5. Mozus 9
9
Paskubināšana uz pazemību.
1Klausies, Israēl, tu šodien iesi pār Jordāni, uzvarēt tautas, lielākas un stiprākas, nekā tu esi, lielas un līdz debesīm apstiprinātas pilsētas, 2Lielus un garus ļaudis, Anaka bērnus, par kuriem tu zini un esi dzirdējis: kas var pastāvēt Anaka bērnu priekšā? #4Moz 13:32-33. 3Tad tev šodien būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, pats iet tavā priekšā, rijoša uguns, - Viņš pats tos izdeldēs un tos nometīs tavā priekšā, un tu tos izdzīsi un tos steigšus iznīcināsi, tā kā Tas Kungs uz tevi runājis. #4:24. Ebr 12:29. 4Kad nu Tas Kungs, tavs Dievs, tos tavā priekšā izdzīs, tad nerunā savā sirdī un nesaki: Tas Kungs manas taisnības dēļ mani ievedis, šo zemi iemantot; jo šo tautu bezdievības dēļ Tas Kungs tos izdzen tavā priekšā. 5Ne tavas taisnības dēļ, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc iemantot viņu zemi, bet šo tautu bezdievības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā un gribēdams apstiprināt vārdu, ko Tas Kungs zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. #1Moz 12:7, 13:15, 15:7, 17:8, 26:4, 28:13. 6Tad nu zini, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta. 7Piemini un neaizmirsti, ka tu To Kungu, savu Dievu, ļoti esi apkaitinājis tuksnesī; no dienas, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes, kamēr jūs esat nonākuši šai vietā, jūs esat pretī turējušies Tam Kungam. #2Moz 14:11, 16:2, 17:2. 4Moz 11:4, 14:22. 8Jo Horebā jūs To Kungu ļoti apkaitinājāt un Tas Kungs par jums apskaitās un gribēja jūs izdeldēt, #2Moz 32:4. Dāv.dz 106:19. 9Kad es uzkāpu kalnā, saņemt akmens galdiņus, derības galdiņus, ko Tas Kungs ar jums bija derējis. Un es paliku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis uz kalna un neēdu maizi un nedzēru ūdeni, #2Moz 24:18, 34:28. 10Un Tas Kungs man deva abus akmens galdiņus, Dieva pirksta aprakstītus, un uz tiem bija visi vārdi, ko Tas Kungs kalnā ar jums bija runājis no uguns vidus sapulces dienā. #4:13. 2Moz 31:18. 11Un pēc četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm Tas Kungs man deva abus akmens galdiņus, derības galdiņus, un Tas Kungs sacīja uz mani: 12Celies, ej steigšus lejā, jo tavi ļaudis, ko tu izvedis no Ēģiptes zemes, ir apgrēkojušies, tie ir steigšus atkāpušies no ceļa, ko Es tiem pavēlējis, - tie sev lējuši tēlu. #2Moz 32:7. 13Un Tas Kungs runāja uz mani sacīdams: Es redzu šos ļaudis, un raugi, tie ir stūrgalvīgi ļaudis. #10:16, 31:27. 2Moz 32:9, 33:3, 34:9. 2Ķēn 17:14. 14Laid Mani, Es tos iznīcināšu un izdeldēšu viņu vārdu no pasaules un tevi darīšu par stiprāku un lielāku tautu, nekā tie. #2Moz 32:10. Dāv.dz 106:23. 15Tad es atgriezies nogāju no kalna, un kalns dega ar uguni, un divi derības galdiņi bija manās abās rokās, 16Un es skatījos, un redzi, jūs bijāt apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu, jūs bijāt sev lējuši teļu, jūs bijāt steigšus atkāpušies no ceļa, ko Tas Kungs jums bija pavēlējis. 17Tad es sagrābu abus galdiņus un tos izmetu no savām abām rokām un tos sasitu jūsu acu priekšā, 18Un nometos Tā Kunga priekšā tā kā iepriekš, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, es maizi neēdu un ūdeni nedzēru, visu jūsu grēku dēļ, ar ko jūs bijāt apgrēkojušies, ļaunu darīdami Tā Kunga acīs, Viņu apkaitinādami. 19Jo es nobijos par bardzību un dusmību, ar ko Tas Kungs par jums bija apskaities, jūs izdeldēt; bet Tas Kungs arī to brīdi mani paklausīja. 