Mataio 21
21
Kua Tali Fiafia ia Iehu e Tagata i te Ulufale atuga ki loto o Ieluhalema
(Maleko 11.1-11; Luka 19.28-40; Ioane 12.12-19)
1Kua agai atu ia Iehu ma ona hoko ki Ieluhalema, ma tau atu ai ki he kakai e igoa ki a Petehake, e pili ki te Mauga o Ōlive. I kinā na uga ai e Iehu ni hoko e toka lua ke muamua 2ma te fakatonuga e vēnei; “Olo ki te nuku tēnā i mua atu, ma e taunuku atu lava koulua oi koulua kitea he āhini e tau ma tana punua āhini poa i ona tafa. Tatala nā āhini oi kaumai ki a te au. 3Ma kāfai he tino e fehili atu oi lea ki ei, ‘Ko te Aliki#21.3: Aliki; pe ko te tino e a ia. e fofou mai ki ei’; ma ka ia tuku vave atua ki a te koulua ke kaumai.”
4Na tupu te mea tēnei ke taunuku ai te kupu a te pelofeta e vē:
5 #
Hkl 9.9
“Lea ki te kakai o Hiona,
Kikila, ko te koutou tupu e hau ki a te koutou!
E loto maulalo ma e tiketike i luga o he āhini
ma luga o he punua āhini poa, te punua a he āhini.”
6Oi olo ai nā hoko ma kua fai e ki lāua nā mea e vē oi lea ki ei ia Iehu ke fai. 7Kua kaumai e ki lāua te āhini ma tana punua āhini poa, ma kua tuku o lā peleue tatao ki luga o nā āhini, oi hopo ai ki luga ia Iehu. 8Ko te tokalahi o te kaifenua kua fola o lātou peleue tatao ki luga o te auala, kae ko iētahi kua tatipi mai e ki lātou nā lālā lākau ma fola ki luga o te auala. 9#Hal 118.25-26Ko te kaifenua nae havavali i mua o Iehu, ma ki lātou nae mulimuli mai i ona tua, kua taufai kālalaga, “Ke vīkia te Ataliki o Tavita! Ke fakamanuia e te Atua ki tē e hau i te igoa o te Aliki. Ke vīkia te Atua!”
10I te ulu atuga o Iehu ki loto o Ieluhalema, oi vevehi lahi lele ai te kakai kātoa ma kua lea vē nā tino, “Ko ai te tino tēnei?”
11“Ko te pelofeta tēnei ko Iehu, mai Nahaleta i Kalilaia,” kua tali vē mai te kaifenua na ōmamai fakatahi ma Iehu.
Kua Fano ia Iehu ki te Mālumalu
(Maleko 11.15-19; Luka 19.45-48; Ioane 2.13-22)
12Oi fano ai ia Iehu ki loto o te Mālumalu ma tuli uma ki fafo nā tino nae fai a lātou fefakatauakiga koloa i loto. Kua tafuli ki lalo e ia nā laulau a nā tino huitupe, ma nā nofoa o nā tino fakatau lupe. 13#Iha 56.7; Iel 7.11Kua lea vē atu ia ki a te ki lātou, “E tūhia i nā Tuhituhiga Paia, ko te Atua na vāgana, ‘Ko toku fale ka takua he fale tatalo.’ Kae kua fai e koutou ma ana o tagata kaihohoa!”
14Oi ōmamai ai nā tāuaho ma nā pipili ki a te ia i te Mālumalu, ma fakamālōlō ai ki lātou e ia. 15Kae i te kiteaga e te kau ohitāulaga hili ma nā faiakoga o te Tūlāfono, nā mea ofoofogia a Iehu kua fai, ma tamaiti e taukalalaga i loto o te Mālumalu, “Ke vīkia te Ataliki o Tavita,” oi lagona ai e ki lātou te ita. 16#Hal 8.2Oi lea vē atu ai ki lātou ki a Iehu, “E kē lagona atu nā mea e lea ai nā tino?”
Kua tali mai ia Iehu, “E kō lagona. Kae e hēki faitau lele nei koutou ki te tuhituhiga paia e vē mai? ‘Kua kē faia nā vīkiga e kātoatoa te lelei, e ala i nā gutu o tamaiti ma pepe.’ ”
17Oi fano kehe ai ia Iehu mai ia te ki lātou, kua fano ki fafo o te kakai ki Petania, ma ko kinā na mālōlō ai i te pō.
