PSALMI 42
42
Ugas pēc Dieva.
1Dziedātāju vadonim. No korachītu dziesmām.
2Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis!
3Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur varēšu es parādīties Dieva vaiga priekšā?
4Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienumēr ļaudis uz mani saka: „Kur ir tavs Dievs?“
5Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.
6Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
7Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jardānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā.
8Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu.
9Dienā es saucu: „Kungs, neliedz man savu žēlastību!“ Un nakti es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva.
10Es saucu uz Dievu: „Mana stipra klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?“
11Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka: „Kur nu ir tavs Dievs?“
12Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
Currently Selected:
PSALMI 42: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PSALMI 42
42
Ugas pēc Dieva.
1Dziedātāju vadonim. No korachītu dziesmām.
2Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis!
3Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur varēšu es parādīties Dieva vaiga priekšā?
4Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienumēr ļaudis uz mani saka: „Kur ir tavs Dievs?“
5Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.
6Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
7Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jardānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā.
8Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu.
9Dienā es saucu: „Kungs, neliedz man savu žēlastību!“ Un nakti es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva.
10Es saucu uz Dievu: „Mana stipra klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?“
11Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka: „Kur nu ir tavs Dievs?“
12Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.