20Un Tas Kungs ļoti dusmojās arī par Āronu un gribēja viņu izdeldēt, bet es to brīdi lūdzu arī par Āronu. 21Bet jūsu grēku, to teļu, ko jūs bijāt taisījuši, to es ņēmu un sadedzināju ar uguni un sagrūdu un samalu, kamēr tas smalks palika par pīšļiem, un viņa pīšļus es iemetu tai upē, kas tek no tā kalna. #2Moz 32:20. 22Jūs To Kungu apkaitinājāt arī Tabeērā un Masā un pie kārības kapiem. #2Moz 17:7. 4Moz 11:1, 4:34. 23Un kad Tas Kungs jūs izsūtīja no Kādeš Barneas sacīdams: ejat uz augšu un uzņemiet zemi, ko Es jums esmu devis, tad jūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdam turējāties pretī un neticējāt, nedz klausījāt Viņa balsij. #4Moz 13:3, 14:1. 24Pārgalvīgi jūs esat bijuši pret To Kungu, kamēr es jūs pazīstu. 25Un es nometos Tā Kunga priekšā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, kur biju nometies, tāpēc ka Tas Kungs bija sacījis, ka gribot jūs izdeldēt. 26Bet es pielūdzu To Kungu un sacīju: Kungs, Dievs, neizdeldē Savus ļaudis un Savu īpašumu, ko Tu esi atpestījis caur Savu lielo spēku, ko Tu ar stipru roku esi izvedis no Ēģiptes. #2Moz 32:11. 4Moz 14:13. 27Piemini Savus kalpus, Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, neuzlūko šo ļaužu pārgalvību, nedz viņu bezdievību, nedz viņu grēkus, 28Lai zeme, no kurienes tu mūs esi izvedis, nesaka: Tas Kungs tos nevarēja ievest zemē, par ko Viņš tiem bija runājis, un tādēļ ka Viņš tos ienīdēja, Viņš tos izvedis, lai tos nonāvētu tuksnesī. #2Moz 32:12. 4Moz 14:16. 29Tie jau ir Tavi ļaudis un Tavs īpašums, ko Tu esi izvedis caur Savu lielo spēku un caur Savu izstiepto elkoni.
Currently Selected:
5. Mozus 9: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
5. Mozus 9
9
Paskubināšana uz pazemību.
1Klausies, Israēl, tu šodien iesi pār Jordāni, uzvarēt tautas, lielākas un stiprākas, nekā tu esi, lielas un līdz debesīm apstiprinātas pilsētas, 2Lielus un garus ļaudis, Anaka bērnus, par kuriem tu zini un esi dzirdējis: kas var pastāvēt Anaka bērnu priekšā? #4Moz 13:32-33. 3Tad tev šodien būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, pats iet tavā priekšā, rijoša uguns, - Viņš pats tos izdeldēs un tos nometīs tavā priekšā, un tu tos izdzīsi un tos steigšus iznīcināsi, tā kā Tas Kungs uz tevi runājis. #4:24. Ebr 12:29. 4Kad nu Tas Kungs, tavs Dievs, tos tavā priekšā izdzīs, tad nerunā savā sirdī un nesaki: Tas Kungs manas taisnības dēļ mani ievedis, šo zemi iemantot; jo šo tautu bezdievības dēļ Tas Kungs tos izdzen tavā priekšā. 5Ne tavas taisnības dēļ, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc iemantot viņu zemi, bet šo tautu bezdievības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā un gribēdams apstiprināt vārdu, ko Tas Kungs zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. #1Moz 12:7, 13:15, 15:7, 17:8, 26:4, 28:13. 6Tad nu zini, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta. 7Piemini un neaizmirsti, ka tu To Kungu, savu Dievu, ļoti esi apkaitinājis tuksnesī; no dienas, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes, kamēr jūs esat nonākuši šai vietā, jūs esat pretī turējušies Tam Kungam. #2Moz 14:11, 16:2, 17:2. 4Moz 11:4, 14:22. 8Jo Horebā jūs To Kungu ļoti apkaitinājāt un Tas Kungs par jums apskaitās un gribēja jūs izdeldēt, #2Moz 32:4. Dāv.dz 106:19. 