JOĒLA 2
2
1Pūtiet tauri Ciānā, saceliet trauksmi manā svētajā kalnā, satrūkstieties, visi zemes iedzīvotāji! Jo tā Kunga diena nāk, tā ir jau tuvu,
2Drūma, tumša, mākoņaina un miglā tīta diena. Kā necaurredzama rīta krēsla, nolaidusies zemu pāri kalniem, plūst liela, varena tauta, kāda ne mūžam nav redzēta un kādas vairs nebūs uz radu radiem.
3Tai papriekšu iet iznīcinātāja uguns, un tai seko visu sadedzinātāja liesma. Zeme tās priekšā ir kā Ēdenes dārzs, bet aiz tās ir tikai vienmuļi tukša kailatne un tuksnesis; izvairīties un glābties no tās nevienam nav iespējams.
4Viņi izskatās kā zirgi un drāžas uz priekšu kā skrējēji kumeļi.
5Ar dobjai rīboņai līdzīgu troksni viņi drāžas pāri augstajiem kalniem, čirkstēdami un rībēdami kā rati, un viņi švirkst kā uguns liesmas salmos; viņi tiešām atgādina varenu tautu, kas bruņojusies cīņai.
6Viņu priekšā šausmīgas bailes pārņem tautas, un visu ļaužu sejas nobāl.
7Kā varoņi trauksmē viņi skrien uz priekšu, kā cīņās norūdīti karavīri viņi kāpj pāri mūriem, katrs dodas tieši uz priekšu, nenovērsdamies no savas tekas.
8Viņi netraucē cits citu, bet ikviens ietur savu vietu un virzās uz priekšu viņam noteiktā kārtībā; viņi pārvar visus pret viņiem uzceltos šķēršļus, pārspēj visus pret viņiem lietojamos ieročus un ne ar ko nav aiztinami.
9Pilsētai uzbrūkot, viņi uzrāpjas mūros, ielaužas dzīvokļos un iekāpj pa logiem kā zagļi.
10Viņu priekšā trīc zeme, un sakustas debess, aptumšojas saule un mēness, un pat zvaigznes zaudē savu spožumu.
11Un tas Kungs liek atskanēt savai balsij, —saviem pērkoniem sava karaspēka priekšā; bezgalīgi liels un varens ir Viņa karaspēks, daudz ir Viņa pavēļu izpildītāju. —Liela ir tā Kunga diena un visai briesmīga. Kas var gan tajā pastāvēt?
12„Bet arī vēl tagad“, —saka tas Kungs, —„griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!“
13Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.
14Kas zina, Viņam varbūt atkal tiešām kļūst jūsu žēl, un Viņš parādīs jums vispirms savas žēlastības svētību ar to, ka darīs iespējamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upuŗus Viņam, tam Kungam jūsu Dievam.
15Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet svētā godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu!
16Savāciet vienuviet visu tautu, svētās un nopietnās pārdomās lai sanāk kopā draudze, sapulciniet tautas vecajos, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas īpašās dzīvojamās telpas!
17Lai priesteri, tā Kunga kalpi, stāv raudādami starp tempļa priekštelpu un altāri un lai saka: „Saudzē un žēlo, ak Kungs, savu tautu, neatstāj kaunā savu mantojumu, lai pagani par to nevaldītu zobodamies! Kādēļ Tu gribi atļaut, lai tautas par to saka cita citai brfnēdamās: „Kur tad nu ir viņu Dievs?“
18Tad tas Kungs stingrā apņēmībā iestājās par savu zemi un pasargāja no iznīcības savu tautu.
19Tas Kungs atbildēja un sacīja savai tautai: „Redzi, Es jums došu bagātīgi labību, vīnu un eļļu, lai jums būtu ko pienācīgi pārtikt, un neatstāšu jūs vairs par izsmieklu pagāniem.
20Jūsu ienaidnieku, to no ziemeļiem, Es aizdzīšu tālu no jums projām un novirzīšu viņu sausā, tukšā zemē, viņa priekšējos pulkus Es iegāzīšu Austrumu jūŗā,#2.20 t.i. Nāves jūŗā viņa pakaļējos pulkus—Rietumu jūfā, lai viņi tur smakodami satrūd un sapūst, jo šis ienaidnieks izdarījis daudz briesmu darbu.
21Nebīsties, tīruma zeme, bet priecājies un esi līksma! Jo tas Kungs tiešām ir spējīgs veikt lielus darbus.
22Nebīstieties, dzīvnieki laukos! Jo veldzes apveltītās vietas smilšu klajumos atkal zaļos, koki atkal nesis augļus, un ražas pilnībā lieksies lejup zari vīģu un vīna kokiem.
23Ari jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva tā Kunga apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus dzīves taisnīgumā un kā agrāk sūta jums agrīno un vēlīno lietu,
24Lai kloni pildītos ar labību un spaidi mirktu svaiga vīna un eļļas straumēs.
25Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju,
26Lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu tā Kunga, jūsu Dieva, vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū, bet mana tauta nekad vairs lai nenokļūst kaunā.
27Un jums jāzina, ka Es esmu Israēla vidū un ka Es, tas Kungs, esmu jūsu Dievs un neviens cits un ka manai tautai nekad nebūs kļūt kaunā!
