīju viņu vidū visus šās derības draudu vārdus, ko Es tiem biju pavēlējis un ko tie nebija turējuši.“
9Un vēl tas Kungs teica: „Es zinu, ka pastāv tieša sazvērestība Jūdas vīru un Jeruzālemes iedzīvotāju starpā.
10Tie ir krituši atpakaļ savu sentēvu grēkos, kas neklausīja maniem vārdiem. Tie skrēja pakal citiem dieviem, lai tiem kalpotu. Israēla nams un Jūdas nams pārkāpa manu derību, ko Es noslēdzu ar viņu tēviem!“
11Tādēļ tas Kungs saka: „Redzi, Es sūtīšu tiem nelaimi, no kuras tie nevarēs glābties, un kad tie brēks un Mani piesauks, izlūgdamies manu palīdzību, Es tos neklausīšu.
12Un kad Jūdas pilsētas un Jeruzālemes iedzīvotāji ies pie tiem dieviem, kam tie upurējuši, un kliegs pēc palīdzības, tad ue nevarēs viņiem palīdzēt viņu nelaimē.
13Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu; cik Jeruzālemē ielu, tik altāru jūs esat cēluši kauna elkiem, altārus, lai kvēpinātu Baālam.
14Bet tu nelūdz par šo tautu, nenāc ar vaimanām un aizlūgumu par tiem, jo Es neklausīšu tos, kad tie Mani piesauks savā nelaimē!
15Ko tad meklē mans mīļais manā namā? Varbūt tie grib īstenot savus ļaunos nodomus? Vai tad solījumi un upupu gaļa iznīcinās tevī tavu ļaunprātību, ka tu tad varētu gavilēt?
16Par: nepārtraukti zaļojošu eļļas koku ar skaistiem augļiem, —tā tas Kung kādreiz tevi nosauca. Bet šā koka pār-mērīgi skaļās šalkoņas dēļ tagad Viņš pielicis tam uguni, un tā zari lūst.
17Jo tas Kungs Cebaots, kas tevi dēstījis, nolēmis pār tevi nelaimi tā ļaunuma dēļ, ko Israēla nams un Jūdas nams darījuši, Baālam upurēdami, lai Mani sarūgtinātu.“
18Tas Kungs man to atklāja, un es to zinu. Tu man toreiz parādīji viņu nodomus.
19Es biju kā nevainīgs jērs, ko ved kaušanai, un nezināju, ka viņi perina pret mani ļaunus nodomus: „Iznīcināsim šo koku ar tā augļiem un izdeldēsim to no dzīvo zemes, ka nepiemin vairs tā vārdu!“
20Bet Tu Kungs Cebaot, taisno soģi, kas pārbaudi sirdis un īkstis, liec man redzēt tavu pret viņiem vērstu atriebību, jo es Tev pavēlu savu dzīves ceļu.
21Tādēļ tas Kungs saka par Anatotas vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības un saka: „Nesludini tā Kunga vārdā, ja negribi mirt no mūsu rokām!“ —
22Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es likšu viņiem to nožēlot, un Es tos sodīšu: viņu jaunekļus aprīs zobens, viņu dēli un meitas nomirs badā!
23No tiem nekas nepaliks pāri, jo Es sūtīšu nelaimi pār Anatotas vīriem viņu piemeklēšanas gadā!“
Currently Selected:
JEREMIJAS 11: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JEREMIJAS 11
11
1Šis ir tas vārds, kas no tā Kunga, lūpām atskanēja Jeremijam:
2„Uzklausait šīs derības vārdus un pasludiniet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
3Un tu saki tiem: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Nolādēts lai ir ikviens, kas neizpilda šās derības noteikumus,
4Ko Es uzliku jūsu tēviem par pienākumu tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes, no lielā dzelzs kausētavas cepļa, un tiem sacīju: Paklausiet maniem noteikumiem un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs,
5Lai Es varētu izpildīt zvērestu, ko Es devu jūsu tēviem, proti, piešķirt viņiem zemi, kur piens un medus tek, kā tas ir līdz šai dienai!“ —Tad es atbildēju un sacīju: „Tiešām, Kungs! Lai notiek tā!“
6Tad tas Kungs sacīja man: „Dan Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās šos vārdus zināmus un saki: Uzklausait šās derības vārdus un rīkojieties saskaņā ar tiem!
