Psalmi 109
109
Tava žēlastība ir mans prieks
1Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak, Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu! 2Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli. 3Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani. 4Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu. 5Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību. 6Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātans lai stāv viņam pie viņa labās rokas! 7Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku! 8Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi! 9Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva! 10Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām! 11Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu! 12Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bārabērnus! 13Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds! 14Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti! 15Tie lai paliek Tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes, 16tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu. 17Viņš mīlēja lāstu - lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību - tā tagad lai paliek tālu nost no viņa! 18Viņš tērpās lāstos kā drēbēs - lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos! 19Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas! 20Tā lai ir Tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu! 21Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani! 22Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota. 23Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā. 24Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav. 25Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu. 26Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības! 27Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari! 28Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas! 29Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes! 30Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā, 31jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.
Currently Selected:
Psalmi 109: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
Psalmi 109
109
Tava žēlastība ir mans prieks
1Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak, Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu! 2Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli. 3Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani. 4Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu. 5Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību. 6Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātans lai stāv viņam pie viņa labās rokas! 7Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku! 8Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi! 9Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva! 10Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām! 11Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu! 12Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bārabērnus! 13Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds! 14Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti! 15Tie lai paliek Tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes, 16tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu. 17Viņš mīlēja lāstu - lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību - tā tagad lai paliek tālu nost no viņa! 18Viņš tērpās lāstos kā drēbēs - lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos! 19Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas! 20Tā lai ir Tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu! 21Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani! 22Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota. 23Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā. 24Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav. 25Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu. 26Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības! 27Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari! 28Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas! 29Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes! 30Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā, 31jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965