Kua Fetū e Iehu te Mati
(Maleko 11.12-14, 20-24)
18Kua toe foki ifo ia Iehu ki te kakai i te taeao alafaki, ma na lagona e ia te fia kaia. 19Kua ia kitea atu he mati i tafa o te auala, oi fano ai ki ei; kae kua nā ko nā lau oioti te i ei. Oi lea vē ai ki te lākau, “Ko koe e hē toe fua lele.” I te taimi lava tēnā na mamago ai ma mate te mati.
20Kua kitea e nā hoko te mea tēnei, oi ofo lahi lele ai ki lātou ma lea vē, “Na mafai vēhea nei ke vave mamago ma mate te mati?”
21 #
Mat 17.20; 1 Kol 13.2 Kae kua tali atu ia Iehu, “E lea atu au ki a te koutou, kāfai koutou e talitonu ma hē māhalohalo, e mafai e koutou oi fai te mea na fai e au ki te mati. E hē gata i tēnā, e mafai foki e koutou oi lea atu ki te mauga tēnei, ‘Fakamahiki ma togi ki loto o te tai,’ ma ka vēnā lava ona fai. 22Ma ko ho he mea lava e gogō atu ai koutou i te tatalo, ka vēnā lava oi maua e koutou, kāfai koutou e talitonu.”
Ko te Fehili e uiga ki te Pule a Iehu
(Maleko 11.27-33; Luka 20.1-8)
23Kua toe foki mai ia Iehu ki te Mālumalu; ma ka koi akoako atu ia ki tagata, kae ōmamai te kau ohitāulaga hili ma te kau toeaina kua fehili vē atu ki ei, “E āi te pule e fai ai e koe nā mea iēnei? Ko ai te na ia fōki atua ki a te koe te pule tēnei?”
24Kua tali mai ia Iehu ki a te ki lātou, “Ka fehili atu foki la au, ma kāfai e tali mai koutou, oi ka taku atu ai foki e au pe a ai te pule e fai ai e au nā mea iēnei. 25Ko te pule a Ioane na fai ai tana papatihoga na hau mai fea: na hau mai te Atua pe mai tagata?”
Kua kāmata oi fai fīnauga ki lātou ma lea vē tētahi ki tētahi, “Kāfai ki tātou e lea, ‘E mai te Atua,’ ka lea mai nei ki a te ki tātou, ‘He ā la te hēki talitonu ai koutou ki a Ioane?’ 26Kae kāfai ki tātou e lea, ‘E mai tagata,’ e popole foki ki tātou ki he mea e ono fai e nā tino, auā e talitonu uma ki lātou, ko Ioane ko he pelofeta.” 27Oi tali atu ai loa vēnei ki lātou ki a Iehu, “E hē ki mātou iloa.”
Oi vāgana atu ai ia Iehu ki a te ki lātou, “Ka hē kō taku atua foki la ki a te koutou, pe a ai te pule e kō faia ai nā mea iēnei.”
Ko te Talafakatuha o nā Ataliki e Toka Lua
28“He ā nei he koutou manatu? Nae i ei he tamana ma ona ataliki e toka lua. Kua fano te tamana ki tona ataliki matua ma lea vē ki ei, ‘Toku ataliki, fano oi galue i te tōvine i te aho nei.’ 29Kua tali mai tona ataliki, ‘Ko au e hē fano.’ Kae mulimuli ake, kua toe hui tona māfaufau ma na fano ai oi galue. 30Oi fano ai foki te tamana ki tētahi ona ataliki ma lea vēnā foki ki ei. ‘Io kua lelei toku tamana,’ kua tali atu vēnā te ataliki, kae mulimuli ake e hēki fano. 31Ko ai o te toka lua tēnei na fai e ia te mea na fofou ki ei to lā tamana?”
“Ko te tino matua,” kua tali mai ki lātou.
