Evangelijs pēc Marka 13
13
XIII.
Jezus un mōcekli.
1Ejūt nu svētneicas ōrā, saceja Jam vīns nu Jō mōceklim: Mōceitōj, skot, cik skaisti akmini, cik skaistas ceļtnes! 2Bet Jezus jam saceja: Vai tu redzi šytōs varūneigōs ceļtnes? Bet te napaliks akmiņs uz akmiņa, kas natyktu nūjaukts.
3Kad Jys atsasāda uz Eleja kolna pretim pret svētneicu, tad Pīters, Jākubs, Jōņs un Andrivs paslapyn vaicōja: 4Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaida tō vysa izapiļdeišonai zeime?
Spaidi pyrms Jō atnōkšonas.
5Jezus sōce stōsteit: Esit uzmaneigi, ka jyusu kas napīvyltu.
6Daudzeji uzastōs Munā vōrdā un saceis: Es asmu (Kristus) un daudz kurūs pīviļs.
7Kad jyus izdzērssit par karim un karu ziņom, tad nasabeistit. Tam gon jōnūteik, bet ar tū vēļ nava gols. 8Jo sasaceļs tauta pret tautu un vaļsts pret vaļsti. Vītom nūtiks zemes treisēšona un bods. Bet šytys ir tikai spaidu īsōkums.
9Esit tad nūmūdā paši par sevi. Jyusus tadei Manis dēļ nūdūs tīsom; synagogōs šausteis, un jyus tiksit vasti Manis dēļ pōrvaļdnīku un kēneņu prīškā, lai nūdūtu jim līceibu. 10Pyrmōk, tūmār, jōpasludynoj vysom tautom Evangelijs.
11Bet, kad jyusus vess tīsas prīškā, tad īprīkš nasaryupejit par tū, kas jōrunoj; pasokit tikai tū, kas jums tamā stuņdē byus īdūts. Na jyus tadei esit tī runōtōji, bet Svātais Gors.
12Brōļs nūdūs nōvei sovu brōli, un tāvs bārnu. Bārni uzastōs pret sovim dzymdynōtōjim un jūs nūnōvēs. 13Muna vōrda dēļ jyus byusit nu visim īneisti. Bet kas izturēs leidz golam, tys byus izpesteits.
Jeruzalemas izpūsteišona.
14Kad jyus īraudzeisit izpūsteišonas šausmas, lai kur jei bejuse, — laseitōjs lai īvāroj — tūlaik tys, kas ir Judejā, lai bāg kolnūs; 15tys, kas ir uz jumta, lai nakōp mōjā īkšā, kaut kō nu turīnes pajimtu; 16kas ir teirumā, tys lai nasagrīž atpakaļ pajimt sovus svōrkus. 17Bet bāda tamōs dīnōs tom, kas ir mōtes cereibōs un zeideitōjas. 18Lyudzit, ka tys nanūtyktu zīmā.
19Tamōs dīnōs byus tik leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma, kuru Dīvs radeja, leidz šam laikam un nabyus nōkūtnē. 20Jo Kungs tūs dīnu nabyutu saeisynōjis, nabyutu izglōbts nivīns cylvāks. Bet izlaseitūs dēļ Jys tōs dīnas saeisynōja.
Pasauļa gola zeimes.
21Jo tūlaik jums kas teiktu: Raug, Kristus ir te! Vai tur, — naticit. 22Jo uzastōs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis zeimes un breinumus, lai pīvyltu, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 23Esit tad nūmūdā! Raug, Es jums vysu īprikš pastōsteju.
24Bet pēc spaidim tamōs dīnōs aptimss saule un mēness vairs naspeidēs, 25nu debesim bērs zvaigznes, un debess spāki tiks satrīkti.
26Tad īraudzeis Cylvāka Dālu atejam vērs mōkūnim lelā vareibā un gūdā. 27Jys tad izsyuteis sovus eņgeļus, un jī nu četrom vēju pusem savōks kūpā Jō izlaseitūs, nu pasaules molas leidz dabasu golam.
