1. Mozus 3
3
Cilvēks atkrīt no Dieva
(Rm 5:12–21)
1 #
Atkl 12:9; 20:2 Bet čūska bija vismanīgākā no visiem lauka zvēriem, kurus Kungs Dievs bija taisījis, un viņa teica sievai: “Vai tiešām Dievs sacīja: no visiem dārza kokiem jūs nevarat ēst?” 2Sieva teica čūskai: “Mēs varam ēst no dārza koku augļiem, 3bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs sacīja: neēdiet no tā un neaiztieciet to, citādi mirsiet!” 4Bet čūska teica sievai: “Mirt jūs nemirsiet, 5jo Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs, zināsiet, kas labs un kas ļauns!” 6Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai ēstu, ka tīkams acīm un kārojams prātam, un viņa ņēma tā augli un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija kopā ar viņu, un viņš ēda. 7Un abiem atdarījās acis, un nu viņi zināja, ka ir kaili, un viņi sašuva vīģu lapas un uztaisīja sev gurnautus. 8Un dienas vēsumā viņi dzirdēja Kungu Dievu staigājam dārzā. Un cilvēks un viņa sieva paslēpās no Kunga Dieva dārzā starp kokiem. 9Un Kungs Dievs sauca cilvēkam un teica viņam: “Kur tu esi?” 10Un tas teica: “Es dzirdēju dārzā tavu balsi un nobijos, jo esmu kails, un es paslēpos.” 11Un viņš teica: “Kas tev pastāstīja, ka tu esi kails? Vai tu ēdi no tā koka, par ko es tev pavēlēju – neēd no tā?!” 12Un cilvēks teica: “Tā sieva, ko tu man devi, viņa man deva no tā koka, un es ēdu!” 13#2Kor 11:3; 1Tim 2:1Un Kungs Dievs teica sievai: “Ko tu esi izdarījusi!” Un sieva teica: “Čūska mani pievīla, un es ēdu!” 14Un Kungs Dievs teica čūskai:
“Tāpēc ka tu to darīji,
tu esi nolādēta starp visiem lopiem
un starp visiem lauka zvēriem!
Uz vēdera tu līdīsi
un rīsi pīšļus visas dienas,
kamēr dzīvosi!
15 #
Atkl 12:17
Un es celšu ienaidu
starp tevi un sievu,
starp tavu pēcnācēju un viņas pēcnācēju! –
viņš tev sadragās galvu,
bet tu viņam sadzelsi papēdi!”
16Un sievai viņš teica:
“Vairot es vairošu tavas pūles
un tavas grūtniecības,
ar mokām tu dzemdēsi bērnus,
tu alksi pēc sava vīra,
bet viņam jāvalda tevi!”
17 #
Ebr 6:8
Un cilvēkam viņš teica: “Tāpēc ka tu paklausīji savas sievas balsij un ēdi no koka, par ko es tev pavēlēju: neēd no tā! –
nolādēta lai tevis dēļ zeme,
mokās tu no tās ēdīsi
visas dienas, kamēr dzīvosi!
18Tev sadīgs no tās ērkšķi un dadži,
un tu ēdīsi lauka stādus!
19Sava vaiga sviedros tu ēdīsi maizi,
līdz tu atgriezīsies zemē,
no kuras tu esi ņemts,
jo pīslis tu esi,
un pīšļos tu atgriezīsies!”
20Un cilvēks savu sievu nosauca vārdā Ieva#3:20 Hava (ebr. val.) – dzīvā., jo viņa bija visu dzīvo māte. 21Un Kungs Dievs darināja cilvēkam un viņa sievai ādas ģērbu un ietērpa viņus.
22 #
Atkl 22:14
Un Kungs Dievs teica: “Redzi, cilvēks ir kļuvis kā viens no mums, zina, kas labs un kas ļauns! Un tagad, ka viņš vēl neizstiepj roku, lai ņemtu arī no dzīvības koka un ēstu un dzīvotu mūžam!” – 23un Kungs Dievs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai apstrādā zemi, no kuras viņš ņemts! 24Un viņš padzina cilvēku un austrumos Ēdenē iemitināja ķerubus un liesmojošu uz visām pusēm vērstu zobenu, lai sargā ceļu uz dzīvības koku.
Currently Selected:
1. Mozus 3: JTR2024
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.