Oi vāgana atu ai ia Iehu ki ei, “Ko au e lea atu moni ki a te koutou, ka muamua oi olo nā aolāfoga ma fafine talitāne ki te Mālō o te Atua, i lo koutou. 32#Luk 3.12; 7.29-30Auā na hau ia Ioane te Papatiho ki a te koutou ma fakahino atu te ala tonu ke havavali ai, kae e hēki mafai koutou ke talitonu ki a te ia; kae na talitonu nā aolāfoga ma fafine talitāne. Na kitea foki lava e koutou te mea tēnei, kae e hēki toe hui ai outou māfaufau mulimuli, ma talitonu ki a Ioane.”
Ko te Talafakatuha o nā Nofolihi i te Tōvine
(Maleko 12.1-12; Luka 20.9-19)
33 #
Iha 5.1-2
Kua lea atu ia Iehu, “Fakalogo mai ki tētahi talafakatuha. E i ei he tino na fano oi totō he tōvine e o ia. Kua ati fakatāmilo e ia he pa, ma keli he fātānoa ke tatau ai te vine, ma fau he fale ke leoleo ai te tōvine. Oi tuku ai e ia te tōvine ke lihi e ni nofolihi, kae fano i hana malaga ki hētahi atunuku. 34Kua pa ki te taimi e tau ai te tōvine, oi uga ai e ia ana kaukauna ki nā nofolihi, ke kaumai tona vāega o te helehelega. 35Kua puke e nā nofolihi nā kaukauna a ia, ma kini tētahi, tāmate tētahi, kae fetogi tētahi. 36Oi toe uga ai e ia iētahi kaukauna e toka lahi atu i lo nā kaukauna na uga muamua, ma kua toe fai foki e nā nofolihi kinā kaukauna iēnei te mea na ki lātou faia ki nā kaukauna muamua. 37Mulimuli ake, oi uga ai e ia tona ataliki ma vē ifo i tona loto, ‘E tatau lava ke amanakia e ki lātou toku ataliki.’ 38Kae i te kitea atuga e nā nofolihi te ataliki, oi lea vē ai tētahi ki tētahi, ‘Ko te ataliki tēnei o te tino e o ia te tōvine. Ōmai tātou olo oi tāmate kae kave mo ki tātou tona tofi i te fenua o tona tamana!’ 39Oi puke ai e ki lātou te ataliki, kua togi ki fafo o te tōvine ma tāmate.”
40Oi fehili atu ai ia Iehu vēnei, “Kāfai la te tino e o ia te tōvine e hau, he ā nei ta ia e ono fai ki nā nofolihi?”
41Kua tali atu ki lātou, “E mautinoa lava ka tāmate e ia iēnā tino agahala, oi lihi ai te tōvine ki ni iētahi nofolihi e mautinoa e ki lātou totogi maia tona vāega, i nā taimi o te helehelega.”
42 #
Hal 118.22-23
Kua vāgana atu ia Iehu ki a te ki lātou, “E hēki faitau lele nei koutou ki nā Tuhituhiga Paia e lea mai:
‘Ko te fatu na tīaki e nā faufale e hē aogā
kua kavea ma fatu e pito hili atu ona tāua.
Ko te mea tēnei na fai e te Aliki;
kai te manaia i te kikila ki ei.’ ”
43-44Kua toe vāgana atu ia Iehu, “Ko te mea ia e lea atu ai au ki a te koutou, ko nā fakamanuiaga e maua mai i te pule a te Atua ka kave kehe mai ia te koutou ma fōki ki nā mālō e ki lātou faia te finagalo o te Atua.”#21.43-44 Ko iētahi tuhituhiga e fakaopoopo ki ei te fuaikupu 44: Ma ko ai lava e pakū ki luga o te fatu tēnei, ka tipi likiliki tona tino; ma kāfai te fatu e pakū ki luga o he tino ka nuti momoia lele te tino tēnā (kikila ki te Luk 20.18).
45I te lagonaga e nā ohitāulaga hili ma te kau Falehaio nā talafakatuha a Iehu, oi iloa ai e ki lātou ko nā talafakatuha e fakatatau ake ki a te ki lātou, 46oi taumafai ai loa ki lātou ke puke ia Iehu. Kae nae mātataku i te kaifenua, auā ko nā tino e talitonu lava, ko Iehu ko he pelofeta.
Currently Selected:
Mataio 21: TNT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Tokelauan New Testament © Bible Society New Zealand, 2009.
