TREŠĀ MOZUS 6
6
1Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2„Pavēli Aronam un viņa dēliem un saki: „Šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāļra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta.
3Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk ari linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāfa, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nobef altārim līdzās.
4Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā.
5Bet ugunij uz altāfa jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāfa malka un uz tās iāsakārto dedzināmais upuris un uz tā jākvēpina dāvinājuma upufa tauki.
6Mūžīgai ugunij ir jādeg uz altāfa; tā lai nenodziest.
7Šī ir ēdamā upufa likumīgā kārtība: Ārona dēli lai to pienes tā Kunga priekšā pie altāfa.
8Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas un visu vīrāku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai kvēpina uz altāfa par patīkamu smaržu, par piemiņu tā Kunga priekšā.
9Bet pārpalikumu lai apēd Arons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņiem to būs ēst saiešanas telts pagalmā.
10Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris.
11Ikviens vīrietis no Arona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par tā Kunga uguns upuriem: ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts.“
12Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
13„Šis ir Ārona un viņa dēlu dāvanu upuris, ko tie pienes tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra—vakarā.
14Uz pannas eļļā tas jāsataisa, iejavā tev tas jāpienes, ēdamā upura saceptos smalkos gabalus upurējot tam Kungam par patīkamu smaržu.
15Tam, kas no viņa dēliem viņa vietā top svaidīts par priesteri, tas jādara. Tas lai ir mūžīgs likums: tas ir viss jāsadedzina tam Kungam,
16Jo ikviens priestera ēdamais upuris ir pilnīgi jāsadedzina, tas nav ēdams.“
17Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
18„Runā uz Aronu un uz viņa dēliem un saki: Šī ir grēku upura likumīgā kārtība: vietā, kur dedzināmais upuris tiek nokauts tā Kunga priekšā, ir jānokauj ari grēku upuris, jo tas ir pārlieku svēts.
19Priesteris, kas mēdz šo upuri pienest, lai to ēd svētā vietā, to viņš var ēst saiešanas telts pagalmā.
20Ikviens, kas pieskaras pie šī upura gaļas, kļūst svēts, un ja kas no šā upura asinīm uzšķīst uz drēbēm, lai tās būtu kādas būdamas, tad tās ir jāmazgā svētā vietā.
21Un katrs pods, kurā upuris ir vārīts, ir jāsalauž gabalos, bet ja tas ir vara trauks, tad tas ir jāizplaucē un beržot jādabū spīdīgs un jāizskalo ar ūdeni.
22Ikviens priesteru kārtas vīrietis var to ēst; tas ir pārlieku svēts.
23Bet katrs grēku upuris, no kura asinīm ir jau ienests saiešanas teltī, lai salīdzinātos ar svēto, nav ēdams, bet tas ir ugunīs jāsadedzina.“
Currently Selected:
TREŠĀ MOZUS 6: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
TREŠĀ MOZUS 6
6
1Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2„Pavēli Aronam un viņa dēliem un saki: „Šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāļra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta.
3Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk ari linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāfa, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nobef altārim līdzās.
4Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā.
5Bet ugunij uz altāfa jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāfa malka un uz tās iāsakārto dedzināmais upuris un uz tā jākvēpina dāvinājuma upufa tauki.
6Mūžīgai ugunij ir jādeg uz altāfa; tā lai nenodziest.
7Šī ir ēdamā upufa likumīgā kārtība: Ārona dēli lai to pienes tā Kunga priekšā pie altāfa.
8Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas un visu vīrāku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai kvēpina uz altāfa par patīkamu smaržu, par piemiņu tā Kunga priekšā.
9Bet pārpalikumu lai apēd Arons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņiem to būs ēst saiešanas telts pagalmā.
10Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris.
11Ikviens vīrietis no Arona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par tā Kunga uguns upuriem: ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts.“
12Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
13„Šis ir Ārona un viņa dēlu dāvanu upuris, ko tie pienes tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra—vakarā.
14Uz pannas eļļā tas jāsataisa, iejavā tev tas jāpienes, ēdamā upura saceptos smalkos gabalus upurējot tam Kungam par patīkamu smaržu.
15Tam, kas no viņa dēliem viņa vietā top svaidīts par priesteri, tas jādara. Tas lai ir mūžīgs likums: tas ir viss jāsadedzina tam Kungam,
16Jo ikviens priestera ēdamais upuris ir pilnīgi jāsadedzina, tas nav ēdams.“
17Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
18„Runā uz Aronu un uz viņa dēliem un saki: Šī ir grēku upura likumīgā kārtība: vietā, kur dedzināmais upuris tiek nokauts tā Kunga priekšā, ir jānokauj ari grēku upuris, jo tas ir pārlieku svēts.
19Priesteris, kas mēdz šo upuri pienest, lai to ēd svētā vietā, to viņš var ēst saiešanas telts pagalmā.
20Ikviens, kas pieskaras pie šī upura gaļas, kļūst svēts, un ja kas no šā upura asinīm uzšķīst uz drēbēm, lai tās būtu kādas būdamas, tad tās ir jāmazgā svētā vietā.
21Un katrs pods, kurā upuris ir vārīts, ir jāsalauž gabalos, bet ja tas ir vara trauks, tad tas ir jāizplaucē un beržot jādabū spīdīgs un jāizskalo ar ūdeni.
22Ikviens priesteru kārtas vīrietis var to ēst; tas ir pārlieku svēts.
23Bet katrs grēku upuris, no kura asinīm ir jau ienests saiešanas teltī, lai salīdzinātos ar svēto, nav ēdams, bet tas ir ugunīs jāsadedzina.“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.