Wa̍lta̍ Wānāa̍ Chi̍i̍sūa̍a̍ 9:17-18

Le̍la̍ŋ, mi̍ Ānāna̍a̍yā ku̍ā o̍ chīɛ̄ī kōŋ. Mbo̍ lūɛ̄ī. Mɛ̄ɛ̍ o̍ lu̍ɛ̍ī, mbo̍ hāndū Sɔ̍ɔ̄ bāla̍ŋ chōo̍. Mbo̍ dīmī āā, “Chāa̍ŋ nūu̍ Sɔ̍ɔ̄, Māsānɔ̄ɔ̍ Mɛ̄lɛ̄ka̍ vēm ya̍ nāa̍ nūm chu̍a̍. Chi̍i̍sū, o̍ chɔ̍mnu̍ŋ nūm o̍ nɛ̄ī lɔ̍ɔ̍ ŋ̄ wa̍ hūnɔ̄ɔ̍ na̍nu᷄ŋ ndo̍, ō vēm ya̍ le̍ mā chē vɛ̄lɛ̄, ndu̍yɛ̍, mī Nyi̍na̍ Kāsi̍ Mɛ̄lɛ̄ka̍a̍ tōl nu̍m kɔ̄ɔ̄lī ta̍u̍.” O̍ ko̍ŋ kɔ̍ɔ̍lī, mi̍ nyɛ̄la̍ŋ lā fāŋa᷄ŋ ndu̍ o̍ hɔ̄l lē pīlɛ̍ kpe̍ māā lākɛ̄kɛ̍u̍. Mi̍ lā dēlī. Mbo̍ kāndū vɛ̄lɛ̄ chɔ̄ɔ̍. O̍ ko̍ŋ kɔ̍ɔ̍lī, mbo̍ cha᷄ŋ. Ma̍ yīŋ ndu̍.