Mataio 21
21
Kua Tali Fiafia ia Iehu e Tagata i te Ulufale atuga ki loto o Ieluhalema
(Maleko 11.1-11; Luka 19.28-40; Ioane 12.12-19)
1Kua agai atu ia Iehu ma ona hoko ki Ieluhalema, ma tau atu ai ki he kakai e igoa ki a Petehake, e pili ki te Mauga o Ōlive. I kinā na uga ai e Iehu ni hoko e toka lua ke muamua 2ma te fakatonuga e vēnei; “Olo ki te nuku tēnā i mua atu, ma e taunuku atu lava koulua oi koulua kitea he āhini e tau ma tana punua āhini poa i ona tafa. Tatala nā āhini oi kaumai ki a te au. 3Ma kāfai he tino e fehili atu oi lea ki ei, ‘Ko te Aliki#21.3: Aliki; pe ko te tino e a ia. e fofou mai ki ei’; ma ka ia tuku vave atua ki a te koulua ke kaumai.”
4Na tupu te mea tēnei ke taunuku ai te kupu a te pelofeta e vē:
5 #
Hkl 9.9
“Lea ki te kakai o Hiona,
Kikila, ko te koutou tupu e hau ki a te koutou!
E loto maulalo ma e tiketike i luga o he āhini
ma luga o he punua āhini poa, te punua a he āhini.”
6Oi olo ai nā hoko ma kua fai e ki lāua nā mea e vē oi lea ki ei ia Iehu ke fai. 7Kua kaumai e ki lāua te āhini ma tana punua āhini poa, ma kua tuku o lā peleue tatao ki luga o nā āhini, oi hopo ai ki luga ia Iehu. 8Ko te tokalahi o te kaifenua kua fola o lātou peleue tatao ki luga o te auala, kae ko iētahi kua tatipi mai e ki lātou nā lālā lākau ma fola ki luga o te auala. 9#Hal 118.25-26Ko te kaifenua nae havavali i mua o Iehu, ma ki lātou nae mulimuli mai i ona tua, kua taufai kālalaga, “Ke vīkia te Ataliki o Tavita! Ke fakamanuia e te Atua ki tē e hau i te igoa o te Aliki. Ke vīkia te Atua!”
10I te ulu atuga o Iehu ki loto o Ieluhalema, oi vevehi lahi lele ai te kakai kātoa ma kua lea vē nā tino, “Ko ai te tino tēnei?”
11“Ko te pelofeta tēnei ko Iehu, mai Nahaleta i Kalilaia,” kua tali vē mai te kaifenua na ōmamai fakatahi ma Iehu.
Kua Fano ia Iehu ki te Mālumalu
(Maleko 11.15-19; Luka 19.45-48; Ioane 2.13-22)
12Oi fano ai ia Iehu ki loto o te Mālumalu ma tuli uma ki fafo nā tino nae fai a lātou fefakatauakiga koloa i loto. Kua tafuli ki lalo e ia nā laulau a nā tino huitupe, ma nā nofoa o nā tino fakatau lupe. 13#Iha 56.7; Iel 7.11Kua lea vē atu ia ki a te ki lātou, “E tūhia i nā Tuhituhiga Paia, ko te Atua na vāgana, ‘Ko toku fale ka takua he fale tatalo.’ Kae kua fai e koutou ma ana o tagata kaihohoa!”
14Oi ōmamai ai nā tāuaho ma nā pipili ki a te ia i te Mālumalu, ma fakamālōlō ai ki lātou e ia. 15Kae i te kiteaga e te kau ohitāulaga hili ma nā faiakoga o te Tūlāfono, nā mea ofoofogia a Iehu kua fai, ma tamaiti e taukalalaga i loto o te Mālumalu, “Ke vīkia te Ataliki o Tavita,” oi lagona ai e ki lātou te ita. 16#Hal 8.2Oi lea vē atu ai ki lātou ki a Iehu, “E kē lagona atu nā mea e lea ai nā tino?”
Kua tali mai ia Iehu, “E kō lagona. Kae e hēki faitau lele nei koutou ki te tuhituhiga paia e vē mai? ‘Kua kē faia nā vīkiga e kātoatoa te lelei, e ala i nā gutu o tamaiti ma pepe.’ ”
17Oi fano kehe ai ia Iehu mai ia te ki lātou, kua fano ki fafo o te kakai ki Petania, ma ko kinā na mālōlō ai i te pō.
