SALAMANA PAMĀCĪBAS 1
1
1Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības
2Piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,
3Mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību,
4Lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.
5Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt,
6Lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus.
7Bijība tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Garīgi bezrūpīgi nebēdnieki nonievā cilvēka īsteno atziņu, cilvēka garīgo satvaru un iekšējo stāju.
8Mans bērns, palieci uzticīgs sava tēva pamācību tevī izveidotajam gara satvaram un nepamet savas mātes mācības!
9Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.
10Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.
11Ja viņi saka: „Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem!
12Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un dievbijīgus cilvēkus pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu!
13Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu!
14Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!“
15Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas!
16Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.
17Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu pumu acu priekšā,
18Bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības.
19Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.
20Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij;
21Tā sauc pie ieejām vārtos, vērs-damās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā:
22„Cik ilgi jūs gribat palikt neprašas citu neprašu priekšā, cik ilgi paviršiem zobgaļiem būs patika par visu zoboties, un garīgi bezrūpīgie drīkstēs nonievāt dievišķīgās mācības?
23Veltījiet labāk savu uzmanību maniem norādījumiem par sodu! Redzi, es gribu jums skaidri izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.
24Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,
25Un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par maniem soda piedraudējumiem,
26Tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties,
27Un kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss, un kad jūs vispārīgi pārņems likstas un bēdas,
28Tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs.
29Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bailes tā Kunga priekšā;
30Ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manus soda norādījumus;
31Tad lai nu viņi bauda paši savas dziļākās gara būtības augļus, un lai atēdas paši sava padoma.
32Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un darīgi bezrūpīgo laime viņus pašus pazugina; tāpat muļķus pazudina viņu nepamatotā pašpaļāvība.
33Bet kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.“
Currently Selected:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 1: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
SALAMANA PAMĀCĪBAS 1
1
1Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības
2Piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,
3Mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību,
4Lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.
5Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt,
6Lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus.
7Bijība tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Garīgi bezrūpīgi nebēdnieki nonievā cilvēka īsteno atziņu, cilvēka garīgo satvaru un iekšējo stāju.
8Mans bērns, palieci uzticīgs sava tēva pamācību tevī izveidotajam gara satvaram un nepamet savas mātes mācības!
9Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.
10Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.
11Ja viņi saka: „Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem!
12Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un dievbijīgus cilvēkus pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu!
13Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu!
14Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!“
15Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas!
16Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.
17Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu pumu acu priekšā,
18Bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības.
19Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.
20Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij;
21Tā sauc pie ieejām vārtos, vērs-damās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā:
22„Cik ilgi jūs gribat palikt neprašas citu neprašu priekšā, cik ilgi paviršiem zobgaļiem būs patika par visu zoboties, un garīgi bezrūpīgie drīkstēs nonievāt dievišķīgās mācības?
23Veltījiet labāk savu uzmanību maniem norādījumiem par sodu! Redzi, es gribu jums skaidri izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.
24Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,
25Un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par maniem soda piedraudējumiem,
26Tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties,
27Un kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss, un kad jūs vispārīgi pārņems likstas un bēdas,
28Tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs.
29Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bailes tā Kunga priekšā;
30Ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manus soda norādījumus;
31Tad lai nu viņi bauda paši savas dziļākās gara būtības augļus, un lai atēdas paši sava padoma.
32Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un darīgi bezrūpīgo laime viņus pašus pazugina; tāpat muļķus pazudina viņu nepamatotā pašpaļāvība.
33Bet kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.“
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.