JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 8
8
1Bet Jēzus aizgāja uz Ellas kalnu.
2Agri no rīta viņš atkal gāja templī, un visa tauta nāca pie viņa, un viņš apsēdās un mācīja viņus.
3Bet rakstu mācītāji un farizēji atveda sievieti, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un to vidū nostatījuši,
4Tie sacīja viņam „Mācītāj, šī sieviete pienākta pašā laulības pārkāpšanā.
5Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko tu saki?“
6Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs.
7Kad nu tie uzstāja viņam ar savu jautāšanu, viņš pacēla galvu un sacīja: „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!“
8Un atkal noliecies, viņš rakstīja smiltīs.
9Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas vidū stāvēja.
10Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: „Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?“
11Viņa atbildēja: „Neviens, Kungs!“ Tad Jēzus sacīja: „Ari es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!“
12Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.“
13Tad farizēji sacīja viņam: „Tu pats liecini par sevi; tava liecība nav patiesa.“
14Tad Jēzus viņiem atbildēja: „Lai gan es liecinu pats par sevi, tomēr mana liecība ir patiesa, jo es zinu, no kurienes es esmu nāds un kurp eimu. Bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eimu.
15Jūs spriežat kā cilvēki, es ne par vienu nespriežu tiesu.
16Bet ja es spriežu tiesu, mans spriedums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet ar mani ir tas, kas mani sūtījis.
17Arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza.
18Es esmu viens, kas liecina par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.“
19Tad tie sacīja viņam: „Kur ir tavs tēvs?“ Jēzus atbildēja: „Ne mani jūs pazīstat, ne manu Tēvu; ja jus mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.“
20Šos vārdus viņš runāja, mācīdams templī pie mantnīcas. Un neviens viņu neapcietināja, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.
21Tad viņš atkal tiem sacīja: „Es aizeimu, un jūs mani meklēsit un tomēr mirsit savos grēkos. Kurp es eimu, tur jūs nevarat līdzi nākt.“
22Tad jūdi sacīja: „Viņš taču pats sev nedarīs galu, ka viņš saka: Kurp es eimu, jūs nevarat līdzi nākt?“
23Viņš tiem sacīja: „Jūs esat no zemes, es esmu no augšienes, jūs piederat šai pasaulei, es nepiederu šai pasaulei.
24Tādēļ es jums sacīju, ka jūs mirsit savos grēkos. Jo ja jūs neticēsit, ka es tas esmu, jūs mirsit savos grēkos.“
25Tad tie sacīja viņam: „Kas tu tāds esi?“ Jēzus viņiem sacīja: Ko es pavisam runāju ar jums!
26Daudz kas man par jums jārunā un jāspriež. Bet tas, kas mani sūtījis, ir patiess, un es pasaulei stāstu to, ko no viņa esmu dzirdējis.“
27Bet tie nesaprata, ka viņš runāja uz viņiem par Tēvu.
28Tad Jēzus sacīja: „Kad jūs Cilvēka dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka es tas esmu, un ka es neko nedaru no sevis, bet runāju, kā Tēvs mani mācījis.
29Un kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.“
30Viņam tā runājot, daudzi sāka viņam ticēt.
31Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt viņam: „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi,
32Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.“
33Tie viņam atbildēja: „Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad tu saki: Jūs būsit brīvi?“
34Jēzus viņiem atbildēja: „Patiesi, patiesi, es jums saku, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.
35Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu.
36Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.
37Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums. Un tomēr jūs mani meklējat nokaut, jo maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas.
38Ko es pie Tēva esmu redzējis, to es runāju; arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva.“
39Tie viņam atbildēja: „Mūsu tēvs ir Ābrahāms.“ Jēzus viņiem saka: „Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus!
40Bet jūs mani meklējat nokaut, mani, kas jums patiesību esmu runājis, ko es esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.
41Jūs darāt sava tēva darbus!“ Tie sacīja: „Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens tēvs, Dievs.“
42Jēzus viņiem sacīja: „Ja Dievs būtu jūsu tēvs, jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no sevis esmu nācis, bet viņš mani sūtījis.
43Kādēļ jūs manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdcs.
44Jūs esat no sava tēva—velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45Bet man jūs neticat, tāpēc ka es runāju patiesību.
46Kupš no jums man var uzrādīt kādu grēku? Bet ja es runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?
47Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.“
48Jūdi viņam atbildēja: „Vai mēs pareizi nesakām, ka tu esi samarietis un ka tevī ir velns?“
49Jēzus atbildēja: „Manī nav velna, bet es dodu godu savam Tēvam, jūs turpretim laupāt man godu.
50Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kas meklē un spriež tiesu.
51Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs ne mūžam!“
52Tad jūdi viņam sacīja: „Nu mēs zinām, ka tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un tu saki: Kas manus vārdus turēs, nebaudīs nāves ne mūžam!
53Vai tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko tu sevi dari?“
54Jēzus atbildēja: „Ja es pats sevi ceļu godā, mans gods nav nekas. Bet tas, kas mani ccļ godā, ir mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu.
55Jūs viņu nepazīstat, bet es viņu pazīstu. Ja es sacītu, ka nepazīstu viņu es būtu melis līdzīgs jums. Bet es viņu pazīstu un turu viņa vārdus.
56Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.“
57Tad jūdi viņam sacīja: „Tev vēl nav piecdesmit gadu, un tu būtu Ābrā-hamu redzējis?“
58Jēzus atbildēja viņiem: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Pirms Ābrahāms tapa, esmu es.“
59Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no tempļa ārā.