Jeruzalemas izpūsteišona nav tōli.
28Mōcitēs pīleidzeibai nu figu kūka: Kad jō zori jau pībrīst un plaukst lopas, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 29Taipat (jums), kad redzēsit tū nūteikam, jōpazeist, ka tys ir jau tyvu pi durovom. 30Patīši, Es jums soku: Šytys dzymums vēļ naizniks, koleidz tys vyss nūtiks. 31Debess un zeme izniks, bet muni vōrdi naizniks.
32Bet par tū dīnu un par tū stuņdi nikas nikō nazyna, ni eņgeli dabasūs, ni Dāls, kai vīneigi Tāvs.
Pamūdynōjums byut nūmūdā.
33Sorgojitēs, esit nūmūdā un lyudzates, jo jyus nazinit, kod tys laiks atnōks.
34Nūtiks kai cylvākam, kas, pametis sovu mōju, laidēs ceļā. Jys deve sovim koļpim pylnu vaļu un ikvīnam aizrōdeja dorbu, durovu sorgam pīsaceja byut nūmūdā. 35Esit tad nūmūdā, jo jyus nazinit, kod noma kungs atīs: vai vokorā, vai pušnaktīs, vai gaiļu dzīdōšonas laikā, vai agri reitā.#13:35 Pīleidzeiba nūzeimoj sekūšū: Aizgōjējs ir K. Jezus, Jys izkōpe dabasūs; Jō koļpi ir visi ticeigī; durovu sorgs ir cylvāka spējas; nakts laiki ir cylvāka myuža dīnas. — Vajadzeigs byut nūmūdā, jo nōves un tīsas stuņde nav zynoma. 36Jys var atīt nagaidams un atrast jyusus guļūt.
37Kū Es jums soku, tū pošu soku visim: esit nūmūdā.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Marka 13: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Marka 13
13
XIII.
Jezus un mōcekli.
1Ejūt nu svētneicas ōrā, saceja Jam vīns nu Jō mōceklim: Mōceitōj, skot, cik skaisti akmini, cik skaistas ceļtnes! 2Bet Jezus jam saceja: Vai tu redzi šytōs varūneigōs ceļtnes? Bet te napaliks akmiņs uz akmiņa, kas natyktu nūjaukts.
3Kad Jys atsasāda uz Eleja kolna pretim pret svētneicu, tad Pīters, Jākubs, Jōņs un Andrivs paslapyn vaicōja: 4Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaida tō vysa izapiļdeišonai zeime?
Spaidi pyrms Jō atnōkšonas.
5Jezus sōce stōsteit: Esit uzmaneigi, ka jyusu kas napīvyltu.
6Daudzeji uzastōs Munā vōrdā un saceis: Es asmu (Kristus) un daudz kurūs pīviļs.
7Kad jyus izdzērssit par karim un karu ziņom, tad nasabeistit. Tam gon jōnūteik, bet ar tū vēļ nava gols. 8Jo sasaceļs tauta pret tautu un vaļsts pret vaļsti. Vītom nūtiks zemes treisēšona un bods. Bet šytys ir tikai spaidu īsōkums.
9Esit tad nūmūdā paši par sevi. Jyusus tadei Manis dēļ nūdūs tīsom; synagogōs šausteis, un jyus tiksit vasti Manis dēļ pōrvaļdnīku un kēneņu prīškā, lai nūdūtu jim līceibu. 10Pyrmōk, tūmār, jōpasludynoj vysom tautom Evangelijs.
11Bet, kad jyusus vess tīsas prīškā, tad īprīkš nasaryupejit par tū, kas jōrunoj; pasokit tikai tū, kas jums tamā stuņdē byus īdūts. Na jyus tadei esit tī runōtōji, bet Svātais Gors.
