CETURTĀ MOZUS 31
31
1Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2„Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midianiešiem; tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm.“
3Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: „Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midianiešiem un lai tā Kunga atriebība nāktu pār Midianu.
4Jums jāsūta kara gaitās ik pa tūkstotim no katras Israēla cilts.“
5Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam iesauktu vīru.
6Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Eleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm.
7Un tie izgāja pret Midianu, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku.
8Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiana ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiana ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu.
9Un Israēla bērni aizveda gūstā midianiešu sievas līdz ar viņu bērniem, un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu.
10Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un ar akmens vaļņiem nocietinātām nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni.
11Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, ir cilvēkus ir dzīvniekus,
12Un noveda pie Mozus un priestera Eleāzara un pie visas Israēla bērnu draudzes visus, ko tie bija atveduši gūstā, kā arī saņēmuši un salaupījuši nometnē Moāba klajumā, kas ir pāri Jardānai pretī Jērikai.
13Bet Mozus un priesteris Ēleāzars un visi draudzes virsaiši izgāja tiem pretī ārpus nometnes.
14Un Mozus apskaitās uz kara pulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija priekšnieki pār tūkstoti, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no kara gājiena.
15Un Mozus tiem sacīja: „Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievietes dzīvas?
16Redzi, viņas bija tās, kas pēc Biieāma padoma bija kļuvušas par iemeslu Israēla bērniem sacelties pret to Kungu sakarā ar Peoru, kādēļ nāca piemeklējums pār tā Kunga draudzi.
17Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievietes, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas;
18Bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievietes, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas.
19Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizkāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem—ir jums pašiem, ir jūsu gūstekņiem.
20Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets un viss, kas darināts no kazu spalvas un visi koka rīki jums ir jāšķista!“
21Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: „Šis ir bauslības nolikums, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis:
22Zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu,
23Visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar slakāmo šķīstīšanas ūdeni, lai tās butu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni.
24Un jums ari būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē.“
25Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
26„Tu un priesteris Eleāzars līdz ar draudzes cilšu priekšniekiem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus;
27Un sadali laupījumu uz pusi, vienu pusi starp tiem, kas ir gājuši kajrā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei.
28Un ņem tam Kungam Viņa daļu no tiem kara vīriem, kas bija kapā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem;
29No tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem un nododi tos priesterim Eleāzaram par paceļamo upuri tam Kungam.
30Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmit—no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem un no visiem lopiem, un nododi tos Ievītiem, kufi pilda sargu amatu pie tā Kunga mājokļa.“
31Un Mozus ar priesteri Eleāzaru tā darīja, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis.
32Un tieši atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu,
33Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu,
34Un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu;
35Un cilvēku dvēseļu skaits, no sievietēm, kūjas nebija vīrus pazinušas, nedz ar tiem gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.
36Bet no otras puses, tiem, kuji bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
37Un tas sīklopu daudzums, kas piekrita tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci;
38Un liellopa bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva tam Kungam bija septiņdesmit divi;
39Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva tam Kungam sešdesmit vienu.
40Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles.
41Un Mozus deva priesterim Eleāzaram tam Kungam novēlēto daļu par paceļamo upuri, kā tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
42Un no tās puses, kas bija tikusi piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus to atdalīja tiem, kas bija gājuši karā, —
43No šīs draudzes puse sīklopos vien bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
44Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši,
45Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti,
46Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši.
47Un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva Ievītiem, kas kopa tā Kunga mājokli, kā tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
48Tad piegāja pie Mozus kara pulku virsnieki, kas bija bijuši priekšnieki pār tūkstoti, un tie virsnieki, kas bija vadītāji pār simtiem,
49Un tie sacīja Mozum: „Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.
50Tāpēc mēs esam atnesuši tam Kungam dāvinājuma upuri, ikviens, tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem, —rokas sprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām, —lai savas dvēseles salī-dzinātu tā Kunga priekšā.“
51Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātos priekšmetus.
52Un viss zelts, ko tie tam Kungam atnesa par paceļamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu—no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem,
53Jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā.
54Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa saiešanas telti par piemiņu Israēla bērniem tā Kunga priekšā.
Currently Selected:
CETURTĀ MOZUS 31: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
CETURTĀ MOZUS 31
31
1Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2„Atrieb apvainojumus, ko Israēla bērni ir cietuši no midianiešiem; tad tu tapsi piepulcināts saviem ļaudīm.“
3Tad Mozus runāja uz tautu, sacīdams: „Apbruņojiet no sava vidus vīrus karam, lai tie iziet pulkos cīņā pret midianiešiem un lai tā Kunga atriebība nāktu pār Midianu.
4Jums jāsūta kara gaitās ik pa tūkstotim no katras Israēla cilts.“
5Tā tika nodoti no Israēla tūkstošiem pa tūkstotim no katras cilts, pavisam divpadsmit tūkstoši karam iesauktu vīru.
6Un Mozus tos sūtīja kara gaitās pa tūkstotim no katras cilts, un viņiem līdzi arī Pinehasu, priestera Eleāzara dēlu, ar svētajiem piederumiem un viņa ziņā nodotajām trauksmes taurēm.
7Un tie izgāja pret Midianu, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku.
8Un tie nokāva līdz ar pārējiem arī Midiana ķēniņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rēbu, tie bija pieci Midiana ķēniņi, un arī Bileāmu, Beora dēlu, viņi nokāva ar zobenu.
9Un Israēla bērni aizveda gūstā midianiešu sievas līdz ar viņu bērniem, un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu.
10Un visas viņu pilsētas līdz ar viņu mājvietām un ar akmens vaļņiem nocietinātām nometņu vietām tie sadedzināja ar uguni.