Kua Fetū e Iehu te Mati
(Maleko 11.12-14, 20-24)
18Kua toe foki ifo ia Iehu ki te kakai i te taeao alafaki, ma na lagona e ia te fia kaia. 19Kua ia kitea atu he mati i tafa o te auala, oi fano ai ki ei; kae kua nā ko nā lau oioti te i ei. Oi lea vē ai ki te lākau, “Ko koe e hē toe fua lele.” I te taimi lava tēnā na mamago ai ma mate te mati.
20Kua kitea e nā hoko te mea tēnei, oi ofo lahi lele ai ki lātou ma lea vē, “Na mafai vēhea nei ke vave mamago ma mate te mati?”
21 #
Mat 17.20; 1 Kol 13.2 Kae kua tali atu ia Iehu, “E lea atu au ki a te koutou, kāfai koutou e talitonu ma hē māhalohalo, e mafai e koutou oi fai te mea na fai e au ki te mati. E hē gata i tēnā, e mafai foki e koutou oi lea atu ki te mauga tēnei, ‘Fakamahiki ma togi ki loto o te tai,’ ma ka vēnā lava ona fai. 22Ma ko ho he mea lava e gogō atu ai koutou i te tatalo, ka vēnā lava oi maua e koutou, kāfai koutou e talitonu.”
Ko te Fehili e uiga ki te Pule a Iehu
(Maleko 11.27-33; Luka 20.1-8)
23Kua toe foki mai ia Iehu ki te Mālumalu; ma ka koi akoako atu ia ki tagata, kae ōmamai te kau ohitāulaga hili ma te kau toeaina kua fehili vē atu ki ei, “E āi te pule e fai ai e koe nā mea iēnei? Ko ai te na ia fōki atua ki a te koe te pule tēnei?”
24Kua tali mai ia Iehu ki a te ki lātou, “Ka fehili atu foki la au, ma kāfai e tali mai koutou, oi ka taku atu ai foki e au pe a ai te pule e fai ai e au nā mea iēnei. 25Ko te pule a Ioane na fai ai tana papatihoga na hau mai fea: na hau mai te Atua pe mai tagata?”
Kua kāmata oi fai fīnauga ki lātou ma lea vē tētahi ki tētahi, “Kāfai ki tātou e lea, ‘E mai te Atua,’ ka lea mai nei ki a te ki tātou, ‘He ā la te hēki talitonu ai koutou ki a Ioane?’ 26Kae kāfai ki tātou e lea, ‘E mai tagata,’ e popole foki ki tātou ki he mea e ono fai e nā tino, auā e talitonu uma ki lātou, ko Ioane ko he pelofeta.” 27Oi tali atu ai loa vēnei ki lātou ki a Iehu, “E hē ki mātou iloa.”
Oi vāgana atu ai ia Iehu ki a te ki lātou, “Ka hē kō taku atua foki la ki a te koutou, pe a ai te pule e kō faia ai nā mea iēnei.”
Ko te Talafakatuha o nā Ataliki e Toka Lua
28“He ā nei he koutou manatu? Nae i ei he tamana ma ona ataliki e toka lua. Kua fano te tamana ki tona ataliki matua ma lea vē ki ei, ‘Toku ataliki, fano oi galue i te tōvine i te aho nei.’ 29Kua tali mai tona ataliki, ‘Ko au e hē fano.’ Kae mulimuli ake, kua toe hui tona māfaufau ma na fano ai oi galue. 30Oi fano ai foki te tamana ki tētahi ona ataliki ma lea vēnā foki ki ei. ‘Io kua lelei toku tamana,’ kua tali atu vēnā te ataliki, kae mulimuli ake e hēki fano. 31Ko ai o te toka lua tēnei na fai e ia te mea na fofou ki ei to lā tamana?”
“Ko te tino matua,” kua tali mai ki lātou.
