Yohana 6
6
Kūlisha banhū shihūmbī shitanò
(Mat 14:13-21; Mko 6:30-44; Luk 9:10-17)
1Ha numa ya yenīyo, ū Yesu wīnga a henaho ūja kū nkīlo gwa nyanza ya Galilaya (h'ī ya Tibelia). 2N'ibità itaale lya banhū lyūnondeela, nguno baalī bashibona ī shimanīkījo īsho walī washīta ū kū basaatu. 3Hūna ū Yesu na a bahemba bakwe būja mu lūgūlū, būūkigasha ng'wenūmo. 4Ī likanza lyenīlo shigukulu sha pasaka ya Bayudaya shalī hihī kūshika. 5Aho wabūūcha a miso gakwe ū Yesu, ūlībona ī libità lya banhū balīnkūūbīja; ūng'wīla Filipo gīkī, “Tūkagūle halī shilīwa sha kūbalisha a banhū benaba?” 6Kwike akagūhaya ū mhayo gwenūyo kūlwa kūngema, nguno ū wei walī amanile ū gwa kwīta. 7Ū Filipo ūnshokeja gīkī, “Nūūlū shikabiza shilīwa sha denali magana abīlī, gīkī būlī munhū apandīke twa kwilambya dūhū, nahene shitūbigela.” 8Andelea, ūmò wa bahemba bakwe, ū nzunaye wa ng'wa Simoni Petelo, ūng'wīla gīkī, 9“Ūūyū nyanda aha alī na migatī ītanò ya shayili na tūdīlo tūbīlī. Alīyo nahene ī shenīshi shilī shikolo kī, ū kū banhū bingī gīkī?” 10Nanghwe ū Yesu ūhaya, “Bawīlagi a banhū bigashe.” Ī lipandī lyenīlo gaalīho maswa mingī, bigasha nghana a banhū, a bagosha baalī gītī shihūmbī shitanò. 11Ū Yesu wīsola ī migatī yenīyo, ūlūmba hūna ūbagabanhya pye abo baalī bigasha; nū tūdīlo wīta gīko. Būlī ng'wene ūpandīka gīt'ūmo bolī būdūla bo kalīīle kakwe. 12Aho bigeja ūbawīla a bahemba bakwe gīkī, “Gakumingagi a masaajiwa ayo gasaagīīlaga, shitizūjimīīla shose-shose.” 13Būgakuminga, bokaja matangwa ikūmi na abīlī ga masaajiwa ayo gakasaaga kūfuma ū mu migatī īy'ītanò ya shayili īyo bakalya yenīyo. 14Hūna a banhū aho babona wīta shimanīkījo shilī gīko, bandya kūhaya, “Ī gete ū ng'wenūyū na ng'wene ū nghangi ūyo shing'wigelile kwiza mu sī!” 15Ū Yesu aho wabona gīkī balīhaya kwiza kūndima bantemye bo makaala, ūbīngīla; ūja mu lūgūlū iyene hangī.
Kūshimīza higūlya ya nyanza
(Mat 14:22-27; Mko 6:45-52)
16Aho lyabiza lya mhīndī, a bahemba bakwe būja kū nyanza, 17būūkingīla mu lyato būbuga bajile Kafalanaūmu, kū nkīlo gwa nyanza. Nguno būkila nose ū būjikū, alīyo ū Yesu walī ataalī ū kwiza aho baalī. 18Kwimanīla gwabūūka nyaga ntaale, yūlibangūka no ī nyanza. 19Aho balībuga bajile, bahayūmala gītī mailo idatū nūūlū inè gīko, būmona ū Yesu walyegeela ī lyato alīshimīza higūlya ya nyanza; bakogoha kībi no. 20Alīyo ū wei ūbawīla, “Mutogohage nalī nene.” 21Būbona hambū-hambū nanghwe ingīle ū mu lyato, kwike haho na haho ī lyato lyūshika ha ng'walo gwa sī īyo bajaga.
