PSALMI 74
74
Sēru dziesma pie svētnīcas drupām.
1Asafa pamācības dziesma. Kādēļ Tu, —ak Dievs, mūs esi atstūmis uz mūžīgiem laikiem, un kāpēc Tavas dusmas kūp pār Tavas ganības avīm?
2Piemini savu draudzi, ko Tu mantojis jau sensenos laikos, ko Tu sev ar burtogu ieguvi kā savu īpašuma daļu, kā tieši Tev piederīgu tautu līdz ar Ciānas kalnu, kur Tu mājo!
3Virzi savus soļus uz mūžīgajām drupām! Ienaidnieks visu ir sadragājis svētnīcā.
4Tavi pretinieki rēc Tavā namā un uzstatījuši tur savus karogus kā uzvaras zīmes.
5Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus,
6Un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus.
7Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava vārda mājokli.
8Viņi nolēma savās sirdīs: „Iznīcināsim itin visus tā Kunga mājokļus!“ Un viņi nodedzināja visas svētnīcas zemē.
9Savas zīmes vairs neredzam, nav vairs neviena pravieša, nav neviena pie mums, kas zinātu, cik ilgi vēl tas tā turpināsies.
10Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks vēl nievāsies, un vai ienaidnieks mūžīgi nopels Tavu vārdu?
11Kāpēc Tu atrauj savu roku? Velc savu labo roku no azotes laukā un iznīcini viņus!
12Tomēr Dievs ir mans ķēniņš no pirmatnes, kas dara savus glābēja darbus virs zemes.
13Tu esi sabangojis jūju ar savu spēku, sadragājis pūķu galvas virs ūdens.
14Tu esi satriecis leviatāna galvas un atdevis tās par barību tuksneša zvēru pulkam.
15Tu esi licis izplūst avoriem un strautiem, bet tāpat Tu esi licis izkalst neizsīkstošām upēm.
16Tev pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu.
18Piemini to, ka ienaidnieks nievājis Tevi, ak Kungs, un nelietīga tauta negodā likusi Tavu vārdu!
19Neatdod zvēram savas ūbeles dvēseli, savu cietēju pulku neaizmirsti ne mūžam!
20Skādes uz dem, kas ar Tevi slēguši derību, jo visas zemes malas ir pilnas varmācības.
21Lai apspiestais neaiziet vīlies un apkaunots, lai zemais un nabags slavē Tavu vārdu!
22Celies Dievs, aizstāvi savu lietu! Piemini, ka bezprāši savā zemiskumā Tevi nievā ik dienas!
23Neaizmirsti savu ienaidnieku necienīgo klaigāšanu, savu pretinieku trakošanu, kas nemitīgi pieaug savā spēkā.
Currently Selected:
PSALMI 74: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PSALMI 74
74
Sēru dziesma pie svētnīcas drupām.
1Asafa pamācības dziesma. Kādēļ Tu, —ak Dievs, mūs esi atstūmis uz mūžīgiem laikiem, un kāpēc Tavas dusmas kūp pār Tavas ganības avīm?
2Piemini savu draudzi, ko Tu mantojis jau sensenos laikos, ko Tu sev ar burtogu ieguvi kā savu īpašuma daļu, kā tieši Tev piederīgu tautu līdz ar Ciānas kalnu, kur Tu mājo!
3Virzi savus soļus uz mūžīgajām drupām! Ienaidnieks visu ir sadragājis svētnīcā.
4Tavi pretinieki rēc Tavā namā un uzstatījuši tur savus karogus kā uzvaras zīmes.
5Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus,
6Un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus.
7Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava vārda mājokli.
8Viņi nolēma savās sirdīs: „Iznīcināsim itin visus tā Kunga mājokļus!“ Un viņi nodedzināja visas svētnīcas zemē.
9Savas zīmes vairs neredzam, nav vairs neviena pravieša, nav neviena pie mums, kas zinātu, cik ilgi vēl tas tā turpināsies.
10Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks vēl nievāsies, un vai ienaidnieks mūžīgi nopels Tavu vārdu?
11Kāpēc Tu atrauj savu roku? Velc savu labo roku no azotes laukā un iznīcini viņus!
12Tomēr Dievs ir mans ķēniņš no pirmatnes, kas dara savus glābēja darbus virs zemes.
13Tu esi sabangojis jūju ar savu spēku, sadragājis pūķu galvas virs ūdens.
14Tu esi satriecis leviatāna galvas un atdevis tās par barību tuksneša zvēru pulkam.
15Tu esi licis izplūst avoriem un strautiem, bet tāpat Tu esi licis izkalst neizsīkstošām upēm.
16Tev pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu.
18Piemini to, ka ienaidnieks nievājis Tevi, ak Kungs, un nelietīga tauta negodā likusi Tavu vārdu!
19Neatdod zvēram savas ūbeles dvēseli, savu cietēju pulku neaizmirsti ne mūžam!
20Skādes uz dem, kas ar Tevi slēguši derību, jo visas zemes malas ir pilnas varmācības.
21Lai apspiestais neaiziet vīlies un apkaunots, lai zemais un nabags slavē Tavu vārdu!
22Celies Dievs, aizstāvi savu lietu! Piemini, ka bezprāši savā zemiskumā Tevi nievā ik dienas!
23Neaizmirsti savu ienaidnieku necienīgo klaigāšanu, savu pretinieku trakošanu, kas nemitīgi pieaug savā spēkā.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.