Oi vāgana atu ai ia Iehu ki ei, “Ko au e lea atu moni ki a te koutou, ka muamua oi olo nā aolāfoga ma fafine talitāne ki te Mālō o te Atua, i lo koutou. 32#Luk 3.12; 7.29-30Auā na hau ia Ioane te Papatiho ki a te koutou ma fakahino atu te ala tonu ke havavali ai, kae e hēki mafai koutou ke talitonu ki a te ia; kae na talitonu nā aolāfoga ma fafine talitāne. Na kitea foki lava e koutou te mea tēnei, kae e hēki toe hui ai outou māfaufau mulimuli, ma talitonu ki a Ioane.”
Ko te Talafakatuha o nā Nofolihi i te Tōvine
(Maleko 12.1-12; Luka 20.9-19)
33 #
Iha 5.1-2
Kua lea atu ia Iehu, “Fakalogo mai ki tētahi talafakatuha. E i ei he tino na fano oi totō he tōvine e o ia. Kua ati fakatāmilo e ia he pa, ma keli he fātānoa ke tatau ai te vine, ma fau he fale ke leoleo ai te tōvine. Oi tuku ai e ia te tōvine ke lihi e ni nofolihi, kae fano i hana malaga ki hētahi atunuku. 34Kua pa ki te taimi e tau ai te tōvine, oi uga ai e ia ana kaukauna ki nā nofolihi, ke kaumai tona vāega o te helehelega. 35Kua puke e nā nofolihi nā kaukauna a ia, ma kini tētahi, tāmate tētahi, kae fetogi tētahi. 36Oi toe uga ai e ia iētahi kaukauna e toka lahi atu i lo nā kaukauna na uga muamua, ma kua toe fai foki e nā nofolihi kinā kaukauna iēnei te mea na ki lātou faia ki nā kaukauna muamua. 37Mulimuli ake, oi uga ai e ia tona ataliki ma vē ifo i tona loto, ‘E tatau lava ke amanakia e ki lātou toku ataliki.’ 38Kae i te kitea atuga e nā nofolihi te ataliki, oi lea vē ai tētahi ki tētahi, ‘Ko te ataliki tēnei o te tino e o ia te tōvine. Ōmai tātou olo oi tāmate kae kave mo ki tātou tona tofi i te fenua o tona tamana!’ 39Oi puke ai e ki lātou te ataliki, kua togi ki fafo o te tōvine ma tāmate.”
40Oi fehili atu ai ia Iehu vēnei, “Kāfai la te tino e o ia te tōvine e hau, he ā nei ta ia e ono fai ki nā nofolihi?”
41Kua tali atu ki lātou, “E mautinoa lava ka tāmate e ia iēnā tino agahala, oi lihi ai te tōvine ki ni iētahi nofolihi e mautinoa e ki lātou totogi maia tona vāega, i nā taimi o te helehelega.”
42 #
Hal 118.22-23
Kua vāgana atu ia Iehu ki a te ki lātou, “E hēki faitau lele nei koutou ki nā Tuhituhiga Paia e lea mai:
‘Ko te fatu na tīaki e nā faufale e hē aogā
kua kavea ma fatu e pito hili atu ona tāua.
Ko te mea tēnei na fai e te Aliki;
kai te manaia i te kikila ki ei.’ ”
43-44Kua toe vāgana atu ia Iehu, “Ko te mea ia e lea atu ai au ki a te koutou, ko nā fakamanuiaga e maua mai i te pule a te Atua ka kave kehe mai ia te koutou ma fōki ki nā mālō e ki lātou faia te finagalo o te Atua.”#21.43-44 Ko iētahi tuhituhiga e fakaopoopo ki ei te fuaikupu 44: Ma ko ai lava e pakū ki luga o te fatu tēnei, ka tipi likiliki tona tino; ma kāfai te fatu e pakū ki luga o he tino ka nuti momoia lele te tino tēnā (kikila ki te Luk 20.18).
45I te lagonaga e nā ohitāulaga hili ma te kau Falehaio nā talafakatuha a Iehu, oi iloa ai e ki lātou ko nā talafakatuha e fakatatau ake ki a te ki lātou, 46oi taumafai ai loa ki lātou ke puke ia Iehu. Kae nae mātataku i te kaifenua, auā ko nā tino e talitonu lava, ko Iehu ko he pelofeta.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Tokelauan New Testament © Bible Society New Zealand, 2009.