Currently Selected:
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 8: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 8
8
1Bet Jēzus aizgāja uz Ellas kalnu.
2Agri no rīta viņš atkal gāja templī, un visa tauta nāca pie viņa, un viņš apsēdās un mācīja viņus.
3Bet rakstu mācītāji un farizēji atveda sievieti, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un to vidū nostatījuši,
4Tie sacīja viņam „Mācītāj, šī sieviete pienākta pašā laulības pārkāpšanā.
5Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko tu saki?“
6Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs.
7Kad nu tie uzstāja viņam ar savu jautāšanu, viņš pacēla galvu un sacīja: „Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!“
8Un atkal noliecies, viņš rakstīja smiltīs.
9Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievieti, kas vidū stāvēja.
10Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: „Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?“
11Viņa atbildēja: „Neviens, Kungs!“ Tad Jēzus sacīja: „Ari es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!“
12Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.“
13Tad farizēji sacīja viņam: „Tu pats liecini par sevi; tava liecība nav patiesa.“
14Tad Jēzus viņiem atbildēja: „Lai gan es liecinu pats par sevi, tomēr mana liecība ir patiesa, jo es zinu, no kurienes es esmu nāds un kurp eimu. Bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kurp eimu.
15Jūs spriežat kā cilvēki, es ne par vienu nespriežu tiesu.
16Bet ja es spriežu tiesu, mans spriedums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet ar mani ir tas, kas mani sūtījis.
17Arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza.
18Es esmu viens, kas liecina par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.“
19Tad tie sacīja viņam: „Kur ir tavs tēvs?“ Jēzus atbildēja: „Ne mani jūs pazīstat, ne manu Tēvu; ja jus mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī manu Tēvu.“
20Šos vārdus viņš runāja, mācīdams templī pie mantnīcas. Un neviens viņu neapcietināja, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.
21Tad viņš atkal tiem sacīja: „Es aizeimu, un jūs mani meklēsit un tomēr mirsit savos grēkos. Kurp es eimu, tur jūs nevarat līdzi nākt.“
22Tad jūdi sacīja: „Viņš taču pats sev nedarīs galu, ka viņš saka: Kurp es eimu, jūs nevarat līdzi nākt?“
23Viņš tiem sacīja: „Jūs esat no zemes, es esmu no augšienes, jūs piederat šai pasaulei, es nepiederu šai pasaulei.
24Tādēļ es jums sacīju, ka jūs mirsit savos grēkos. Jo ja jūs neticēsit, ka es tas esmu, jūs mirsit savos grēkos.“
25Tad tie sacīja viņam: „Kas tu tāds esi?“ Jēzus viņiem sacīja: Ko es pavisam runāju ar jums!
26Daudz kas man par jums jārunā un jāspriež. Bet tas, kas mani sūtījis, ir patiess, un es pasaulei stāstu to, ko no viņa esmu dzirdējis.“
27Bet tie nesaprata, ka viņš runāja uz viņiem par Tēvu.
28Tad Jēzus sacīja: „Kad jūs Cilvēka dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka es tas esmu, un ka es neko nedaru no sevis, bet runāju, kā Tēvs mani mācījis.
29Un kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.“
30Viņam tā runājot, daudzi sāka viņam ticēt.
31Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt viņam: „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi,
32Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.“
33Tie viņam atbildēja: „Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad tu saki: Jūs būsit brīvi?“
34Jēzus viņiem atbildēja: „Patiesi, patiesi, es jums saku, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.
35Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu.
36Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.
37Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums. Un tomēr jūs mani meklējat nokaut, jo maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas.
38Ko es pie Tēva esmu redzējis, to es runāju; arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva.“
39Tie viņam atbildēja: „Mūsu tēvs ir Ābrahāms.“ Jēzus viņiem saka: „Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus!
40Bet jūs mani meklējat nokaut, mani, kas jums patiesību esmu runājis, ko es esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.
41Jūs darāt sava tēva darbus!“ Tie sacīja: „Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens tēvs, Dievs.“
42Jēzus viņiem sacīja: „Ja Dievs būtu jūsu tēvs, jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no sevis esmu nācis, bet viņš mani sūtījis.
43Kādēļ jūs manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdcs.
44Jūs esat no sava tēva—velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45Bet man jūs neticat, tāpēc ka es runāju patiesību.
46Kupš no jums man var uzrādīt kādu grēku? Bet ja es runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?
47Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.“
48Jūdi viņam atbildēja: „Vai mēs pareizi nesakām, ka tu esi samarietis un ka tevī ir velns?“
49Jēzus atbildēja: „Manī nav velna, bet es dodu godu savam Tēvam, jūs turpretim laupāt man godu.
50Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kas meklē un spriež tiesu.
51Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs ne mūžam!“
52Tad jūdi viņam sacīja: „Nu mēs zinām, ka tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un tu saki: Kas manus vārdus turēs, nebaudīs nāves ne mūžam!
53Vai tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko tu sevi dari?“
54Jēzus atbildēja: „Ja es pats sevi ceļu godā, mans gods nav nekas. Bet tas, kas mani ccļ godā, ir mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu.
55Jūs viņu nepazīstat, bet es viņu pazīstu. Ja es sacītu, ka nepazīstu viņu es būtu melis līdzīgs jums. Bet es viņu pazīstu un turu viņa vārdus.
56Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.“
57Tad jūdi viņam sacīja: „Tev vēl nav piecdesmit gadu, un tu būtu Ābrā-hamu redzējis?“
58Jēzus atbildēja viņiem: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Pirms Ābrahāms tapa, esmu es.“
59Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no tempļa ārā.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.