Yesu ngatī gwa būpanga
22Ū kū ntondo yaho ī libità lya banhū abo baalī basaaga kū nkīlo gwa nyanza bakadeeba gīkī, ī igolo yaho lyalīho lyato līmò dūhū. Bizūkwa gīkī ū Yesu atajile nabo a bahemba bakwe ū mu lyato lyenīlo, bakaja boi bike. 23Kwimanīla giza na mato gangī gafumile Tibelia, gūshika gūkola hihī nī lipandī īlo bakalīīla migatī aho ū Seeba akalūmba. 24Hūna ī libità lya banhū aho babona gīkī ū Yesu walī atīho na a bahemba bakwe, bingīla mu mato būbuga bajile Kafalanaūmu, balīnkooba ū Yesu. 25Būūkampandīkīla kū nkīlo gwa nyanza; būng'wīla, “Labi, washikaga nanalī ū kūūnū?” 26Nanghwe ū Yesu ūbashokeja ūhaya, “Leki namuwīle ū gwa nghana, a bing'we mutūnikoobaga kūlwa nguno mukabona shimanīkījo, alīyo kūlwa nguno mukalya migatī ng'wigūta. 27Lekagi ū kūkoya-koyela shilīwa īsho shikashilaga, koya-koyelagi ī sha kūshinga ho welelo na welelo; īsho alang'winhe ū Ng'wana wa Munhū, nguno hū ng'wene ūyo amenghilwe na Mulungu Baba.” 28Hūna būmūja gīkī, “Twīte mhayo kī tūbize tūkūbeejaga milīmo ya ng'wa Mulungu?” 29Ū Yesu ūbashokeja ūbawīla, “Ū nīmo go ng'wa Mulungu gūlī gīkī, nzunyagi ūyo antūmile wei.” 30Būng'wīla hangī gīkī, “Ūlībeeja shimanīkījo kī tūshibone tūkūzunye? Ūlīīta mhayo kī? 31A bakūlūgenji bise aho balī kū matogolo balyaga eemanu, gīt'ūmo gwandīkilwe gīkī, ‘Wabinhaga ngatī gwa kūfuma ng'wigūlū balya.’ ” 32Hūna ū Yesu ūhaya, “Zunyagi nalīmuwīla gwa nghana gīkī, walī atī Musa ūyo wang'winhaga ngatī gwa kūfuma ng'wigūlū, alīyo ū Baba hū ng'wene ūyo akūng'winhaga ngatī gwa nghana gwa kūfuma ng'wigūlū. 33Nguno ū ngatī go ng'wa Mulungu gwamalile kwika kūfuma ū ng'wigūlū, kūlwa kūbinha būpanga a ba mu sī.” 34Hūna būng'wīla gīkī, “Seeba, ūlatwinhage būlī lūshikū ū ngatī gwenūyū.” 35Nanghwe ū Yesu ūbawīla, “Ū nene hū nalī ngatī gwa būpanga. Ūyo wiza kūlī nene atūtuuba, nū yūyo ūnizunya atūkolwa notà na hado yaya. 36Kwike nalīmuwīla ng'wamalile ū kūnibona, alīyo mutūzunyaga. 37Pye abo aninhile Baba bakwiza ū kūlī nene, na būlī ng'wene ūyo wiza kūlī nene, natūmponya hanze na hado yaya. 38Nguno natikile kūfuma ng'wigūlū kwiza kwīta īyo natogilwe nene, alīyo īyo atogilwe ūyo anitūmile. 39Ū būtogwa bokwe ūyo anitūmile būlī gīkī, ū mu bose abo aninhile natizūnjimīīja nūūlū ūmò wabo, alīyo būlī ng'wene nalanjūūche a ha lūshikū lo būkalīkījo. 