MATEJA EVAŅG̒ELIJS 11
11
1Un notikās, kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pa-beidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.
2Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem.
3Un lika tam sacīt: „Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?“
4Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:
5Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.
6Un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.“
7Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: „Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vēiš šurpu turpu šauba?
8Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.
9Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis.
10Šis ir tas, par ko rakstīts: Redzi, es sūtu savu eņģeli tavā priekšā, kam būs tev ceļu sataisīt.
11Patiesi es jums saku: No sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.
12Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.
13Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim.
14Un kad jūs gribat saprast, viņš ir Elija, kam bija jānāk.
15Kam ausis ir, tas lai dzird.
16Bet kam es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus lau-kumā un uzsauc saviem biedriem,
17Sacīdami: Mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.
18Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: Viņam ir ļauns gars.
19Cilvēka Dēls atnāca, viņš ēd un dzer; uti tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitinieku un grēcinieku draugs; un gudrība attaisnotas ar saviem darbiem.“
20Tad viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur viņa brinumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.
21„Vai tev, Choracina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.
22Bet es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāki būs soda dienā nekā jums.
23Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.
24Bet es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāki tiesas dienā nekā tev.“
25Tanī pašā laikā Jēzus iesāka rimāt un sacīja: „Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.
26Patiesi, Tēvs, jo tā tavs labais prāts ir noticis tavā priekšā.
27Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.
28Māciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.
29Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.“
Currently Selected:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 11: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 11
11
1Un notikās, kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pa-beidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.
2Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem.
3Un lika tam sacīt: „Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?“
4Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:
5Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.
6Un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.“
7Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: „Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vēiš šurpu turpu šauba?
8Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.
9Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis.
10Šis ir tas, par ko rakstīts: Redzi, es sūtu savu eņģeli tavā priekšā, kam būs tev ceļu sataisīt.
11Patiesi es jums saku: No sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.
12Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.
13Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim.
14Un kad jūs gribat saprast, viņš ir Elija, kam bija jānāk.
15Kam ausis ir, tas lai dzird.
16Bet kam es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus lau-kumā un uzsauc saviem biedriem,
17Sacīdami: Mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.
18Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: Viņam ir ļauns gars.
19Cilvēka Dēls atnāca, viņš ēd un dzer; uti tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitinieku un grēcinieku draugs; un gudrība attaisnotas ar saviem darbiem.“
20Tad viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur viņa brinumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.
21„Vai tev, Choracina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.
22Bet es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāki būs soda dienā nekā jums.
23Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.
24Bet es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāki tiesas dienā nekā tev.“
25Tanī pašā laikā Jēzus iesāka rimāt un sacīja: „Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.
26Patiesi, Tēvs, jo tā tavs labais prāts ir noticis tavā priekšā.
27Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.
28Māciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.
29Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.