1. Mozus 3
3
Cilvēks atkrīt no Dieva
(Rm 5:12–21)
1 #
Atkl 12:9; 20:2 Bet čūska bija vismanīgākā no visiem lauka zvēriem, kurus Kungs Dievs bija taisījis, un viņa teica sievai: “Vai tiešām Dievs sacīja: no visiem dārza kokiem jūs nevarat ēst?” 2Sieva teica čūskai: “Mēs varam ēst no dārza koku augļiem, 3bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs sacīja: neēdiet no tā un neaiztieciet to, citādi mirsiet!” 4Bet čūska teica sievai: “Mirt jūs nemirsiet, 5jo Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs, zināsiet, kas labs un kas ļauns!” 6Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai ēstu, ka tīkams acīm un kārojams prātam, un viņa ņēma tā augli un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija kopā ar viņu, un viņš ēda. 7Un abiem atdarījās acis, un nu viņi zināja, ka ir kaili, un viņi sašuva vīģu lapas un uztaisīja sev gurnautus. 8Un dienas vēsumā viņi dzirdēja Kungu Dievu staigājam dārzā. Un cilvēks un viņa sieva paslēpās no Kunga Dieva dārzā starp kokiem. 9Un Kungs Dievs sauca cilvēkam un teica viņam: “Kur tu esi?” 10Un tas teica: “Es dzirdēju dārzā tavu balsi un nobijos, jo esmu kails, un es paslēpos.” 11Un viņš teica: “Kas tev pastāstīja, ka tu esi kails? Vai tu ēdi no tā koka, par ko es tev pavēlēju – neēd no tā?!” 12Un cilvēks teica: “Tā sieva, ko tu man devi, viņa man deva no tā koka, un es ēdu!” 13#2Kor 11:3; 1Tim 2:1Un Kungs Dievs teica sievai: “Ko tu esi izdarījusi!” Un sieva teica: “Čūska mani pievīla, un es ēdu!” 14Un Kungs Dievs teica čūskai:
“Tāpēc ka tu to darīji,
tu esi nolādēta starp visiem lopiem
un starp visiem lauka zvēriem!
Uz vēdera tu līdīsi
un rīsi pīšļus visas dienas,
kamēr dzīvosi!
15 #
Atkl 12:17
Un es celšu ienaidu
starp tevi un sievu,
starp tavu pēcnācēju un viņas pēcnācēju! –
viņš tev sadragās galvu,
bet tu viņam sadzelsi papēdi!”
16Un sievai viņš teica:
“Vairot es vairošu tavas pūles
un tavas grūtniecības,
ar mokām tu dzemdēsi bērnus,
tu alksi pēc sava vīra,
bet viņam jāvalda tevi!”
17 #
Ebr 6:8
Un cilvēkam viņš teica: “Tāpēc ka tu paklausīji savas sievas balsij un ēdi no koka, par ko es tev pavēlēju: neēd no tā! –
nolādēta lai tevis dēļ zeme,
mokās tu no tās ēdīsi
visas dienas, kamēr dzīvosi!
18Tev sadīgs no tās ērkšķi un dadži,
un tu ēdīsi lauka stādus!
19Sava vaiga sviedros tu ēdīsi maizi,
līdz tu atgriezīsies zemē,
no kuras tu esi ņemts,
jo pīslis tu esi,
un pīšļos tu atgriezīsies!”
20Un cilvēks savu sievu nosauca vārdā Ieva#3:20 Hava (ebr. val.) – dzīvā., jo viņa bija visu dzīvo māte. 21Un Kungs Dievs darināja cilvēkam un viņa sievai ādas ģērbu un ietērpa viņus.
22 #
Atkl 22:14
Un Kungs Dievs teica: “Redzi, cilvēks ir kļuvis kā viens no mums, zina, kas labs un kas ļauns! Un tagad, ka viņš vēl neizstiepj roku, lai ņemtu arī no dzīvības koka un ēstu un dzīvotu mūžam!” – 23un Kungs Dievs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai apstrādā zemi, no kuras viņš ņemts! 24Un viņš padzina cilvēku un austrumos Ēdenē iemitināja ķerubus un liesmojošu uz visām pusēm vērstu zobenu, lai sargā ceļu uz dzīvības koku.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.