JEREMIJAS 13
13
1Tas Kungs tā man sacīja: „Ej un pērc sev linu jostu un apjoz ar to savus gurnus, bet sargi to no ūdens!“
2Tad es nopirku pēc tā Kunga pavēles tādu jostu un apjozu to ap saviem gurniem.
3Tad vēlreiz man atskanēja tā Kunga vārds:
4„Ņem jostu, ko tu nopirki un ko tu nēsā ap saviem gurniem, ej pie Eifratas upes un paslēp to tur kādā klints plaisā!“
5Tad es gāju un paslēpu jostu Eifratas malā, kā Kungs man bija pavēlējis.
6Pēc ilgāka laika tas Kungs man atkal sacīja: „Celies, ej pie Eifratas un ņem jostu, ko tu tur pēc manas pavēles apslēpi!“
7Tad es devos pie Eifratas un izraku jostu tai vietā, kur es to biju paslēpis. Bet, lūk, tā bija samaitāta un nederēja vairs nekam!
8Tad notika tā Kungs vārds un man sacīja:
9„Tā saka tas Kungs: Tāpat Es sagraušu Jūdas un Jeruzālemes lielo augstprātību!
10Šī ļaunā tauta, kas negrib klausīt maniem vārdiem, bet staigā pēc savas sirds ietiepības un skrien pakaļ citiem dieviem, lai tiem kalpotu un tos pielūgtu, tā būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11Jo kā josta aptver cieši vīra gurnus, tā Es ļāvu visam Israēla namam un visam Jūdas namam cieši turēties pie Manis,“ —saka tas Kungs, —„lai tie būtu mana tauta, Man par godu, par slavu un jaukumu, bet tie Mani neklausīja.
12Saki tiem šādus vārdus: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Visas krūzes pilda ar vīnu. Kad tie tev sacīs: Vai tad mēs to nezinātum, ka visas krūzes pilda ar vīnu? —
13Tad atbildi tu tiem: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es pildīšu visus šās zemes iedzīvotājus, kā ķēniņus, kas sēd Dāvida tronī, tā arī priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvo-tājus ar dzēruma reibumu.
14Un likšu tad viņiem satriekt sevi citam pret citu un pie tam vienlaicīgi kā tēviem, tā dēliem!“ —tā saka tas Kungs. —„Es nesaudzēšu neviena, Es nesajutīšu arī nekādas līdzcietības, un nekāda žēlsirdība neatturēs Mani, lai Es viņus neiznīcinātu!“
15Klausaities un ņemiet vērā! Neesiet augstprātīgi, jo pats tas Kungs tā runājis!
16Dodiet tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms krēsla metas, un pirms jūsu kājas atsitas tumsā pret kalniem, un jūs tad gaidāt uz gaismu, bet Viņš to padara par visdziļāko tumsu un pārvērš par vistumšāko mākoņu sabiezējumu!
17Bet ja jūs to neklausīsit, tad mana dvēsele slepenībā raudās aiz sāpēm par jūsu augstprātību, un manas acis pārplūdīs asarām, tādēļ ka tā Kunga ganāmais pulks tiek aizvests gūstā.
18Saki ķēniņam un ķēniņienei: „Nesēstieties visai zemu, jo jūsu skaistais valdinieku vainags nokritīs katram no jūsu galvas.
19Dienvidzemes pilsētas ir noslēgtas, un nav neviena, kas tās atvērtu. Jūda visā tā kopumā ir aizvests gūstā, aizvests pavisam!“
20Pacel savas acis, Jeruzāleme, un raugies, kā viņi no ziemeļiem virzās šurp. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija uzticēts, tavas godības avis?
21Ko tu teiksi, kad Viņš iecels tev par kungiem tos, ko tu pati biji pie sevis pieradinājusi kā draugus? Vai neuznāks tev sāpes kā sievai, kas dzemdē?
22Un kad tu tad savā sirdī domāsi: „Kādēļ mani skārušas šādas ciešanas?“ —Tad zini, ka tavu daudzo noziegumu dēļ tavu svārku apakšas pakaļējais pagarinājums ir pacelts un tavas kājas ar varu atsegtas.
23Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai pardelis var pārveidot savas ādas raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, jūs, kas esat pieraduši pie ļauniem darbiem.
24„Tādēļ Es tos izkaisīšu kā pelavas, kas izput tuksneša vējā.
25Tā ir tava daļa, tā tiesa, ko Es esmu tev nolēmis“, —saka tas Kungs, —„tādēļ, ka tu Mani aizmirsusi un esi uzticējusies meliem.
26Tad Es arī atrotīšu tavu svārku apakšējās garās krokas un tās pacelšu pār tavu vaigu, ka tavs kaunums top redzams.
27Es redzēju tavu laulības pār-kāpšanu, Es dzirdēju tavu nešķīstas iekāres pilno braulīgo zviegšanu, Es novēroju tavas netiklības negantību ar visām tās šausmām kalnos un klajumā! Bēdas tev, Jeruzaleme! Vai tad tu negribi būt šķīsta? Cik ilgi tas tā vēl turpināsies?“
Currently Selected:
JEREMIJAS 13: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JEREMIJAS 13
13
1Tas Kungs tā man sacīja: „Ej un pērc sev linu jostu un apjoz ar to savus gurnus, bet sargi to no ūdens!“
2Tad es nopirku pēc tā Kunga pavēles tādu jostu un apjozu to ap saviem gurniem.
