JEREMIJAS 23
23
1„Bēdas tiem ganiem, kas manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!“ —saka tas Kungs.
2Tādēļ tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: „Jūs esat tie, kas izklīdinājāt manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!“ —saka tas Kungs.
3„Bet Es pulcināšu savas atlikušās avis no visām zemēm, kurās Es tās biju izkaisījis, un tās atvedīšu atpakaļ uz viņu ganībām, un tās būs auglīgas un vairosies.
4Tad Es iecelšu pār tām ganus, kas tās ganīs, ka tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!“ —tā saka tas Kungs.
5„Redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī!
6Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.
7Tādēļ redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„tad nesacīs vairs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes!
8Bet sacīs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas pārveda Israēla nama dzimumu no ziemeļu zemes un visām zemēm, kur Es tos biju izkaisījis, atpakaļ mājās, lai tie atkal dzīvo savā zemē!“
9Par praviešiem: Mana sirds ir manī salauzta, visi mani locekļi dreb, es esmu kā piedzēries, kā tāds, ko vīns pārvarējis tā Kunga un Viņa svēto vārdu priekšā!
10Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība.
11„Tiešām, tiklab pravieši kā priesteri ir zemiski; pat savā namā Es sastapu viņu ļaunprātību!“ —tā saka tas Kungs.
12„Tādēļ viņu gaita būs pa slidenu ceļu tumsā: tie atsitīsies pret kaut ko un kritīs, jo Es viņiem uzsūtīšu nelaimi; Es gribu viņiem likt pārdzīvot īstas piemeklēšanas gadu!“ —saka tas Kungs.
13„Jau Samarijas praviešos Es novēroju nelietību: tie sludināja nākotni Baāla vārdā un maldināja manu Israēla tautu.
14Bet Jeruzālemes praviešos Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcībā, lai neviens neatgriežas no sava ļaunuma. Tie visi man ir kā Sodoma un tās iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis!“
15Tādēļ tas Kungs Cebaots saka par šiem praviešiem: „Es tos paēdināšu ar vērmelēm un dzirdināšu ar indīgu dzērienu, jo no Jeruzālemes praviešiem izlaidība un nelietība ir izplatījusies pa visu zemi!“ —
16Tā saka tas Kungs Cebaots: „Neklausait pravieša vārdus, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jūs tikai maldina, tie sludina pašu izdomātas parādības un ne tā Kunga uzdevumā.
17Viņi saka allaž tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacījis, ka jums labi klāsies! Un tiem, kas savas sirds nepielaidībā un nepakļāvībā staigā, viņi saka: „Jūs nekāda nelaime neskars!
18Bet kas tad ir bijis tā Kunga padomē, ka viņš Viņu būtu redzējis, Viņa vārdu dzirdējis? Kas ir Viņa vārdu uztvēris un tiešām dzirdējis?“
19Redzi, saceļas tā Kunga vētra, sāk plosīties Viņa bardzība, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
20Nemitēsies tā Kunga gailošās dusmas, iekāms Viņš nebūs tām licis izpausties visā pilnībā un nebūs pie-pildījis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to izpratīsit jo skaidri!
21Šos praviešus Es neesmu sūtījis, un tomēr viņiem lieta steidzīga; Es neesmu viņiem uzlicis nekādus pienākumus, un tomēr tie sludina!
22Ja tie būtu stāvējuši manu padomu lokā, tad tie būtu sludinājuši manai tautai manus vārdus un to atgriezuši no tās ļaunajiem ceļiem un tās ļaunajiem darbiem!“
23„Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā“, —saka tas Kungs, —„vai ne arī tālumā?
24Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?“ —saka tas Kungs. „Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?“ —saka tas Kungs.
25„Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas manā vārdā sludina melus, tie saka: Es redzēju sapni, es redzēju sapni!
26Cik ilgi lai tas vēl tā turpinās? Vai šiem viltus praviešiem, kas sludina nākotnē pašizdomātus melus, ir prātā, —
27Jā, vai viņiem varbūt tieši ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, manu vārdu manā tautā tāpat nogremdēt aizmirstībā, kā viņu tēvi paguva aizmirst manu vārdu aiz Baāla vārda?
28Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?“ —tā saka tas Kungs.
29„Vai mans vārds nav kā uguns?“ —saka tas Kungs, —„un kā veseris, kas sagrauj klintis?