7Jo Es jūsu tēviem noteicu tai dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, un tos esmu vienmēr pamācījis līdz šai dienai paklausīt maniem norādījumiem.
8Bet tie Man neklausīja un neatvēra savas ausis, bet staigāja ikviens pēc savas ļaunās sirds nepielaidības. Tādēļ Es piepildīju viņu vidū visus šās derības draudu vārdus, ko Es tiem biju pavēlējis un ko tie nebija turējuši.“
9Un vēl tas Kungs teica: „Es zinu, ka pastāv tieša sazvērestība Jūdas vīru un Jeruzālemes iedzīvotāju starpā.
10Tie ir krituši atpakaļ savu sentēvu grēkos, kas neklausīja maniem vārdiem. Tie skrēja pakal citiem dieviem, lai tiem kalpotu. Israēla nams un Jūdas nams pārkāpa manu derību, ko Es noslēdzu ar viņu tēviem!“
11Tādēļ tas Kungs saka: „Redzi, Es sūtīšu tiem nelaimi, no kuras tie nevarēs glābties, un kad tie brēks un Mani piesauks, izlūgdamies manu palīdzību, Es tos neklausīšu.
12Un kad Jūdas pilsētas un Jeruzālemes iedzīvotāji ies pie tiem dieviem, kam tie upurējuši, un kliegs pēc palīdzības, tad ue nevarēs viņiem palīdzēt viņu nelaimē.
13Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu; cik Jeruzālemē ielu, tik altāru jūs esat cēluši kauna elkiem, altārus, lai kvēpinātu Baālam.
14Bet tu nelūdz par šo tautu, nenāc ar vaimanām un aizlūgumu par tiem, jo Es neklausīšu tos, kad tie Mani piesauks savā nelaimē!
15Ko tad meklē mans mīļais manā namā? Varbūt tie grib īstenot savus ļaunos nodomus? Vai tad solījumi un upupu gaļa iznīcinās tevī tavu ļaunprātību, ka tu tad varētu gavilēt?
16Par: nepārtraukti zaļojošu eļļas koku ar skaistiem augļiem, —tā tas Kung kādreiz tevi nosauca. Bet šā koka pār-mērīgi skaļās šalkoņas dēļ tagad Viņš pielicis tam uguni, un tā zari lūst.
17Jo tas Kungs Cebaots, kas tevi dēstījis, nolēmis pār tevi nelaimi tā ļaunuma dēļ, ko Israēla nams un Jūdas nams darījuši, Baālam upurēdami, lai Mani sarūgtinātu.“
18Tas Kungs man to atklāja, un es to zinu. Tu man toreiz parādīji viņu nodomus.
19Es biju kā nevainīgs jērs, ko ved kaušanai, un nezināju, ka viņi perina pret mani ļaunus nodomus: „Iznīcināsim šo koku ar tā augļiem un izdeldēsim to no dzīvo zemes, ka nepiemin vairs tā vārdu!“
20Bet Tu Kungs Cebaot, taisno soģi, kas pārbaudi sirdis un īkstis, liec man redzēt tavu pret viņiem vērstu atriebību, jo es Tev pavēlu savu dzīves ceļu.
21Tādēļ tas Kungs saka par Anatotas vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības un saka: „Nesludini tā Kunga vārdā, ja negribi mirt no mūsu rokām!“ —
22Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es likšu viņiem to nožēlot, un Es tos sodīšu: viņu jaunekļus aprīs zobens, viņu dēli un meitas nomirs badā!
23No tiem nekas nepaliks pāri, jo Es sūtīšu nelaimi pār Anatotas vīriem viņu piemeklēšanas gadā!“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.