Currently Selected:
JOĒLA 2: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JOĒLA 2
2
1Pūtiet tauri Ciānā, saceliet trauksmi manā svētajā kalnā, satrūkstieties, visi zemes iedzīvotāji! Jo tā Kunga diena nāk, tā ir jau tuvu,
2Drūma, tumša, mākoņaina un miglā tīta diena. Kā necaurredzama rīta krēsla, nolaidusies zemu pāri kalniem, plūst liela, varena tauta, kāda ne mūžam nav redzēta un kādas vairs nebūs uz radu radiem.
3Tai papriekšu iet iznīcinātāja uguns, un tai seko visu sadedzinātāja liesma. Zeme tās priekšā ir kā Ēdenes dārzs, bet aiz tās ir tikai vienmuļi tukša kailatne un tuksnesis; izvairīties un glābties no tās nevienam nav iespējams.
4Viņi izskatās kā zirgi un drāžas uz priekšu kā skrējēji kumeļi.
5Ar dobjai rīboņai līdzīgu troksni viņi drāžas pāri augstajiem kalniem, čirkstēdami un rībēdami kā rati, un viņi švirkst kā uguns liesmas salmos; viņi tiešām atgādina varenu tautu, kas bruņojusies cīņai.
6Viņu priekšā šausmīgas bailes pārņem tautas, un visu ļaužu sejas nobāl.
7Kā varoņi trauksmē viņi skrien uz priekšu, kā cīņās norūdīti karavīri viņi kāpj pāri mūriem, katrs dodas tieši uz priekšu, nenovērsdamies no savas tekas.
8Viņi netraucē cits citu, bet ikviens ietur savu vietu un virzās uz priekšu viņam noteiktā kārtībā; viņi pārvar visus pret viņiem uzceltos šķēršļus, pārspēj visus pret viņiem lietojamos ieročus un ne ar ko nav aiztinami.
9Pilsētai uzbrūkot, viņi uzrāpjas mūros, ielaužas dzīvokļos un iekāpj pa logiem kā zagļi.
10Viņu priekšā trīc zeme, un sakustas debess, aptumšojas saule un mēness, un pat zvaigznes zaudē savu spožumu.
11Un tas Kungs liek atskanēt savai balsij, —saviem pērkoniem sava karaspēka priekšā; bezgalīgi liels un varens ir Viņa karaspēks, daudz ir Viņa pavēļu izpildītāju. —Liela ir tā Kunga diena un visai briesmīga. Kas var gan tajā pastāvēt?
12„Bet arī vēl tagad“, —saka tas Kungs, —„griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!“
13Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.
14Kas zina, Viņam varbūt atkal tiešām kļūst jūsu žēl, un Viņš parādīs jums vispirms savas žēlastības svētību ar to, ka darīs iespējamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upuŗus Viņam, tam Kungam jūsu Dievam.
15Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet svētā godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu!
16Savāciet vienuviet visu tautu, svētās un nopietnās pārdomās lai sanāk kopā draudze, sapulciniet tautas vecajos, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas īpašās dzīvojamās telpas!
17Lai priesteri, tā Kunga kalpi, stāv raudādami starp tempļa priekštelpu un altāri un lai saka: „Saudzē un žēlo, ak Kungs, savu tautu, neatstāj kaunā savu mantojumu, lai pagani par to nevaldītu zobodamies! Kādēļ Tu gribi atļaut, lai tautas par to saka cita citai brfnēdamās: „Kur tad nu ir viņu Dievs?“
18Tad tas Kungs stingrā apņēmībā iestājās par savu zemi un pasargāja no iznīcības savu tautu.
19Tas Kungs atbildēja un sacīja savai tautai: „Redzi, Es jums došu bagātīgi labību, vīnu un eļļu, lai jums būtu ko pienācīgi pārtikt, un neatstāšu jūs vairs par izsmieklu pagāniem.
20Jūsu ienaidnieku, to no ziemeļiem, Es aizdzīšu tālu no jums projām un novirzīšu viņu sausā, tukšā zemē, viņa priekšējos pulkus Es iegāzīšu Austrumu jūŗā,#2.20 t.i. Nāves jūŗā viņa pakaļējos pulkus—Rietumu jūfā, lai viņi tur smakodami satrūd un sapūst, jo šis ienaidnieks izdarījis daudz briesmu darbu.
21Nebīsties, tīruma zeme, bet priecājies un esi līksma! Jo tas Kungs tiešām ir spējīgs veikt lielus darbus.
22Nebīstieties, dzīvnieki laukos! Jo veldzes apveltītās vietas smilšu klajumos atkal zaļos, koki atkal nesis augļus, un ražas pilnībā lieksies lejup zari vīģu un vīna kokiem.
23Ari jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva tā Kunga apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus dzīves taisnīgumā un kā agrāk sūta jums agrīno un vēlīno lietu,
24Lai kloni pildītos ar labību un spaidi mirktu svaiga vīna un eļļas straumēs.
25Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju,
26Lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu tā Kunga, jūsu Dieva, vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū, bet mana tauta nekad vairs lai nenokļūst kaunā.
27Un jums jāzina, ka Es esmu Israēla vidū un ka Es, tas Kungs, esmu jūsu Dievs un neviens cits un ka manai tautai nekad nebūs kļūt kaunā!
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.