3Tad vēlreiz man atskanēja tā Kunga vārds:
4„Ņem jostu, ko tu nopirki un ko tu nēsā ap saviem gurniem, ej pie Eifratas upes un paslēp to tur kādā klints plaisā!“
5Tad es gāju un paslēpu jostu Eifratas malā, kā Kungs man bija pavēlējis.
6Pēc ilgāka laika tas Kungs man atkal sacīja: „Celies, ej pie Eifratas un ņem jostu, ko tu tur pēc manas pavēles apslēpi!“
7Tad es devos pie Eifratas un izraku jostu tai vietā, kur es to biju paslēpis. Bet, lūk, tā bija samaitāta un nederēja vairs nekam!
8Tad notika tā Kungs vārds un man sacīja:
9„Tā saka tas Kungs: Tāpat Es sagraušu Jūdas un Jeruzālemes lielo augstprātību!
10Šī ļaunā tauta, kas negrib klausīt maniem vārdiem, bet staigā pēc savas sirds ietiepības un skrien pakaļ citiem dieviem, lai tiem kalpotu un tos pielūgtu, tā būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11Jo kā josta aptver cieši vīra gurnus, tā Es ļāvu visam Israēla namam un visam Jūdas namam cieši turēties pie Manis,“ —saka tas Kungs, —„lai tie būtu mana tauta, Man par godu, par slavu un jaukumu, bet tie Mani neklausīja.
12Saki tiem šādus vārdus: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Visas krūzes pilda ar vīnu. Kad tie tev sacīs: Vai tad mēs to nezinātum, ka visas krūzes pilda ar vīnu? —
13Tad atbildi tu tiem: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es pildīšu visus šās zemes iedzīvotājus, kā ķēniņus, kas sēd Dāvida tronī, tā arī priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvo-tājus ar dzēruma reibumu.
14Un likšu tad viņiem satriekt sevi citam pret citu un pie tam vienlaicīgi kā tēviem, tā dēliem!“ —tā saka tas Kungs. —„Es nesaudzēšu neviena, Es nesajutīšu arī nekādas līdzcietības, un nekāda žēlsirdība neatturēs Mani, lai Es viņus neiznīcinātu!“
15Klausaities un ņemiet vērā! Neesiet augstprātīgi, jo pats tas Kungs tā runājis!
16Dodiet tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms krēsla metas, un pirms jūsu kājas atsitas tumsā pret kalniem, un jūs tad gaidāt uz gaismu, bet Viņš to padara par visdziļāko tumsu un pārvērš par vistumšāko mākoņu sabiezējumu!
17Bet ja jūs to neklausīsit, tad mana dvēsele slepenībā raudās aiz sāpēm par jūsu augstprātību, un manas acis pārplūdīs asarām, tādēļ ka tā Kunga ganāmais pulks tiek aizvests gūstā.
18Saki ķēniņam un ķēniņienei: „Nesēstieties visai zemu, jo jūsu skaistais valdinieku vainags nokritīs katram no jūsu galvas.
19Dienvidzemes pilsētas ir noslēgtas, un nav neviena, kas tās atvērtu. Jūda visā tā kopumā ir aizvests gūstā, aizvests pavisam!“
20Pacel savas acis, Jeruzāleme, un raugies, kā viņi no ziemeļiem virzās šurp. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija uzticēts, tavas godības avis?
21Ko tu teiksi, kad Viņš iecels tev par kungiem tos, ko tu pati biji pie sevis pieradinājusi kā draugus? Vai neuznāks tev sāpes kā sievai, kas dzemdē?
22Un kad tu tad savā sirdī domāsi: „Kādēļ mani skārušas šādas ciešanas?“ —Tad zini, ka tavu daudzo noziegumu dēļ tavu svārku apakšas pakaļējais pagarinājums ir pacelts un tavas kājas ar varu atsegtas.
23Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai pardelis var pārveidot savas ādas raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, jūs, kas esat pieraduši pie ļauniem darbiem.
24„Tādēļ Es tos izkaisīšu kā pelavas, kas izput tuksneša vējā.
25Tā ir tava daļa, tā tiesa, ko Es esmu tev nolēmis“, —saka tas Kungs, —„tādēļ, ka tu Mani aizmirsusi un esi uzticējusies meliem.
26Tad Es arī atrotīšu tavu svārku apakšējās garās krokas un tās pacelšu pār tavu vaigu, ka tavs kaunums top redzams.
27Es redzēju tavu laulības pār-kāpšanu, Es dzirdēju tavu nešķīstas iekāres pilno braulīgo zviegšanu, Es novēroju tavas netiklības negantību ar visām tās šausmām kalnos un klajumā! Bēdas tev, Jeruzaleme! Vai tad tu negribi būt šķīsta? Cik ilgi tas tā vēl turpināsies?“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.