Evangelijs pēc Jōņa 9
9
IX.
K. Jezus padora vasalu oklu nu dzimšonas.
1Īdams garum, Jys īraudzeja oklu nu dzimšonas cylvāku. 2Mōcekli vaicōja nu Jō saceidami: Mōceitōj, kas ir sagrākōjis, ka jys okls pīdzyma, — jys pats vai jō dzymdynōtōji?#9:2 Jūdim beja pōrlīceiba, ka slimeibas un nalaimes ir strōpe vai par prīkšteču, vai ari par sovim poša grākim. 3Jezus atbiļdēja: Ni jys sagrākōja, ni jō dzymdynōtōji, bet gon, lai pi jō pasarōdeitu Dīva dorbi.#9:3 Dīva dorbi — K. Jezus žāļsirdeiba un Dīva vareiba. 4Maņ ir jōizpylda Tō dorbi, kurs Mani syuteja, koleidz vēļ dīna; atīs nakts, kad nivīns navarēs strōdōt.#9:4 Koleidz vēļ dīna — koleidz Es vēļ dzeivoju vērs zemes. #9:4 Nakts — munas nōves stuņde. 5Koleidz Es asmu pasaulī, Es asmu pasauļa gaisma.
6Šytū pasacejis, Jys nūspļōve uz zemes, pagatavōja jōvu, patrīpe ar tū oklajam acis un saceja: 7Ej un nūsamozgoj mōrkā Siloe, tys nūzeimoj: Syuteitais. Tys aizgōjis nūsamozgōja un atgōja atpakaļ redzeigs. 8Kaimini un tī, kas agrōk redzēja jū ubogojūt, saceja: Vai šytys navā tys, kas agrōk sēdēja un ubogōja? 9Citi saceja: Jys ir tys pats. Citi otkon: Nē, jys tikai tam leidzeigs izaskota. Jys pats apgolvōja: Es asmu tys pats. 10Tad jī nu jō vaicōja: Kai tad tev atsadadareja acis? 11Jys atbiļdēja: Tys cylvāks, kuru sauc Jezus, sataiseja dubļus, uzklōja maņ tūs uz acim un saceja: Ej un Siloe (mōrkā) nūsamozgoj. Es aizgōju, nūsamozgōju un palyku redzeigs. 12Un tī nu jō vaicōja: Kur Jys ir? Tys atbiļdēja: Es nazynu.
13Tad tū, kas beja okls, aizvede uz farizejim. 14Tei dīna, kurā Jezus sataiseja dubļus un atdareja jam acis vaļā, beja sabata dīna. 15Ari farizeji taipat vaicōja, kai jys asūt ticis redzeigs. Jys tim stōsteja: Jys uzklōja maņ uz acim dubļus, nūsamozgōju, un tagad radzu. 16Daži nu farizejim saceja: Šytys cylvāks navā nu Dīva. Jys tadei nasvētej sabata. Citi otkon saceja: Kai tad grēcinīks var taidus breinumus dareit? Un tai storp jim izacēle streidi. 17Tōdēļ jī otkon teice naredzeigajam: Kū tu soki par Tū, kas tev atdareja acis? Jys atbiļdēja: Jys ir pravīts.
18Jūdi tūmār naticēja, ka jys beja okls un palyka redzeigs, koleidz jī naatsauce izvasalōtō dzymdynōtōjus. 19Tad jī vaicōja tūs, saceidami: Vai šytys ir tys jyusu dāls, par kuru sokot, ka okls pīdzyma? Kai tad tagad jys redz? 20Dzymdynōtōji atbiļdēja un saceja: Mes zynom, ka šytys ir myusu dāls, zynom taipat, ka jys okls pīdzyma. 21Bet kai tys nūtyka, ka jys tagad redz, tō mes nazynom; nazynom ari, kas jū redzeigu padareja. Vaicojit jō poša, jys ir pylngadeigs, lai runoj par sevi pats. 22Tai atbiļdēja jō dzymdynōtōji, jo beidōs jūdu. Jūdi tadei beja nūlāmuši izslēgt nu synagogas ikvīnu, kas izzeitu, ka Jys ir Kristus. 23Tōdēļ tad dzymdynōtōji saceja: Jys ir pylngadeigs, vaicojit jō poša.