40Nguno ū būtogwa bo ng'wa Baba būlī gīkī, būlī ng'wene ūyo ūmona ū Ng'wana na kūnzunya, abize na būpanga bo welelo bose, nane nakūnjūūcha a ha lūshikū lo būkalīkījo.” 41A Bayudaya bakaduguma aho wahaya gīkī, “Ū nene nalī ngatī ūyo gwikile kūfuma ng'wigūlū.” 42Būyūhaya gīkī, “Ū ng'wenūyū atī hū ng'wene ū Yesu, ū ng'witūnja o ng'wa Yosefu? Dūhaya na a ba ise nū nina tūbamanile? Hama nibūlī akwihayaga gīkī, ‘Nalī ngatī gwikile kūfuma ng'wigūlū?’ ” 43Nanghwe ū Yesu ūshosha ūbawīla, “Mutadugumage, 44atīho nūūlū ūmò ūyo adūgije kwiza kūlī nene, ūlū atadutilwe na Baba ūyo anitūmile; nane nakūnjūūcha a ha lūshikū lwa būkalīkījo. 45Ū mu shandīkwa shing'we handīkilwe gīkī, ‘Pye bakūbiza balangilwe na Mulungu.’ Hūna lūūlū, būlī ng'wene ūyo akwigwaga kūfuma kūlī Mulungu wahūgūka, akwizaga ū kūlī nene. 46Atīho ūyo wamala kūmona ū Baba ūlū atī we wike ūyo afumile kūlī Mulungu; ū ng'wene h'ūyo wamona ū Baba. 47Nalīmuwīla gwa nghana gīkī, ūyo ūzunya alī na būpanga bo welelo na welelo. 48Ū nene nalī ngatī gwa būpanga. 49A bakūlūgenji bing'we aho balī kū matogolo balyaga eemanu, alīyo nahene baacha. 50Ū ngatī ūyū gwene gwikile kūfuma ng'wigūlū, gīkī ose-ose ūyo ūgūlya atizūyagala. 51Ū nene nalī ngatī gwa būpanga ūyo gwikile kūfuma ng'wigūlū, ose-ose ūyo ūgūlya ū ngatī gwenūyū, akūbiza mpanga welelo na welelo. Ū mīlī gwane ūyo nalībinha ba mu sī hū gwene ū ngatī gwa būpanga.” 52A Bayudaya bandya kūyoga hangī bakwihalalījaga balīhaya gīkī, “Ū ng'wenūyū adūgije ginehe ū kūtwinha a bise ū mīlī gokwe tūgūlye?” 53Nanghwe ū Yesu ūbawīla, “Nalīmuwīla gwa nghana gīkī, ūlū mutagūlyile ū mīlī go ng'wana wa Munhū, na kūgang'wa a mininga gakwe, būtīmo ū būpanga ū mu bing'we. 54Ū wa kūgūlya ū mīlī gwane, na kūgang'wa a mininga gane, alī na būpanga bo welelo na welelo, nane nakūnjūūcha a ha lūshikū lo būkalīkījo. 55Nguno ū mīlī gwane shilī shilīwa sha nghana, na a mininga gane nago shilī shakūng'wa sha nghana. 56Ū wa kūgūlya ū mīlī gwane ūgang'wa na a mininga gane, akwikala mulī nene; nū nene nakwikala mulī wei. 57Ūmo alī mpanga ū Baba ūyo anitūmile, nū nene h'ūmo nalī mpanga kūlwa nguno ya ng'wa Baba. Nū wa kūnilya nene, akūbiza mpanga gīko kūlwa nguno yane. 58Ū ngatī gwenūyū gūtabizile gīt'ūyo balyaga bakūlūgenji abo baacha, ūyū gwene gūlī ngatī ūyo gwikile kūfuma ng'wigūlū; ū wa kūgūlya akūbiza mpanga welelo na welelo.” 59Ī mihayo yenīyī akīhaya alī Kafalanaūmu akūlangaga ng'wisinagogi.
