MATEJA EVAŅG̒ELIJS 4
4
1Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka tas taptu velna kārdināts.
2Un kad viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad tam gribējās ēst.
3Un kārdinātājs piestājās pie viņa un sacīja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.“
4Bet viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.“
5Tad velns viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6„Ja tu esi Dieva dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzi.“
7Tad Jēzus tam sacīja: „Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt.“
8Atkal velns to ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda viņam visas pasaules valstis un viņu godību
9Un uz to saka: „To visu es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.“
10Tad Jēzus uz to saka: „Atkāpies, sātān! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.“
11Tad velns viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie viņa piestājās un viņam kalpoja.
12Bet Jēzus dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, jūrmalas pilsētā Zabulona un Naftaļa robežās,
14Ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15„Zabulona zeme un Naftaļa zeme jūrmalā, Aizjardāna, pagānu Galileja,
16Ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.“
17No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.“
18Un staigādams Galilejas jūjmalā, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19Un viņš uz tiem saka: „Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
20Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.
21Un no turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un viņš tos aicināja.
22Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.
23Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdāms viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24Un viņa slava izpaudās pa visu Siriju; un pie viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un viņš tos dziedināja.
25Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus Jardānas gāja viņam pakaļ.
Currently Selected:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 4: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 4
4
1Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka tas taptu velna kārdināts.
2Un kad viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad tam gribējās ēst.
3Un kārdinātājs piestājās pie viņa un sacīja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.“
4Bet viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.“
5Tad velns viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6„Ja tu esi Dieva dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzi.“
7Tad Jēzus tam sacīja: „Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt.“
8Atkal velns to ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda viņam visas pasaules valstis un viņu godību
9Un uz to saka: „To visu es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.“
10Tad Jēzus uz to saka: „Atkāpies, sātān! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.“
11Tad velns viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie viņa piestājās un viņam kalpoja.
12Bet Jēzus dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, jūrmalas pilsētā Zabulona un Naftaļa robežās,
14Ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15„Zabulona zeme un Naftaļa zeme jūrmalā, Aizjardāna, pagānu Galileja,
16Ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.“
17No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.“
18Un staigādams Galilejas jūjmalā, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19Un viņš uz tiem saka: „Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
20Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.
21Un no turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un viņš tos aicināja.
22Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.
23Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdāms viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24Un viņa slava izpaudās pa visu Siriju; un pie viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un viņš tos dziedināja.
25Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus Jardānas gāja viņam pakaļ.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.