24Tad jī otkon atsauce klōt tū cylvāku, kas agrōk beja okls, un jam saceja: Dūd Dīvam gūdu! Mes zynom, ka Tys cylvāks ir grēcinīks. 25Jys atbiļdēja: Vai Jys ir grēcinīks, tō gon es nazynu, es zynu tik tū, ka agrōk beju okls, bet tagad radzu. 26Tad jī otkon vaicōja: Kū Jys tev dareja? Kai Jys tev atdareja acis? 27Tys atbiļdēja: Es jau jums tū stōsteju, bet jyus nasaklausejot. Kōpēc otkon tū grybat dzērdēt? Laikam, ari jyus grybat palikt par Jō mōceklim? 28Tī izasmīdami jam saceja: Esi tu par Jō mōcekli, mes asam Moizeša mōcekli. 29Mes zynom, ka Dīvs Moizešam runōja, bet nu kurīnes šytys ir, nazynom.
30Tys cylvāks atsasauce un jim saceja: Tys ir sovaidi, ka jyus nazynot, nu kurīnes Jys ir, bet Jys tadei atdareja maņ acis. 31Mes gon zynom, ka Dīvs grēcinīku naizklausa, bet, jo kas gūdynoj Dīvu un pylda Jō vaļu, tō izklausa. 32Nu pasauļa sōkuma navā dzērdāts, ka kas oklū nu dzimšonas padareitu redzeigu. 33Jo Tys nabyutu nu Dīva, tad Jys nikō navarātu padareit. 34Tī jam atbiļdēja: Tu pylns grāku esi dzimis un vēļ myusus mōci? Un jī izgryude jū ōrā.
35Jezus, izdzērdis, ka tī izgryude jū ōrā, pi satikšonas jam saceja: Vai tu tici ikš Dīva Dāla? 36Tys atbyldādams saceja: Kungs, kurs Tys ir, ka es jam tycātu? 37Jezus atbiļdēja: Tu tadei uz Jō skotīs; kas ar tevi runoj, Tys ir. 38Jys īsasauce: Kungs, es tycu, un, pakreitūt pi zemes, Jū pagūdynōja. 39Tad Jezus saceja: Es atgōju uz šū zemi tīsōtu, ka oklī radzātu, bet tī, kas redz, palyktu okli. 40Farizeji, kas pi Jō beja, tū dzērdādami, vaicōja: Laikam, ari mes asam okli? 41Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus byutu okli, tad jums nabyutu grāka. Bet jyus sokot: Mes asam redzeigi, tai tad jyusu grāks palīk.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Jōņa 9: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Jōņa 9
9
IX.
K. Jezus padora vasalu oklu nu dzimšonas.
1Īdams garum, Jys īraudzeja oklu nu dzimšonas cylvāku. 2Mōcekli vaicōja nu Jō saceidami: Mōceitōj, kas ir sagrākōjis, ka jys okls pīdzyma, — jys pats vai jō dzymdynōtōji?#9:2 Jūdim beja pōrlīceiba, ka slimeibas un nalaimes ir strōpe vai par prīkšteču, vai ari par sovim poša grākim. 3Jezus atbiļdēja: Ni jys sagrākōja, ni jō dzymdynōtōji, bet gon, lai pi jō pasarōdeitu Dīva dorbi.#9:3 Dīva dorbi — K. Jezus žāļsirdeiba un Dīva vareiba. 4Maņ ir jōizpylda Tō dorbi, kurs Mani syuteja, koleidz vēļ dīna; atīs nakts, kad nivīns navarēs strōdōt.#9:4 Koleidz vēļ dīna — koleidz Es vēļ dzeivoju vērs zemes. #9:4 Nakts — munas nōves stuņde. 5Koleidz Es asmu pasaulī, Es asmu pasauļa gaisma.
6Šytū pasacejis, Jys nūspļōve uz zemes, pagatavōja jōvu, patrīpe ar tū oklajam acis un saceja: 7Ej un nūsamozgoj mōrkā Siloe, tys nūzeimoj: Syuteitais. Tys aizgōjis nūsamozgōja un atgōja atpakaļ redzeigs. 8Kaimini un tī, kas agrōk redzēja jū ubogojūt, saceja: Vai šytys navā tys, kas agrōk sēdēja un ubogōja? 9Citi saceja: Jys ir tys pats. Citi otkon: Nē, jys tikai tam leidzeigs izaskota. Jys pats apgolvōja: Es asmu tys pats. 10Tad jī nu jō vaicōja: Kai tad tev atsadadareja acis? 11Jys atbiļdēja: Tys cylvāks, kuru sauc Jezus, sataiseja dubļus, uzklōja maņ tūs uz acim un saceja: Ej un Siloe (mōrkā) nūsamozgoj. Es aizgōju, nūsamozgōju un palyku redzeigs. 12Un tī nu jō vaicōja: Kur Jys ir? Tys atbiļdēja: Es nazynu.