12Brōļs nūdūs nōvei sovu brōli, un tāvs bārnu. Bārni uzastōs pret sovim dzymdynōtōjim un jūs nūnōvēs. 13Muna vōrda dēļ jyus byusit nu visim īneisti. Bet kas izturēs leidz golam, tys byus izpesteits.
Jeruzalemas izpūsteišona.
14Kad jyus īraudzeisit izpūsteišonas šausmas, lai kur jei bejuse, — laseitōjs lai īvāroj — tūlaik tys, kas ir Judejā, lai bāg kolnūs; 15tys, kas ir uz jumta, lai nakōp mōjā īkšā, kaut kō nu turīnes pajimtu; 16kas ir teirumā, tys lai nasagrīž atpakaļ pajimt sovus svōrkus. 17Bet bāda tamōs dīnōs tom, kas ir mōtes cereibōs un zeideitōjas. 18Lyudzit, ka tys nanūtyktu zīmā.
19Tamōs dīnōs byus tik leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma, kuru Dīvs radeja, leidz šam laikam un nabyus nōkūtnē. 20Jo Kungs tūs dīnu nabyutu saeisynōjis, nabyutu izglōbts nivīns cylvāks. Bet izlaseitūs dēļ Jys tōs dīnas saeisynōja.
Pasauļa gola zeimes.
21Jo tūlaik jums kas teiktu: Raug, Kristus ir te! Vai tur, — naticit. 22Jo uzastōs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis zeimes un breinumus, lai pīvyltu, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 23Esit tad nūmūdā! Raug, Es jums vysu īprikš pastōsteju.
24Bet pēc spaidim tamōs dīnōs aptimss saule un mēness vairs naspeidēs, 25nu debesim bērs zvaigznes, un debess spāki tiks satrīkti.
26Tad īraudzeis Cylvāka Dālu atejam vērs mōkūnim lelā vareibā un gūdā. 27Jys tad izsyuteis sovus eņgeļus, un jī nu četrom vēju pusem savōks kūpā Jō izlaseitūs, nu pasaules molas leidz dabasu golam.
Jeruzalemas izpūsteišona nav tōli.
28Mōcitēs pīleidzeibai nu figu kūka: Kad jō zori jau pībrīst un plaukst lopas, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 29Taipat (jums), kad redzēsit tū nūteikam, jōpazeist, ka tys ir jau tyvu pi durovom. 30Patīši, Es jums soku: Šytys dzymums vēļ naizniks, koleidz tys vyss nūtiks. 31Debess un zeme izniks, bet muni vōrdi naizniks.
32Bet par tū dīnu un par tū stuņdi nikas nikō nazyna, ni eņgeli dabasūs, ni Dāls, kai vīneigi Tāvs.
Pamūdynōjums byut nūmūdā.
33Sorgojitēs, esit nūmūdā un lyudzates, jo jyus nazinit, kod tys laiks atnōks.
34Nūtiks kai cylvākam, kas, pametis sovu mōju, laidēs ceļā. Jys deve sovim koļpim pylnu vaļu un ikvīnam aizrōdeja dorbu, durovu sorgam pīsaceja byut nūmūdā. 35Esit tad nūmūdā, jo jyus nazinit, kod noma kungs atīs: vai vokorā, vai pušnaktīs, vai gaiļu dzīdōšonas laikā, vai agri reitā.#13:35 Pīleidzeiba nūzeimoj sekūšū: Aizgōjējs ir K. Jezus, Jys izkōpe dabasūs; Jō koļpi ir visi ticeigī; durovu sorgs ir cylvāka spējas; nakts laiki ir cylvāka myuža dīnas. — Vajadzeigs byut nūmūdā, jo nōves un tīsas stuņde nav zynoma. 36Jys var atīt nagaidams un atrast jyusus guļūt.
37Kū Es jums soku, tū pošu soku visim: esit nūmūdā.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.