30Tādēļ, redzi, Es celšos“, —saka tas Kungs, —„pret tiem praviešiem, kas manus vārdus nozog cits citam!
31Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem“, —saka tas Kungs, —„kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot tā Kunga vārdu!
32Redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, kas sludina melu sapņus“, —tā saka tas Kungs, —„tos atstāsta un maldina manu tautu ar saviem meliem un savu māžošanos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes šai tautai nekā laba!“ —tā saka tas Kungs.
33„Bet ja ši tauta vai kāds pravietis vai priesteris tev jautātu: Kas ir tā Kunga smagā nasta? —tad paskaidro viņiem: Jūs esat tā smagā nasta, un Es nometīšu jūs! —tā saka tas Kungs.
34Bet ja kāds pravietis vai priesteris vai kāds no tautas vēl runās par tā Kunga nastu, tad Es piemeklēšu to un ari viņa namu!
35Jums vairāk jārunā savā starpā ikvienam ar savu tuvāku tin ar savu brāli par to, ko tas Kungs atbildēja un ko Viņš ir teicis!
36Bet sakopojumu „tā Kunga nasta“ —jums nebūs vairs lietot, jo citādi ikvienam šis viņa izteiciens kļūs par nastu! Jo jūs ar to sagrozīsit dzīvā Dieva, tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, vārdus.
37Pravietim turpretī jautājiet: Ko tev tas Kungs atbildēja? —vai: Ko Viņš tev sarija?
38Bet kad jūs lietojat izteicienu: Tā Kunga nasta, tad tas Kungs ir sarijis šādi: —Tādēļ ka jūs lietojat šos vārdus—tā Kunga nasta, —kaut gan Es jums tos aizliedzu lietot, —
39Tad nu ziniet: Es jūs pacelšu kā nastu un aizmetīšu jūs no Sevis projām kopā ar to pilsētu, ko Es devu jūsu tēviem, tālu projām no sava vaiga.
40Un jums likšu dzīvot mūžīgā kaunā un mūžīgā negodā, ko neviens nekad neaizmirsīs!“
Currently Selected:
JEREMIJAS 23: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JEREMIJAS 23
23
1„Bēdas tiem ganiem, kas manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!“ —saka tas Kungs.
2Tādēļ tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: „Jūs esat tie, kas izklīdinājāt manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!“ —saka tas Kungs.
3„Bet Es pulcināšu savas atlikušās avis no visām zemēm, kurās Es tās biju izkaisījis, un tās atvedīšu atpakaļ uz viņu ganībām, un tās būs auglīgas un vairosies.
4Tad Es iecelšu pār tām ganus, kas tās ganīs, ka tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!“ —tā saka tas Kungs.
5„Redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī!
6Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.
7Tādēļ redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„tad nesacīs vairs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes!
8Bet sacīs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas pārveda Israēla nama dzimumu no ziemeļu zemes un visām zemēm, kur Es tos biju izkaisījis, atpakaļ mājās, lai tie atkal dzīvo savā zemē!“
9Par praviešiem: Mana sirds ir manī salauzta, visi mani locekļi dreb, es esmu kā piedzēries, kā tāds, ko vīns pārvarējis tā Kunga un Viņa svēto vārdu priekšā!
10Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība.
11„Tiešām, tiklab pravieši kā priesteri ir zemiski; pat savā namā Es sastapu viņu ļaunprātību!“ —tā saka tas Kungs.
12„Tādēļ viņu gaita būs pa slidenu ceļu tumsā: tie atsitīsies pret kaut ko un kritīs, jo Es viņiem uzsūtīšu nelaimi; Es gribu viņiem likt pārdzīvot īstas piemeklēšanas gadu!“ —saka tas Kungs.
13„Jau Samarijas praviešos Es novēroju nelietību: tie sludināja nākotni Baāla vārdā un maldināja manu Israēla tautu.
14Bet Jeruzālemes praviešos Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcībā, lai neviens neatgriežas no sava ļaunuma. Tie visi man ir kā Sodoma un tās iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis!“
15Tādēļ tas Kungs Cebaots saka par šiem praviešiem: „Es tos paēdināšu ar vērmelēm un dzirdināšu ar indīgu dzērienu, jo no Jeruzālemes praviešiem izlaidība un nelietība ir izplatījusies pa visu zemi!“ —
16Tā saka tas Kungs Cebaots: „Neklausait pravieša vārdus, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jūs tikai maldina, tie sludina pašu izdomātas parādības un ne tā Kunga uzdevumā.