13Tad tū, kas beja okls, aizvede uz farizejim. 14Tei dīna, kurā Jezus sataiseja dubļus un atdareja jam acis vaļā, beja sabata dīna. 15Ari farizeji taipat vaicōja, kai jys asūt ticis redzeigs. Jys tim stōsteja: Jys uzklōja maņ uz acim dubļus, nūsamozgōju, un tagad radzu. 16Daži nu farizejim saceja: Šytys cylvāks navā nu Dīva. Jys tadei nasvētej sabata. Citi otkon saceja: Kai tad grēcinīks var taidus breinumus dareit? Un tai storp jim izacēle streidi. 17Tōdēļ jī otkon teice naredzeigajam: Kū tu soki par Tū, kas tev atdareja acis? Jys atbiļdēja: Jys ir pravīts.
18Jūdi tūmār naticēja, ka jys beja okls un palyka redzeigs, koleidz jī naatsauce izvasalōtō dzymdynōtōjus. 19Tad jī vaicōja tūs, saceidami: Vai šytys ir tys jyusu dāls, par kuru sokot, ka okls pīdzyma? Kai tad tagad jys redz? 20Dzymdynōtōji atbiļdēja un saceja: Mes zynom, ka šytys ir myusu dāls, zynom taipat, ka jys okls pīdzyma. 21Bet kai tys nūtyka, ka jys tagad redz, tō mes nazynom; nazynom ari, kas jū redzeigu padareja. Vaicojit jō poša, jys ir pylngadeigs, lai runoj par sevi pats. 22Tai atbiļdēja jō dzymdynōtōji, jo beidōs jūdu. Jūdi tadei beja nūlāmuši izslēgt nu synagogas ikvīnu, kas izzeitu, ka Jys ir Kristus. 23Tōdēļ tad dzymdynōtōji saceja: Jys ir pylngadeigs, vaicojit jō poša.
24Tad jī otkon atsauce klōt tū cylvāku, kas agrōk beja okls, un jam saceja: Dūd Dīvam gūdu! Mes zynom, ka Tys cylvāks ir grēcinīks. 25Jys atbiļdēja: Vai Jys ir grēcinīks, tō gon es nazynu, es zynu tik tū, ka agrōk beju okls, bet tagad radzu. 26Tad jī otkon vaicōja: Kū Jys tev dareja? Kai Jys tev atdareja acis? 27Tys atbiļdēja: Es jau jums tū stōsteju, bet jyus nasaklausejot. Kōpēc otkon tū grybat dzērdēt? Laikam, ari jyus grybat palikt par Jō mōceklim? 28Tī izasmīdami jam saceja: Esi tu par Jō mōcekli, mes asam Moizeša mōcekli. 29Mes zynom, ka Dīvs Moizešam runōja, bet nu kurīnes šytys ir, nazynom.
30Tys cylvāks atsasauce un jim saceja: Tys ir sovaidi, ka jyus nazynot, nu kurīnes Jys ir, bet Jys tadei atdareja maņ acis. 31Mes gon zynom, ka Dīvs grēcinīku naizklausa, bet, jo kas gūdynoj Dīvu un pylda Jō vaļu, tō izklausa. 32Nu pasauļa sōkuma navā dzērdāts, ka kas oklū nu dzimšonas padareitu redzeigu. 33Jo Tys nabyutu nu Dīva, tad Jys nikō navarātu padareit. 34Tī jam atbiļdēja: Tu pylns grāku esi dzimis un vēļ myusus mōci? Un jī izgryude jū ōrā.
35Jezus, izdzērdis, ka tī izgryude jū ōrā, pi satikšonas jam saceja: Vai tu tici ikš Dīva Dāla? 36Tys atbyldādams saceja: Kungs, kurs Tys ir, ka es jam tycātu? 37Jezus atbiļdēja: Tu tadei uz Jō skotīs; kas ar tevi runoj, Tys ir. 38Jys īsasauce: Kungs, es tycu, un, pakreitūt pi zemes, Jū pagūdynōja. 39Tad Jezus saceja: Es atgōju uz šū zemi tīsōtu, ka oklī radzātu, bet tī, kas redz, palyktu okli. 40Farizeji, kas pi Jō beja, tū dzērdādami, vaicōja: Laikam, ari mes asam okli? 41Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus byutu okli, tad jums nabyutu grāka. Bet jyus sokot: Mes asam redzeigi, tai tad jyusu grāks palīk.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.