2. Ķēniņu 22
22
Josija, Jūda ķēniņš. Hilķija atrod bauslības grāmatu, Praviete Hulda pasludina, kas Jeruzālemei notiks.
1Josija bija astoņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jedida, Adajas meita no Backates. #2Laik 34:1. 2Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo ne pa kreiso roku. 3Un ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā ķēniņš sūtīja skrīveri Šafanu, Acalijas dēlu, Mešulama dēla dēlu, Tā Kunga namā un sacīja: 4Ej pie augstā priestera Hilķijas, saņemt naudu, kas Tā Kunga namā nesta, un ko sliekšņu sargi no ļaudīm sakrājuši, #12:11. 5Un to dot darba uzraugiem rokā, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, lai tie to dod strādniekiem pie Tā Kunga nama, izlabot nama plīsumus, 6Amatniekiem un nama taisītājiem un mūrniekiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot to namu. 7Bet lai neprasa atbildēšanu par naudu, kas viņu rokā dota, jo tie to dara uz ticību. #12:15. 8Tad augstais priesteris Hilķija sacīja uz skrīveri Šafanu: es bauslības grāmatu esmu atradis Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Šafanam grāmatu; un tas to lasīja. 9Un skrīveris Šafans nāca pie ķēniņa un viņam nesa vēsti atpakaļ un sacīja: tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši rokā darba uzraugiem, kas iecelti pār Tā Kunga namu. 10Un skrīveris Šafans stāstīja ķēniņam un sacīja: “Priesteris Hilķija man ir devis grāmatu.” Un Šafans to lasīja ķēniņam priekšā. 11Kad nu ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes. 12Un ķēniņš pavēlēja priesterim Hilķijam un Ahikamam, Šafana dēlam, un Ahboram, Mihajas dēlam, un skrīverim Šafanam un ķēniņa kalpam Asajam, un sacīja: 13Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par ļaudīm un par visu Jūdu par šās grāmatas vārdiem, kas ir atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šās grāmatas vārdus nav klausījuši, nedz darījuši, kas viss mums tur uzrakstīts. 14Tad priesteris Hilķija un Ahikams un Ahbors un Šafans un Asaja nogāja pie pravietes Huldas, drēbju sarga, Šaluma, Tikvas dēla, Harhas dēla dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes otrā daļā, un tie ar to runāja. 15Un tā uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt vīram, kas jūs pie Manis sūtījis: 16Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu nelaimi pār šo vietu un pār viņas iedzīvotājiem, visus grāmatas vārdus, ko Jūda ķēniņš lasījis, 17Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un Mani kaitinājuši ar visiem saviem roku darbiem, tāpēc Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un nedzisīs. 18Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par vārdiem, ko tu esi dzirdējis: 19Tāpēc ka tava sirds mīksta tapusi, un tu Tā Kunga priekšā esi zemojies, dzirdēdams, ko Es esmu runājis pret šo vietu un pret viņas iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un palikt par lāstu, un esi saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi arī esmu paklausījis, saka Tas Kungs. 20Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs nelaimi, ko Es vedīšu pār šo vietu. Un tie ķēniņam atsacīja šo vārdu.
Currently Selected:
2. Ķēniņu 22: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
2. Ķēniņu 22
22
Josija, Jūda ķēniņš. Hilķija atrod bauslības grāmatu, Praviete Hulda pasludina, kas Jeruzālemei notiks.
1Josija bija astoņus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Jedida, Adajas meita no Backates. #2Laik 34:1. 2Un tas darīja, kas Tam Kungam labi patika un staigāja visos sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo ne pa kreiso roku. 3Un ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā ķēniņš sūtīja skrīveri Šafanu, Acalijas dēlu, Mešulama dēla dēlu, Tā Kunga namā un sacīja: 4Ej pie augstā priestera Hilķijas, saņemt naudu, kas Tā Kunga namā nesta, un ko sliekšņu sargi no ļaudīm sakrājuši, #12:11. 5Un to dot darba uzraugiem rokā, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, lai tie to dod strādniekiem pie Tā Kunga nama, izlabot nama plīsumus, 6Amatniekiem un nama taisītājiem un mūrniekiem, pirkt kokus un cirstus akmeņus, izlabot to namu. 7Bet lai neprasa atbildēšanu par naudu, kas viņu rokā dota, jo tie to dara uz ticību. #12:15. 8Tad augstais priesteris Hilķija sacīja uz skrīveri Šafanu: es bauslības grāmatu esmu atradis Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Šafanam grāmatu; un tas to lasīja. 9Un skrīveris Šafans nāca pie ķēniņa un viņam nesa vēsti atpakaļ un sacīja: tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši rokā darba uzraugiem, kas iecelti pār Tā Kunga namu. 10Un skrīveris Šafans stāstīja ķēniņam un sacīja: “Priesteris Hilķija man ir devis grāmatu.” Un Šafans to lasīja ķēniņam priekšā. 11Kad nu ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes. 12Un ķēniņš pavēlēja priesterim Hilķijam un Ahikamam, Šafana dēlam, un Ahboram, Mihajas dēlam, un skrīverim Šafanam un ķēniņa kalpam Asajam, un sacīja: 13Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par ļaudīm un par visu Jūdu par šās grāmatas vārdiem, kas ir atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi šās grāmatas vārdus nav klausījuši, nedz darījuši, kas viss mums tur uzrakstīts. 14Tad priesteris Hilķija un Ahikams un Ahbors un Šafans un Asaja nogāja pie pravietes Huldas, drēbju sarga, Šaluma, Tikvas dēla, Harhas dēla dēla, sievas, kas dzīvoja Jeruzālemes otrā daļā, un tie ar to runāja. 15Un tā uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt vīram, kas jūs pie Manis sūtījis: 16Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu nelaimi pār šo vietu un pār viņas iedzīvotājiem, visus grāmatas vārdus, ko Jūda ķēniņš lasījis, 17Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un Mani kaitinājuši ar visiem saviem roku darbiem, tāpēc Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un nedzisīs. 18Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par vārdiem, ko tu esi dzirdējis: 19Tāpēc ka tava sirds mīksta tapusi, un tu Tā Kunga priekšā esi zemojies, dzirdēdams, ko Es esmu runājis pret šo vietu un pret viņas iedzīvotājiem, ka tiem būs iet postā un palikt par lāstu, un esi saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi arī esmu paklausījis, saka Tas Kungs. 20Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs nelaimi, ko Es vedīšu pār šo vietu. Un tie ķēniņam atsacīja šo vārdu.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)