JEREMIJAS 3
3
1Un Viņš turpināja: „Kad vīrs atlaiž savu sievu un tā iziet pie cita vīra, vai viņš var atkal to ņemt atpakaļ? Vai tāda zeme netiktu sagandēta? Bet tu esi netikla bijusi ar daudziem, taču atgriezies atkal pie Manis!“ —saka tas Kungs.
2„Pacel savas acis un raugies uz kailajām kalnu virsotnēm. Kur tu neesi tapusi apsmieta? Tu sēdēji viņu dēļ ceļmalā kā arabs tuksnesī un apgānīji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaunprātību!
3Kaut gan Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija, tu tomēr paturēji netiklas sievas cieto pieri un nesakaunējies.
4Jāatzīst, ka no šā laika tu Mani gan piesauci, sacīdama: Mans tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!
5Vai tad Viņš vienmēr dusmosies, vai tad Viņa bardzība paliks mūžīgi? Redzi, tā tu runā, bet dari ļaunu, un tā tas paliek.“
6Tas Kungs sacīja tālāk uz mani ķēniņa Josijas dienās: „Vai tu redzēji, ko Israēls, šī neuzticīgā sieva, ir darījusi? Viņa kāpa visos augstajos kalnos, gāja zem visiem zaļajiem kokiem un nodevās tur netiklībai.
7Es gan domāju, ka viņa, to visu nodarījusi, atgriezīsies pie Manis, bet tā neatgriezās. Viņas neuzticīgā māsa Jūda to arī skaidri redzēja.
8Bet kaut gan tā redzēja, ka Es atlaidu neuzticīgo sievu Israēlu viņas netiklības dēļ un tai devu šķiršanās rakstu, Jūda, viņas neuzticīgā māsa, neņēma to pie sirds, bet gan gāja un tāpat nodevās netiklībai.
9Tā notika, ka viņa ar savu vieglprātīgo izvirtību padarīja zemi nešķīstu, jo viņa pārkāpa laulību ar akmeni un ar koku.
10Tomēr viņas neuzticīgā māsa, Jūda, nav pie Manis atgriezusies no visas sirds, bet tikai liekuļodama!“ —saka tas Kungs.
11Tad tas Kungs man sacīja: „Atkritēja sieva Israēls ir mazāk noziedzīga nekā tās neuzticīgā māsa Jūda.
12Ej un sludini šos vārdus virzienā uz ziemeļiem un saki: Atgriezies, Israēl, tu atkritēja! —tā saka tas Kungs, —tad Es tevi vairs neuzlūkošu dusmās, jo Es esmu žēlīgs! —saka tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmot!
13Tikai atzīsti savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret to Kungu, savu Dievu, un šurpu turpu skraidījusi pie svešiem dieviem zem katra zaļa koka, bet manu balsi jūs neklausījāt! —saka tas Kungs.
14Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! —tā saka tas Kungs, —jo jūs esat mans īpašums, un Es jūs atvedīšu Ciānā vienu no katras pilsētas un divi no katras cilts.
15Un Es jums došu ganus pēc mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību.
16Kad jūs vairosities un piepildīsit zemi tanīs dienās, —saka tas Kungs, —tad vairs nesacīs: Redzi, tā Kunga derības šķirsts! —Un tas vairs nevienam nenāks prātā, un to arī vairs nepieminēs un nemeklēs un arī nekad vairs no jauna nedarinās.
17Tanī laikā sauks Jeruzālemi par tā Kunga troni, un tur saplūdīs visas pagānu tautas tā Kunga vārda dēļ un nestaigās vairs pēc savas ietiepīgās un ļaunās sirds domām.
18Tanīs dienās Jūdas nams ies kopā ar Israēla namu, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko Es jūsu tēviem devu par mantojumu.
19Es gan domāju, Es tevi pieņemšu dēla vietā un piešķiršu tev brīnišķīgu zemi, pašu vērtīgāko visas cilvēku pasaules īpašumu! Un Es domāju, ka jūs Mani sauksit par tēvu un no Manis neatkāpsities.
20Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!“ —saka tas Kungs.
21Klau! Kailajās kalnāju kauprēs sadzirdamas raudas, nemitīgas Israēla bērnu vaimanas un žēlabas, tāpēc ka tie staigājuši greizus ceļus un aizmirsuši to Kungu, savu Dievu.
22„Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! Es centīšos griezt jūsu atkrišanu atkal par labu!“ —„Jā! Patiesi, šeit mēs esam, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.
23Tiešām, tikai maldi ir trokšņainie svētki un kalpošana uz pakalniem un kalniem! Patiesi, tikai tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir Israēla pestīšana!
24Kauna elka tēls ir aprijis jau kopš mūsu jaunības to, ko ieguvuši mūsu tēvi, —viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas!
