JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 21
21
1Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.
2Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu.
3Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: „Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.
4Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.“
5Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: „Redzi, visu es daru jaunu.“ Tad viņš teica: „Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.“
6Un viņš man sacīja: „Ir noticis. Es esmu A un O, sākums un gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvī-bas ūdens avota.
7Kas uzvar, tas to iemantos, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls.
8Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otra nave.“
9Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: „Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.“
10Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva.
11Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristalldzidrs jaspids.
12Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem div-padsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti div-padsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi;
13Trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem.
14Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.
15Tam, kas ar mani runāja, bija mērogs, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai.
16Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gajra cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi.
17Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs.
18Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam.
19Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais chalkedons, ceturtais smaragds,
20Piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais chrizolits, astotais berils, devītais topāzs, desmitais chrisoprass, vienpadsmitais hiakinīs, divpadsmitais ametists.
21Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls.
22Tempļa es tur neredzēju. Jo Kungs Dievs visuvaldītājs ir viņas tem-plis, un Jērs.
23Pilsētai saules un mēness gaismas nevajaga, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs.
24Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu.
25Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nava.
26Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus.
27Ne mūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
Currently Selected:
JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 21: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 21
21
1Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.
2Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu.
3Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: „Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.
4Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.“
5Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: „Redzi, visu es daru jaunu.“ Tad viņš teica: „Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.“
6Un viņš man sacīja: „Ir noticis. Es esmu A un O, sākums un gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvī-bas ūdens avota.
7Kas uzvar, tas to iemantos, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls.
8Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otra nave.“
9Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: „Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.“
10Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva.
11Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristalldzidrs jaspids.
12Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem div-padsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti div-padsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi;
13Trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem.
14Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.
15Tam, kas ar mani runāja, bija mērogs, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai.
16Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gajra cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi.
17Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs.
18Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam.
19Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais chalkedons, ceturtais smaragds,
20Piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais chrizolits, astotais berils, devītais topāzs, desmitais chrisoprass, vienpadsmitais hiakinīs, divpadsmitais ametists.
21Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls.
22Tempļa es tur neredzēju. Jo Kungs Dievs visuvaldītājs ir viņas tem-plis, un Jērs.
23Pilsētai saules un mēness gaismas nevajaga, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs.
24Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu.
25Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nava.
26Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus.
27Ne mūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.