Kūduuma kwa bahemba bingī
60Hūna lūūlū bingī ba bahemba bakwe aho bigwa ī yenīyo bandya kūhaya gīkī, “Ū mhayo gwenūyū ndiimu, nani ūyo adūgije kūgwitegeleja?” 61Ū Yesu aho wabona gīkī a bahemba bakwe bandya kūkuuma-kuuma kūlwa nguno ya mhayo gwenūyo ūbabūja gīkī, “Gūlīng'wipamya ū mhayo gwenūyū? 62Īkūbiza ginehe lūūlū ūlū ng'ūmona ū Ng'wana wa Munhū alīlinha hangī ūko walī ī kwandya? 63Ū moyo h'ūyo gūkinhaga būpanga, ū mīlī gūtī na solobo nūūlū hado. Ī mihayo īyo nalīmuwīla h'īlī moyo, hama h'īlī būpanga. 64Alīyo balīho bamò bing'we abo batūzunyaga.” Kūfuma haho wandījo ū Yesu walī abamanile abo baalī batazunije, nū nodeeji wakwe walī aamanile. 65Ongeja hangī kūhaya, “Hī nguno yene naalī namuwīla gīkī ndūhū nūūlū ūmò ūyo adūgije kwiza kūlī nene, ūlū atinhilwe būdūla kūfuma kūlī Baba.” 66Kwandīja ikanza lyenīlo bingī ba bahemba bakwe būshoka kū numa, batadimanile nanghwe hangī!
Ū Yesu alī na mihayo ya būpanga
67Hūna ū Yesu ūbabūja nabo abo ikūmi na babīlī gīkī, “Hamo na a bing'we mutogilwe kūja?” 68Simoni Petelo ūshosha gīkī, “Seeba, tūje kūlī nani hangī? Ū bebe hū ūlī nayo ī mihayo ya būpanga bo welelo na welelo! 69Twamalile kūzunya na kūbona hape gīkī, ū bebe hū ūlī ng'wene, ū Ng'wela o ng'wa Mulungu.” 70Nanghwe ū Yesu ūnshokeja gīkī, “Natamusolile nene a bing'we ikūmi na babīlī, alīyo ūmò wing'we alī Shetani?” 71Akanghaya Yuda ng'wana Simoni Isikaliote; nguno hū walī ūmò wa babo ikūmi na babīlī, ūyo walī n'iganiko lya kūnodeela.
S'ha seleccionat:
Yohana 6: SNT00
Subratllat
Comparteix
Copia
Vols que els teus subratllats es desin a tots els teus dispositius? Registra't o inicia sessió
Sukuma New Testament © Bible Society of Tanzania, 2000.
Yohana 6
6
Kūlisha banhū shihūmbī shitanò
(Mat 14:13-21; Mko 6:30-44; Luk 9:10-17)
1Ha numa ya yenīyo, ū Yesu wīnga a henaho ūja kū nkīlo gwa nyanza ya Galilaya (h'ī ya Tibelia). 2N'ibità itaale lya banhū lyūnondeela, nguno baalī bashibona ī shimanīkījo īsho walī washīta ū kū basaatu. 3Hūna ū Yesu na a bahemba bakwe būja mu lūgūlū, būūkigasha ng'wenūmo. 4Ī likanza lyenīlo shigukulu sha pasaka ya Bayudaya shalī hihī kūshika. 5Aho wabūūcha a miso gakwe ū Yesu, ūlībona ī libità lya banhū balīnkūūbīja; ūng'wīla Filipo gīkī, “Tūkagūle halī shilīwa sha kūbalisha a banhū benaba?” 6Kwike akagūhaya ū mhayo gwenūyo kūlwa kūngema, nguno ū wei walī amanile ū gwa kwīta. 7Ū Filipo ūnshokeja gīkī, “Nūūlū shikabiza shilīwa sha denali magana abīlī, gīkī būlī munhū apandīke twa kwilambya dūhū, nahene shitūbigela.” 8Andelea, ūmò wa bahemba bakwe, ū nzunaye wa ng'wa Simoni Petelo, ūng'wīla gīkī, 9“Ūūyū nyanda aha alī na migatī ītanò ya shayili na tūdīlo tūbīlī. Alīyo nahene ī shenīshi shilī shikolo kī, ū kū banhū bingī gīkī?” 10Nanghwe ū Yesu ūhaya, “Bawīlagi a banhū bigashe.” Ī lipandī lyenīlo gaalīho maswa mingī, bigasha nghana a banhū, a bagosha baalī gītī shihūmbī shitanò. 11Ū Yesu wīsola ī migatī yenīyo, ūlūmba hūna ūbagabanhya pye abo baalī bigasha; nū tūdīlo wīta gīko. Būlī ng'wene ūpandīka gīt'ūmo bolī būdūla bo kalīīle kakwe. 12Aho bigeja ūbawīla a bahemba bakwe gīkī, “Gakumingagi a masaajiwa ayo gasaagīīlaga, shitizūjimīīla shose-shose.” 13Būgakuminga, bokaja matangwa ikūmi na abīlī ga masaajiwa ayo gakasaaga kūfuma ū mu migatī īy'ītanò ya shayili īyo bakalya yenīyo. 14Hūna a banhū aho babona wīta shimanīkījo shilī gīko, bandya kūhaya, “Ī gete ū ng'wenūyū na ng'wene ū nghangi ūyo shing'wigelile kwiza mu sī!” 15Ū Yesu aho wabona gīkī balīhaya kwiza kūndima bantemye bo makaala, ūbīngīla; ūja mu lūgūlū iyene hangī.