25Mēs esam iegrimuši kaunā, un mūsu negods apsedz mūs! Jo mēs grēkojām pret to Kungu, mūsu Dievu, mēs paši un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai un neklausījām tā Kunga, mūsu Dieva, balsi!“
Currently Selected:
JEREMIJAS 3: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JEREMIJAS 3
3
1Un Viņš turpināja: „Kad vīrs atlaiž savu sievu un tā iziet pie cita vīra, vai viņš var atkal to ņemt atpakaļ? Vai tāda zeme netiktu sagandēta? Bet tu esi netikla bijusi ar daudziem, taču atgriezies atkal pie Manis!“ —saka tas Kungs.
2„Pacel savas acis un raugies uz kailajām kalnu virsotnēm. Kur tu neesi tapusi apsmieta? Tu sēdēji viņu dēļ ceļmalā kā arabs tuksnesī un apgānīji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaunprātību!
3Kaut gan Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija, tu tomēr paturēji netiklas sievas cieto pieri un nesakaunējies.
4Jāatzīst, ka no šā laika tu Mani gan piesauci, sacīdama: Mans tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!
5Vai tad Viņš vienmēr dusmosies, vai tad Viņa bardzība paliks mūžīgi? Redzi, tā tu runā, bet dari ļaunu, un tā tas paliek.“
6Tas Kungs sacīja tālāk uz mani ķēniņa Josijas dienās: „Vai tu redzēji, ko Israēls, šī neuzticīgā sieva, ir darījusi? Viņa kāpa visos augstajos kalnos, gāja zem visiem zaļajiem kokiem un nodevās tur netiklībai.
7Es gan domāju, ka viņa, to visu nodarījusi, atgriezīsies pie Manis, bet tā neatgriezās. Viņas neuzticīgā māsa Jūda to arī skaidri redzēja.
8Bet kaut gan tā redzēja, ka Es atlaidu neuzticīgo sievu Israēlu viņas netiklības dēļ un tai devu šķiršanās rakstu, Jūda, viņas neuzticīgā māsa, neņēma to pie sirds, bet gan gāja un tāpat nodevās netiklībai.
9Tā notika, ka viņa ar savu vieglprātīgo izvirtību padarīja zemi nešķīstu, jo viņa pārkāpa laulību ar akmeni un ar koku.
10Tomēr viņas neuzticīgā māsa, Jūda, nav pie Manis atgriezusies no visas sirds, bet tikai liekuļodama!“ —saka tas Kungs.
11Tad tas Kungs man sacīja: „Atkritēja sieva Israēls ir mazāk noziedzīga nekā tās neuzticīgā māsa Jūda.
12Ej un sludini šos vārdus virzienā uz ziemeļiem un saki: Atgriezies, Israēl, tu atkritēja! —tā saka tas Kungs, —tad Es tevi vairs neuzlūkošu dusmās, jo Es esmu žēlīgs! —saka tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmot!
13Tikai atzīsti savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret to Kungu, savu Dievu, un šurpu turpu skraidījusi pie svešiem dieviem zem katra zaļa koka, bet manu balsi jūs neklausījāt! —saka tas Kungs.
14Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! —tā saka tas Kungs, —jo jūs esat mans īpašums, un Es jūs atvedīšu Ciānā vienu no katras pilsētas un divi no katras cilts.
15Un Es jums došu ganus pēc mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību.
16Kad jūs vairosities un piepildīsit zemi tanīs dienās, —saka tas Kungs, —tad vairs nesacīs: Redzi, tā Kunga derības šķirsts! —Un tas vairs nevienam nenāks prātā, un to arī vairs nepieminēs un nemeklēs un arī nekad vairs no jauna nedarinās.
17Tanī laikā sauks Jeruzālemi par tā Kunga troni, un tur saplūdīs visas pagānu tautas tā Kunga vārda dēļ un nestaigās vairs pēc savas ietiepīgās un ļaunās sirds domām.
18Tanīs dienās Jūdas nams ies kopā ar Israēla namu, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko Es jūsu tēviem devu par mantojumu.
19Es gan domāju, Es tevi pieņemšu dēla vietā un piešķiršu tev brīnišķīgu zemi, pašu vērtīgāko visas cilvēku pasaules īpašumu! Un Es domāju, ka jūs Mani sauksit par tēvu un no Manis neatkāpsities.
20Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!“ —saka tas Kungs.
21Klau! Kailajās kalnāju kauprēs sadzirdamas raudas, nemitīgas Israēla bērnu vaimanas un žēlabas, tāpēc ka tie staigājuši greizus ceļus un aizmirsuši to Kungu, savu Dievu.
22„Atgriezieties, jūs atkritēji bērni! Es centīšos griezt jūsu atkrišanu atkal par labu!“ —„Jā! Patiesi, šeit mēs esam, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.
23Tiešām, tikai maldi ir trokšņainie svētki un kalpošana uz pakalniem un kalniem! Patiesi, tikai tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir Israēla pestīšana!
24Kauna elka tēls ir aprijis jau kopš mūsu jaunības to, ko ieguvuši mūsu tēvi, —viņu avis un vēršus, viņu dēlus un meitas!
25Mēs esam iegrimuši kaunā, un mūsu negods apsedz mūs! Jo mēs grēkojām pret to Kungu, mūsu Dievu, mēs paši un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai un neklausījām tā Kunga, mūsu Dieva, balsi!“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.