9Kad es uzkāpu kalnā, saņemt akmens galdiņus, derības galdiņus, ko Tas Kungs ar jums bija derējis. Un es paliku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis uz kalna un neēdu maizi un nedzēru ūdeni, #2Moz 24:18, 34:28. 10Un Tas Kungs man deva abus akmens galdiņus, Dieva pirksta aprakstītus, un uz tiem bija visi vārdi, ko Tas Kungs kalnā ar jums bija runājis no uguns vidus sapulces dienā. #4:13. 2Moz 31:18. 11Un pēc četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm Tas Kungs man deva abus akmens galdiņus, derības galdiņus, un Tas Kungs sacīja uz mani: 12Celies, ej steigšus lejā, jo tavi ļaudis, ko tu izvedis no Ēģiptes zemes, ir apgrēkojušies, tie ir steigšus atkāpušies no ceļa, ko Es tiem pavēlējis, - tie sev lējuši tēlu. #2Moz 32:7. 13Un Tas Kungs runāja uz mani sacīdams: Es redzu šos ļaudis, un raugi, tie ir stūrgalvīgi ļaudis. #10:16, 31:27. 2Moz 32:9, 33:3, 34:9. 2Ķēn 17:14. 14Laid Mani, Es tos iznīcināšu un izdeldēšu viņu vārdu no pasaules un tevi darīšu par stiprāku un lielāku tautu, nekā tie. #2Moz 32:10. Dāv.dz 106:23. 15Tad es atgriezies nogāju no kalna, un kalns dega ar uguni, un divi derības galdiņi bija manās abās rokās, 16Un es skatījos, un redzi, jūs bijāt apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu, jūs bijāt sev lējuši teļu, jūs bijāt steigšus atkāpušies no ceļa, ko Tas Kungs jums bija pavēlējis. 17Tad es sagrābu abus galdiņus un tos izmetu no savām abām rokām un tos sasitu jūsu acu priekšā, 18Un nometos Tā Kunga priekšā tā kā iepriekš, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, es maizi neēdu un ūdeni nedzēru, visu jūsu grēku dēļ, ar ko jūs bijāt apgrēkojušies, ļaunu darīdami Tā Kunga acīs, Viņu apkaitinādami. 19Jo es nobijos par bardzību un dusmību, ar ko Tas Kungs par jums bija apskaities, jūs izdeldēt; bet Tas Kungs arī to brīdi mani paklausīja. 20Un Tas Kungs ļoti dusmojās arī par Āronu un gribēja viņu izdeldēt, bet es to brīdi lūdzu arī par Āronu. 21Bet jūsu grēku, to teļu, ko jūs bijāt taisījuši, to es ņēmu un sadedzināju ar uguni un sagrūdu un samalu, kamēr tas smalks palika par pīšļiem, un viņa pīšļus es iemetu tai upē, kas tek no tā kalna. #2Moz 32:20. 22Jūs To Kungu apkaitinājāt arī Tabeērā un Masā un pie kārības kapiem. #2Moz 17:7. 4Moz 11:1, 4:34. 23Un kad Tas Kungs jūs izsūtīja no Kādeš Barneas sacīdams: ejat uz augšu un uzņemiet zemi, ko Es jums esmu devis, tad jūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdam turējāties pretī un neticējāt, nedz klausījāt Viņa balsij. #4Moz 13:3, 14:1. 24Pārgalvīgi jūs esat bijuši pret To Kungu, kamēr es jūs pazīstu. 25Un es nometos Tā Kunga priekšā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, kur biju nometies, tāpēc ka Tas Kungs bija sacījis, ka gribot jūs izdeldēt. 26Bet es pielūdzu To Kungu un sacīju: Kungs, Dievs, neizdeldē Savus ļaudis un Savu īpašumu, ko Tu esi atpestījis caur Savu lielo spēku, ko Tu ar stipru roku esi izvedis no Ēģiptes. #2Moz 32:11. 4Moz 14:13. 27Piemini Savus kalpus, Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, neuzlūko šo ļaužu pārgalvību, nedz viņu bezdievību, nedz viņu grēkus, 28Lai zeme, no kurienes tu mūs esi izvedis, nesaka: Tas Kungs tos nevarēja ievest zemē, par ko Viņš tiem bija runājis, un tādēļ ka Viņš tos ienīdēja, Viņš tos izvedis, lai tos nonāvētu tuksnesī. #2Moz 32:12. 4Moz 14:16. 29Tie jau ir Tavi ļaudis un Tavs īpašums, ko Tu esi izvedis caur Savu lielo spēku un caur Savu izstiepto elkoni.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)