Kūshimīza higūlya ya nyanza
(Mat 14:22-27; Mko 6:45-52)
16Aho lyabiza lya mhīndī, a bahemba bakwe būja kū nyanza, 17būūkingīla mu lyato būbuga bajile Kafalanaūmu, kū nkīlo gwa nyanza. Nguno būkila nose ū būjikū, alīyo ū Yesu walī ataalī ū kwiza aho baalī. 18Kwimanīla gwabūūka nyaga ntaale, yūlibangūka no ī nyanza. 19Aho balībuga bajile, bahayūmala gītī mailo idatū nūūlū inè gīko, būmona ū Yesu walyegeela ī lyato alīshimīza higūlya ya nyanza; bakogoha kībi no. 20Alīyo ū wei ūbawīla, “Mutogohage nalī nene.” 21Būbona hambū-hambū nanghwe ingīle ū mu lyato, kwike haho na haho ī lyato lyūshika ha ng'walo gwa sī īyo bajaga.
Yesu ngatī gwa būpanga
22Ū kū ntondo yaho ī libità lya banhū abo baalī basaaga kū nkīlo gwa nyanza bakadeeba gīkī, ī igolo yaho lyalīho lyato līmò dūhū. Bizūkwa gīkī ū Yesu atajile nabo a bahemba bakwe ū mu lyato lyenīlo, bakaja boi bike. 23Kwimanīla giza na mato gangī gafumile Tibelia, gūshika gūkola hihī nī lipandī īlo bakalīīla migatī aho ū Seeba akalūmba. 24Hūna ī libità lya banhū aho babona gīkī ū Yesu walī atīho na a bahemba bakwe, bingīla mu mato būbuga bajile Kafalanaūmu, balīnkooba ū Yesu. 25Būūkampandīkīla kū nkīlo gwa nyanza; būng'wīla, “Labi, washikaga nanalī ū kūūnū?” 26Nanghwe ū Yesu ūbashokeja ūhaya, “Leki namuwīle ū gwa nghana, a bing'we mutūnikoobaga kūlwa nguno mukabona shimanīkījo, alīyo kūlwa nguno mukalya migatī ng'wigūta. 27Lekagi ū kūkoya-koyela shilīwa īsho shikashilaga, koya-koyelagi ī sha kūshinga ho welelo na welelo; īsho alang'winhe ū Ng'wana wa Munhū, nguno hū ng'wene ūyo amenghilwe na Mulungu Baba.” 28Hūna būmūja gīkī, “Twīte mhayo kī tūbize tūkūbeejaga milīmo ya ng'wa Mulungu?” 29Ū Yesu ūbashokeja ūbawīla, “Ū nīmo go ng'wa Mulungu gūlī gīkī, nzunyagi ūyo antūmile wei.” 30Būng'wīla hangī gīkī, “Ūlībeeja shimanīkījo kī tūshibone tūkūzunye? Ūlīīta mhayo kī? 31A bakūlūgenji bise aho balī kū matogolo balyaga eemanu, gīt'ūmo gwandīkilwe gīkī, ‘Wabinhaga ngatī gwa kūfuma ng'wigūlū balya.’ ” 32Hūna ū Yesu ūhaya, “Zunyagi nalīmuwīla gwa nghana gīkī, walī atī Musa ūyo wang'winhaga ngatī gwa kūfuma ng'wigūlū, alīyo ū Baba hū ng'wene ūyo akūng'winhaga ngatī gwa nghana gwa kūfuma ng'wigūlū. 33Nguno ū ngatī go ng'wa Mulungu gwamalile kwika kūfuma ū ng'wigūlū, kūlwa kūbinha būpanga a ba mu sī.” 34Hūna būng'wīla gīkī, “Seeba, ūlatwinhage būlī lūshikū ū ngatī gwenūyū.” 