MATEJA EVAŅG̒ELIJS 8
8
1Un kad viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu viņam sekoja.
2Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.“
3Un viņš, roku izstiepis, to aizkāra un sacīja: „Es gribu, topi šķīsts!“ Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
4Un Jēzus uz to saka: „Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.“
5Bet kad viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie viņa, to lūdza
6Un sacīja: „Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.“
7Un Jēzus uz to saka: „Es iešu un to darīšu veselu.“
8Bet virsnieks atbildēja un sacīja: „Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.
9Jo ari es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara viri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņā iet, —un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara.“
10Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: „Patiesi, es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ucibu neesmu atradis.
11Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu debesu valstībā.
12Bet valstibas bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu tricēšana.“
13Un Jēzus sacīja virsniekam: „Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.“ Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.
14Jēzus ienāca Pētcj-a namā un redzēja viņa sievas māti drudzī gujam.
15Un viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un tam kalpoja.
16Un kad vakars metās, tie atveda pie viņa daudzus velna apsēstus, un viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdiem un dziedināja visus sērdzlgos,
17Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: „Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.“
18Bet laužu pulkus ap sevi redzē-dams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu.
19Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz viņu sacīja: „Es tev sekošu, lai kurp tu ietu.“
20Un Jēzus tam saka: „Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir lizdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.“
21Un kāds cits no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, atjauj man papriekšu noiet un aprakt savu tēvu.“
22Bet Jēzus uz to saka: „Nāc man pakaļ, un lai miroņi aprok savus mi-roņus.“
23Un viņš iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja.
24Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet viņš gulēja.
25Un tie piegāja pie viņa un modināja viņu, sacidami: „Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!“
26Un viņš uz tiem saka: „Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?“ Un viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums.
27Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: „Kas tas tāds, ka vēji un jūra tam paklausa?“
28Un otrā krastā Gadariešu tiesā pienākot, viņam nāca pretim no kapiem izgājuši divi ļaunu garu apsēsti; tie bija tik briesmīgi, ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
29Un redzi, tie brēca un sacīja: „Kas mums ar tevi, tu Dieva dēls! Vai tu esi nācis priekšlaikā mūs mocīt?“
30Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku pulks.
31Un ļaunie gari viņam lūdza, sacidami: „Ja tu mūs izdzeni, tad atļauj mums ieiet cūku pulkā.“
32Un viņš tiem sacīja: „Eita!“ Un tie izgāja un ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdeni.
33Un gani bēga, un pilsētā nonākuši, tie izstāstīja visu, ari kas ar ļauna gara apsēstiem bija noticis.
34Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un, kad tie viņu redzēja, tie viņu lūdza, lai tas aizietu no viņu robežām.
Currently Selected:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 8: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 8
8
1Un kad viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu viņam sekoja.
2Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.“
3Un viņš, roku izstiepis, to aizkāra un sacīja: „Es gribu, topi šķīsts!“ Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
4Un Jēzus uz to saka: „Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.“
5Bet kad viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie viņa, to lūdza
6Un sacīja: „Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.“
7Un Jēzus uz to saka: „Es iešu un to darīšu veselu.“
8Bet virsnieks atbildēja un sacīja: „Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.
9Jo ari es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara viri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņā iet, —un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara.“
10Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: „Patiesi, es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ucibu neesmu atradis.
11Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu debesu valstībā.
12Bet valstibas bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu tricēšana.“
13Un Jēzus sacīja virsniekam: „Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.“ Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.
14Jēzus ienāca Pētcj-a namā un redzēja viņa sievas māti drudzī gujam.
15Un viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un tam kalpoja.
16Un kad vakars metās, tie atveda pie viņa daudzus velna apsēstus, un viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdiem un dziedināja visus sērdzlgos,
17Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: „Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.“
18Bet laužu pulkus ap sevi redzē-dams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu.
19Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz viņu sacīja: „Es tev sekošu, lai kurp tu ietu.“
20Un Jēzus tam saka: „Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir lizdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.“
21Un kāds cits no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, atjauj man papriekšu noiet un aprakt savu tēvu.“
22Bet Jēzus uz to saka: „Nāc man pakaļ, un lai miroņi aprok savus mi-roņus.“
23Un viņš iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja.
24Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet viņš gulēja.
25Un tie piegāja pie viņa un modināja viņu, sacidami: „Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!“
26Un viņš uz tiem saka: „Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?“ Un viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums.
27Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: „Kas tas tāds, ka vēji un jūra tam paklausa?“
28Un otrā krastā Gadariešu tiesā pienākot, viņam nāca pretim no kapiem izgājuši divi ļaunu garu apsēsti; tie bija tik briesmīgi, ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
29Un redzi, tie brēca un sacīja: „Kas mums ar tevi, tu Dieva dēls! Vai tu esi nācis priekšlaikā mūs mocīt?“
30Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku pulks.
31Un ļaunie gari viņam lūdza, sacidami: „Ja tu mūs izdzeni, tad atļauj mums ieiet cūku pulkā.“
32Un viņš tiem sacīja: „Eita!“ Un tie izgāja un ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdeni.
33Un gani bēga, un pilsētā nonākuši, tie izstāstīja visu, ari kas ar ļauna gara apsēstiem bija noticis.
34Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un, kad tie viņu redzēja, tie viņu lūdza, lai tas aizietu no viņu robežām.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.