3. Mozus 21
21
Par priesteru svētumu
(Ech 44:15–31)
1Kungs teica Mozum: “Saki priesteriem, Ārona dēliem: neviens no jums lai nepaliek nešķīsts, pieskardamies mironim no saviem ļaudīm, 2izņemot pašus tuvākos – māti, tēvu, dēlu, meitu, brāli 3un jaunavu māsu, kas viņam tuvākā, kurai nav vīra –, tikai tā viņš drīkst palikt nešķīsts. 4Lai viņš nepadara sevi nešķīstu ar nevienu no pieprecētiem radiem, tā sevi sagānīdams. 5#3Moz 19:27–28; 5Moz 14:1Lai tie sev neskuj pliku galvvidu, lai neapgriež bārdai malu un savā miesā lai neiegriež brūces, 6lai ir svēti Dievam un neapgāna sava Dieva vārdu, jo viņi pienes Kunga dedzināmos upurus, sava Dieva maizi, – lai viņi ir svēti! 7Mauku un piesmieto lai viņi neņem, un šķirteni lai viņi neņem, jo viņi ir svēti savam Dievam. 8Svētī viņu, jo viņš pienes tava Dieva maizi – viņš lai tev ir svēts, jo svēts esmu es, Kungs, kas jūs svētī. 9Un, ja priestera meita sagānās maukodama, viņa ir apgānījusi savu tēvu, – lai to sadedzina ugunī.
10Priesteris, kurš no saviem brāļiem ir augstākais, pār kura galvu ir lieta svaidāmā eļļa un kurš ir iecelts amatā, lai valkātu svētās drānas, lai neatstāj savu galvu nekoptu un lai nesaplēš savas drānas. 11Lai viņš neiet ne pie viena miroņa, lai nepieskaras pat savam tēvam vai mātei, lai nekļūst nešķīsts. 12Lai viņš neatstāj svētvietu un nesagāna sava Dieva svētvietu, jo viņš ir svaidīts ar sava Dieva svaidāmo eļļu – es esmu Kungs! 13Lai viņš apņem sievu, kas jaunava! 14Atraitni vai tādu, ko vīrs padzinis, vai ar maucību sagānītu – tādas lai viņš neņem, lai ņem sev par sievu jaunavu no paša ļaudīm. 15Tā lai viņš nesagāna savu sēklu savā tautā, jo es esmu Kungs, kas viņu svētījis!”
16Un Kungs sacīja Mozum: 17“Saki Āronam: lai nevienā paaudzē neviens no taviem pēcnācējiem, kam kāda kroplība, netuvojas pienest maizi Dievam. 18Neviens vīrs, kam ir kāda kroplība, lai netuvojas – ne akls, ne klibs, ne tāds, kam kroplība sejā vai kādā loceklī, 19ne tāds, kam lauzta kāja vai lauzta roka, 20vai kupris, vai kas izkastrēts, vai ar baltumu acī, vai kraupains, vai čūlains, vai kam saspiesti sēklinieki, – 21neviens no priestera Ārona pēcnācējiem, kam kāda kroplība, lai nemēģina pienest Kungam dedzināmo upuri – ja viņam kroplība, tad lai nemēģina pienest Dievam maizi! 22Viņš gan var ēst Dieva maizi no svētumu svētuma un svētvietas, 23taču priekškaram lai viņš klāt nenāk un altārim netuvojas, jo viņam ir kroplība – lai viņš nesagāna svētumu, jo es esmu Kungs, kas to svētī!”
24Tā Mozus runāja uz Āronu, uz viņa dēliem un uz visiem Israēla dēliem.
Currently Selected:
3. Mozus 21: NLBDC
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
3. Mozus 21
21
Par priesteru svētumu
(Ech 44:15–31)
1Kungs teica Mozum: “Saki priesteriem, Ārona dēliem: neviens no jums lai nepaliek nešķīsts, pieskardamies mironim no saviem ļaudīm, 2izņemot pašus tuvākos – māti, tēvu, dēlu, meitu, brāli 3un jaunavu māsu, kas viņam tuvākā, kurai nav vīra –, tikai tā viņš drīkst palikt nešķīsts. 4Lai viņš nepadara sevi nešķīstu ar nevienu no pieprecētiem radiem, tā sevi sagānīdams. 5#3Moz 19:27–28; 5Moz 14:1Lai tie sev neskuj pliku galvvidu, lai neapgriež bārdai malu un savā miesā lai neiegriež brūces, 6lai ir svēti Dievam un neapgāna sava Dieva vārdu, jo viņi pienes Kunga dedzināmos upurus, sava Dieva maizi, – lai viņi ir svēti! 7Mauku un piesmieto lai viņi neņem, un šķirteni lai viņi neņem, jo viņi ir svēti savam Dievam. 8Svētī viņu, jo viņš pienes tava Dieva maizi – viņš lai tev ir svēts, jo svēts esmu es, Kungs, kas jūs svētī. 9Un, ja priestera meita sagānās maukodama, viņa ir apgānījusi savu tēvu, – lai to sadedzina ugunī.
10Priesteris, kurš no saviem brāļiem ir augstākais, pār kura galvu ir lieta svaidāmā eļļa un kurš ir iecelts amatā, lai valkātu svētās drānas, lai neatstāj savu galvu nekoptu un lai nesaplēš savas drānas. 11Lai viņš neiet ne pie viena miroņa, lai nepieskaras pat savam tēvam vai mātei, lai nekļūst nešķīsts. 12Lai viņš neatstāj svētvietu un nesagāna sava Dieva svētvietu, jo viņš ir svaidīts ar sava Dieva svaidāmo eļļu – es esmu Kungs! 13Lai viņš apņem sievu, kas jaunava! 14Atraitni vai tādu, ko vīrs padzinis, vai ar maucību sagānītu – tādas lai viņš neņem, lai ņem sev par sievu jaunavu no paša ļaudīm. 15Tā lai viņš nesagāna savu sēklu savā tautā, jo es esmu Kungs, kas viņu svētījis!”
16Un Kungs sacīja Mozum: 17“Saki Āronam: lai nevienā paaudzē neviens no taviem pēcnācējiem, kam kāda kroplība, netuvojas pienest maizi Dievam. 18Neviens vīrs, kam ir kāda kroplība, lai netuvojas – ne akls, ne klibs, ne tāds, kam kroplība sejā vai kādā loceklī, 19ne tāds, kam lauzta kāja vai lauzta roka, 20vai kupris, vai kas izkastrēts, vai ar baltumu acī, vai kraupains, vai čūlains, vai kam saspiesti sēklinieki, – 21neviens no priestera Ārona pēcnācējiem, kam kāda kroplība, lai nemēģina pienest Kungam dedzināmo upuri – ja viņam kroplība, tad lai nemēģina pienest Dievam maizi! 22Viņš gan var ēst Dieva maizi no svētumu svētuma un svētvietas, 23taču priekškaram lai viņš klāt nenāk un altārim netuvojas, jo viņam ir kroplība – lai viņš nesagāna svētumu, jo es esmu Kungs, kas to svētī!”
24Tā Mozus runāja uz Āronu, uz viņa dēliem un uz visiem Israēla dēliem.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.