17Viņi saka allaž tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacījis, ka jums labi klāsies! Un tiem, kas savas sirds nepielaidībā un nepakļāvībā staigā, viņi saka: „Jūs nekāda nelaime neskars!
18Bet kas tad ir bijis tā Kunga padomē, ka viņš Viņu būtu redzējis, Viņa vārdu dzirdējis? Kas ir Viņa vārdu uztvēris un tiešām dzirdējis?“
19Redzi, saceļas tā Kunga vētra, sāk plosīties Viņa bardzība, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
20Nemitēsies tā Kunga gailošās dusmas, iekāms Viņš nebūs tām licis izpausties visā pilnībā un nebūs pie-pildījis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to izpratīsit jo skaidri!
21Šos praviešus Es neesmu sūtījis, un tomēr viņiem lieta steidzīga; Es neesmu viņiem uzlicis nekādus pienākumus, un tomēr tie sludina!
22Ja tie būtu stāvējuši manu padomu lokā, tad tie būtu sludinājuši manai tautai manus vārdus un to atgriezuši no tās ļaunajiem ceļiem un tās ļaunajiem darbiem!“
23„Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā“, —saka tas Kungs, —„vai ne arī tālumā?
24Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?“ —saka tas Kungs. „Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?“ —saka tas Kungs.
25„Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas manā vārdā sludina melus, tie saka: Es redzēju sapni, es redzēju sapni!
26Cik ilgi lai tas vēl tā turpinās? Vai šiem viltus praviešiem, kas sludina nākotnē pašizdomātus melus, ir prātā, —
27Jā, vai viņiem varbūt tieši ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, manu vārdu manā tautā tāpat nogremdēt aizmirstībā, kā viņu tēvi paguva aizmirst manu vārdu aiz Baāla vārda?
28Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?“ —tā saka tas Kungs.
29„Vai mans vārds nav kā uguns?“ —saka tas Kungs, —„un kā veseris, kas sagrauj klintis?
30Tādēļ, redzi, Es celšos“, —saka tas Kungs, —„pret tiem praviešiem, kas manus vārdus nozog cits citam!
31Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem“, —saka tas Kungs, —„kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot tā Kunga vārdu!
32Redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, kas sludina melu sapņus“, —tā saka tas Kungs, —„tos atstāsta un maldina manu tautu ar saviem meliem un savu māžošanos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes šai tautai nekā laba!“ —tā saka tas Kungs.
33„Bet ja ši tauta vai kāds pravietis vai priesteris tev jautātu: Kas ir tā Kunga smagā nasta? —tad paskaidro viņiem: Jūs esat tā smagā nasta, un Es nometīšu jūs! —tā saka tas Kungs.
34Bet ja kāds pravietis vai priesteris vai kāds no tautas vēl runās par tā Kunga nastu, tad Es piemeklēšu to un ari viņa namu!
35Jums vairāk jārunā savā starpā ikvienam ar savu tuvāku tin ar savu brāli par to, ko tas Kungs atbildēja un ko Viņš ir teicis!
36Bet sakopojumu „tā Kunga nasta“ —jums nebūs vairs lietot, jo citādi ikvienam šis viņa izteiciens kļūs par nastu! Jo jūs ar to sagrozīsit dzīvā Dieva, tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, vārdus.
37Pravietim turpretī jautājiet: Ko tev tas Kungs atbildēja? —vai: Ko Viņš tev sarija?
38Bet kad jūs lietojat izteicienu: Tā Kunga nasta, tad tas Kungs ir sarijis šādi: —Tādēļ ka jūs lietojat šos vārdus—tā Kunga nasta, —kaut gan Es jums tos aizliedzu lietot, —
39Tad nu ziniet: Es jūs pacelšu kā nastu un aizmetīšu jūs no Sevis projām kopā ar to pilsētu, ko Es devu jūsu tēviem, tālu projām no sava vaiga.
40Un jums likšu dzīvot mūžīgā kaunā un mūžīgā negodā, ko neviens nekad neaizmirsīs!“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.