35Nanghwe ū Yesu ūbawīla, “Ū nene hū nalī ngatī gwa būpanga. Ūyo wiza kūlī nene atūtuuba, nū yūyo ūnizunya atūkolwa notà na hado yaya. 36Kwike nalīmuwīla ng'wamalile ū kūnibona, alīyo mutūzunyaga. 37Pye abo aninhile Baba bakwiza ū kūlī nene, na būlī ng'wene ūyo wiza kūlī nene, natūmponya hanze na hado yaya. 38Nguno natikile kūfuma ng'wigūlū kwiza kwīta īyo natogilwe nene, alīyo īyo atogilwe ūyo anitūmile. 39Ū būtogwa bokwe ūyo anitūmile būlī gīkī, ū mu bose abo aninhile natizūnjimīīja nūūlū ūmò wabo, alīyo būlī ng'wene nalanjūūche a ha lūshikū lo būkalīkījo. 40Nguno ū būtogwa bo ng'wa Baba būlī gīkī, būlī ng'wene ūyo ūmona ū Ng'wana na kūnzunya, abize na būpanga bo welelo bose, nane nakūnjūūcha a ha lūshikū lo būkalīkījo.” 41A Bayudaya bakaduguma aho wahaya gīkī, “Ū nene nalī ngatī ūyo gwikile kūfuma ng'wigūlū.” 42Būyūhaya gīkī, “Ū ng'wenūyū atī hū ng'wene ū Yesu, ū ng'witūnja o ng'wa Yosefu? Dūhaya na a ba ise nū nina tūbamanile? Hama nibūlī akwihayaga gīkī, ‘Nalī ngatī gwikile kūfuma ng'wigūlū?’ ” 43Nanghwe ū Yesu ūshosha ūbawīla, “Mutadugumage, 44atīho nūūlū ūmò ūyo adūgije kwiza kūlī nene, ūlū atadutilwe na Baba ūyo anitūmile; nane nakūnjūūcha a ha lūshikū lwa būkalīkījo. 45Ū mu shandīkwa shing'we handīkilwe gīkī, ‘Pye bakūbiza balangilwe na Mulungu.’ Hūna lūūlū, būlī ng'wene ūyo akwigwaga kūfuma kūlī Mulungu wahūgūka, akwizaga ū kūlī nene. 46Atīho ūyo wamala kūmona ū Baba ūlū atī we wike ūyo afumile kūlī Mulungu; ū ng'wene h'ūyo wamona ū Baba. 47Nalīmuwīla gwa nghana gīkī, ūyo ūzunya alī na būpanga bo welelo na welelo. 48Ū nene nalī ngatī gwa būpanga. 49A bakūlūgenji bing'we aho balī kū matogolo balyaga eemanu, alīyo nahene baacha. 50Ū ngatī ūyū gwene gwikile kūfuma ng'wigūlū, gīkī ose-ose ūyo ūgūlya atizūyagala. 51Ū nene nalī ngatī gwa būpanga ūyo gwikile kūfuma ng'wigūlū, ose-ose ūyo ūgūlya ū ngatī gwenūyū, akūbiza mpanga welelo na welelo. Ū mīlī gwane ūyo nalībinha ba mu sī hū gwene ū ngatī gwa būpanga.” 52A Bayudaya bandya kūyoga hangī bakwihalalījaga balīhaya gīkī, “Ū ng'wenūyū adūgije ginehe ū kūtwinha a bise ū mīlī gokwe tūgūlye?” 53Nanghwe ū Yesu ūbawīla, “Nalīmuwīla gwa nghana gīkī, ūlū mutagūlyile ū mīlī go ng'wana wa Munhū, na kūgang'wa a mininga gakwe, būtīmo ū būpanga ū mu bing'we. 54Ū wa kūgūlya ū mīlī gwane, na kūgang'wa a mininga gane, alī na būpanga bo welelo na welelo, nane nakūnjūūcha a ha lūshikū lo būkalīkījo. 