11Un tie ņēma kā gūstekņus un laupījumu visu, ir cilvēkus ir dzīvniekus,
12Un noveda pie Mozus un priestera Eleāzara un pie visas Israēla bērnu draudzes visus, ko tie bija atveduši gūstā, kā arī saņēmuši un salaupījuši nometnē Moāba klajumā, kas ir pāri Jardānai pretī Jērikai.
13Bet Mozus un priesteris Ēleāzars un visi draudzes virsaiši izgāja tiem pretī ārpus nometnes.
14Un Mozus apskaitās uz kara pulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija priekšnieki pār tūkstoti, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no kara gājiena.
15Un Mozus tiem sacīja: „Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievietes dzīvas?
16Redzi, viņas bija tās, kas pēc Biieāma padoma bija kļuvušas par iemeslu Israēla bērniem sacelties pret to Kungu sakarā ar Peoru, kādēļ nāca piemeklējums pār tā Kunga draudzi.
17Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievietes, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas;
18Bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievietes, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas.
19Un uzceliet sev teltis ārpus nometnes un palieciet ārā septiņas dienas ikviens, kas ir nokāvis cilvēku, un ikviens, kas ir aizkāris nokautu. Visiem trešajā un septītajā dienā ir jāšķīstās no grēkiem—ir jums pašiem, ir jūsu gūstekņiem.
20Un visas drēbes un ikviens ādas priekšmets un viss, kas darināts no kazu spalvas un visi koka rīki jums ir jāšķista!“
21Un priesteris Ēleāzars sacīja visiem karavīriem, kas bija gājuši karot: „Šis ir bauslības nolikums, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis:
22Zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, alvu un svinu,
23Visu, kas panes uguni, to arī lieciet ugunī, tad tās lietas ir atkal šķīstas; tomēr šīs lietas vēl ir apslakāmas ar slakāmo šķīstīšanas ūdeni, lai tās butu šķīstas; bet visus tos priekšmetus, kas uguni nepanes, tos laidiet caur ūdeni.
24Un jums ari būs mazgāt savas drēbes septītajā dienā, tad arī jūs būsit kļuvuši šķīsti, un pēc tam jums būs iespējams atgriezties nometnē.“
25Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
26„Tu un priesteris Eleāzars līdz ar draudzes cilšu priekšniekiem saskaitiet it visus saņemtos un sagūstītos un lopus;
27Un sadali laupījumu uz pusi, vienu pusi starp tiem, kas ir gājuši kajrā un ir kāvušies, bet otru pusi visai draudzei.
28Un ņem tam Kungam Viņa daļu no tiem kara vīriem, kas bija kapā izgājuši, vienu gabalu no pieciem simtiem kā no cilvēkiem, tā no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem;
29No tiem piešķirtās puses tev tie ir jāņem un nododi tos priesterim Eleāzaram par paceļamo upuri tam Kungam.
30Bet no Israēla bērniem piešķirtās puses ņem vienu iegūto no katriem piecdesmit—no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīklopiem un no visiem lopiem, un nododi tos Ievītiem, kufi pilda sargu amatu pie tā Kunga mājokļa.“
31Un Mozus ar priesteri Eleāzaru tā darīja, kā tas Kungs to bija Mozum pavēlējis.
32Un tieši atlikušais laupījums, viņu ar varu paņemtais ieguvums, ko tie bija salaupījuši, bija seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu,
33Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu,
34Un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu;
35Un cilvēku dvēseļu skaits, no sievietēm, kūjas nebija vīrus pazinušas, nedz ar tiem gulējušas, kopskaitā bija trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.
36Bet no otras puses, tiem, kuji bija gājuši karā, viņiem piešķirto sīklopu skaits bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
37Un tas sīklopu daudzums, kas piekrita tam Kungam, bija seši simti septiņdesmit pieci;
38Un liellopa bija trīsdesmit seši tūkstoši, bet viņu skaits, ko nodeva tam Kungam bija septiņdesmit divi;
39Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti, bet no tiem nodeva tam Kungam sešdesmit vienu.
40Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, bet viņu novēlamā daļa tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles.
41Un Mozus deva priesterim Eleāzaram tam Kungam novēlēto daļu par paceļamo upuri, kā tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
42Un no tās puses, kas bija tikusi piešķirta Israēla bērniem, kad Mozus to atdalīja tiem, kas bija gājuši karā, —
43No šīs draudzes puse sīklopos vien bija trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši pieci simti,
44Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši,
45Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti,
46Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši.
47Un Mozus ņēma no Israēla bērnu daļas vienu iegūto no katriem piecdesmit cilvēkiem un no lopiem un tos deva Ievītiem, kas kopa tā Kunga mājokli, kā tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
48Tad piegāja pie Mozus kara pulku virsnieki, kas bija bijuši priekšnieki pār tūkstoti, un tie virsnieki, kas bija vadītāji pār simtiem,
49Un tie sacīja Mozum: „Tavi kalpi ir skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.
50Tāpēc mēs esam atnesuši tam Kungam dāvinājuma upuri, ikviens, tuvodamies ar to, ko viņš ir atradis no zelta priekšmetiem, —rokas sprādzēm, aprocēm, gredzeniem, auskariem un dārgām rotām, —lai savas dvēseles salī-dzinātu tā Kunga priekšā.“
51Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma no tiem zeltu un citus smalki izstrādātos priekšmetus.
52Un viss zelts, ko tie tam Kungam atnesa par paceļamo upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņi simti piecdesmit seķeļu—no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem,
53Jo kareivji bija laupījuši katrs pats savā labā.
54Tad Mozus un priesteris Eleāzars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņi to ienesa saiešanas telti par piemiņu Israēla bērniem tā Kunga priekšā.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.