55Nguno ū mīlī gwane shilī shilīwa sha nghana, na a mininga gane nago shilī shakūng'wa sha nghana. 56Ū wa kūgūlya ū mīlī gwane ūgang'wa na a mininga gane, akwikala mulī nene; nū nene nakwikala mulī wei. 57Ūmo alī mpanga ū Baba ūyo anitūmile, nū nene h'ūmo nalī mpanga kūlwa nguno ya ng'wa Baba. Nū wa kūnilya nene, akūbiza mpanga gīko kūlwa nguno yane. 58Ū ngatī gwenūyū gūtabizile gīt'ūyo balyaga bakūlūgenji abo baacha, ūyū gwene gūlī ngatī ūyo gwikile kūfuma ng'wigūlū; ū wa kūgūlya akūbiza mpanga welelo na welelo.” 59Ī mihayo yenīyī akīhaya alī Kafalanaūmu akūlangaga ng'wisinagogi.
Kūduuma kwa bahemba bingī
60Hūna lūūlū bingī ba bahemba bakwe aho bigwa ī yenīyo bandya kūhaya gīkī, “Ū mhayo gwenūyū ndiimu, nani ūyo adūgije kūgwitegeleja?” 61Ū Yesu aho wabona gīkī a bahemba bakwe bandya kūkuuma-kuuma kūlwa nguno ya mhayo gwenūyo ūbabūja gīkī, “Gūlīng'wipamya ū mhayo gwenūyū? 62Īkūbiza ginehe lūūlū ūlū ng'ūmona ū Ng'wana wa Munhū alīlinha hangī ūko walī ī kwandya? 63Ū moyo h'ūyo gūkinhaga būpanga, ū mīlī gūtī na solobo nūūlū hado. Ī mihayo īyo nalīmuwīla h'īlī moyo, hama h'īlī būpanga. 64Alīyo balīho bamò bing'we abo batūzunyaga.” Kūfuma haho wandījo ū Yesu walī abamanile abo baalī batazunije, nū nodeeji wakwe walī aamanile. 65Ongeja hangī kūhaya, “Hī nguno yene naalī namuwīla gīkī ndūhū nūūlū ūmò ūyo adūgije kwiza kūlī nene, ūlū atinhilwe būdūla kūfuma kūlī Baba.” 66Kwandīja ikanza lyenīlo bingī ba bahemba bakwe būshoka kū numa, batadimanile nanghwe hangī!
Ū Yesu alī na mihayo ya būpanga
67Hūna ū Yesu ūbabūja nabo abo ikūmi na babīlī gīkī, “Hamo na a bing'we mutogilwe kūja?” 68Simoni Petelo ūshosha gīkī, “Seeba, tūje kūlī nani hangī? Ū bebe hū ūlī nayo ī mihayo ya būpanga bo welelo na welelo! 69Twamalile kūzunya na kūbona hape gīkī, ū bebe hū ūlī ng'wene, ū Ng'wela o ng'wa Mulungu.” 70Nanghwe ū Yesu ūnshokeja gīkī, “Natamusolile nene a bing'we ikūmi na babīlī, alīyo ūmò wing'we alī Shetani?” 71Akanghaya Yuda ng'wana Simoni Isikaliote; nguno hū walī ūmò wa babo ikūmi na babīlī, ūyo walī n'iganiko lya kūnodeela.
S'ha seleccionat:
:
Subratllat
Comparteix
Copia
Vols que els teus subratllats es desin a tots els teus dispositius? Registra't o inicia sessió
Sukuma New Testament © Bible Society of Tanzania, 2000.