Evangelijs pēc Mateusa 6
6
VI.
Lobī dorbi jōdora Dīva dēļ.
1Sorgojitēs, ka sovas taisneibas nadareitu ļaužu prīškā tai, lai jim pasarōdeitu; cytaiž jums nabyus nūpalnu pi jyusu Tāva, kurs ir dabasūs.#6:1 Sovas taisneibas, t. i. sovu lobūs dorbu.
2Tai tad, ka dūsi dōvonu, naizpaud pret sevi tō, kai tū dora līkuli synagogōs un uz īlom, lai topt ļaužu slaveitim. Patīši, Es jums soku: Jī sovu olgu jau sajēme. 3Dūdams dōvonu, izdori tai, lai tova kreisō rūka nazynōtu, kū dora tova lobō. 4Lai tova dōvona palīk slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atleidzēs.
5Un, kad jyus lyudzatēs, tod naesit, kai līkuli, kas mīļ synagogōs, un uz īlu styurim stōvādami, lyugtīs, lai pasarōdeitu ļaudim. Patīši, jums soku, ka jī sovu olgu jau sajēme. 6Jo tu lyudzīs, ej sovā kambarī un, aizdarejis durovas, lyudzīs sova Tāva slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs. 7Lyudzūtīs daudzi narunojit, kai pogōni, kas dūmoj, ka sovas daudzruneibas dēļ byus izklauseiti.#6:7 Pogōni dūmōja tai: kū vairōk lyudzūtīs izsaceisi, kaut ari bez satura, vōrdu, tū dīvakli ōtrōk izklauseis. Ari farizeji dūmōja, ka Dīvs cylvāka vajadzeibu nazyna. Šytūs maļdeigūs īskotus K. Jezus atmat un lyugšonā īteic na daudzruneibu, bet gon sirsneibu. 8Naesit jim leidzeigi! Jyusu Tāvs tadei pyrmōk zyna, kas jums ir vajadzeigs, na kai jyus jō lyudzat. 9Tai tad, jums ir jōsalyudz šytai:
Myusu Tāvs, kurs esi dabasūs,
slaveits lai tūp Tovs vōrds.#6:9 Myusu Tāvs, bet na muns Tāvs, jo tikai tad, kad pīdarim pi Kristus Bazneicas, mes Dīvu dreikstam par sovu Tāvu saukt.
10Lai atnōk Tova vaļsteiba.
Tova vaļa lai nūteik, kai dabasūs, tai ari vērs zemes.
11Myusu ikdīneiškū maizi dūd mums šudiņ.
12Un atlaid mums myusu porōdus, kai un mes atlaižam sovim porōdnīkim.
13Un naved myusu kārdynōšonā,
bet izglōb myusus nu ļauna (Amen).#6:13 Naved myusu kārdynōšonā, t. ir dūd mums žēlesteibu, ka mes kārdynōšonā napakrystu.
14Tai tad, jo jyus atlaissīt cylvākim jūs nūzigumus, ari jums (jyusu nūzigumus) jyusu debeseigais Tāvs atlaiss. 15Bet, jo jyus cylvākim jūs nūzigumu naatlaissit, ari jyusu Tāvs jums nūzigumu naatlaiss.
16Kad gavejat, naesit dryumi, kai līkuli, kas sovu vaigu padora najauku, lai pasarōdeitu ļaudim, ka šī gavejūt. Patīši, jums soku: Jī sovu moksu jau sajēme. 17Kad tu ītur gavēni, sasvaid er eleju sovu golvu, nūmozgoj sovu vaigu,#6:17 Golvas sasvaideišona ar eleju pi jūdim beja prīcas un pīticeibas zeime. 18lai naizarōdeitu par gavātōju ļaudim, bet gon sovam Tāvam slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs.
Monta krōšona.
19Nakrōjit sev monta vērs zemes, kur kūdes un ryuss tū maitoj, kur zagli tū izrūk un nūzūg. 20Krōjit sev montu dabasūs, kur jō ni kūdes ād, ni ryuss maitoj, kur zagli tō naizrūk un nanūzūg. 21Kur ir tovs monts, tur ari ir tova sirds.
22Acs ir mīsas gaisma. Tai tad, jo tova acs ir vasala, vysa mīsa ir apgaismōta; 23bet, jo tova acs ir slyma, — vysa mīsa palīk tymsumā. Un, jo tevī asūšō gaisma ir tymsums, cik tymss tad ir pats tymsums?
24Nivīns divim kungim kolpōt naspēj; jo vīnu īneiss, ūtrū mīļōs, — vai arī vīnu pasmōdēs un ūtram byus uzticeigs. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai.#6:24 Mamonai, t. ir naudai, īnōkumim. Monts un īnōkumi tik tōli aizraun tūs cylvākus, kuri tū ir nūmīļōjuši, ka jim Dīva kolpōšonai naatlīk laika. Naudas kolps Dīvam kolpōt navar.
Pōrmēreigas ryupes.
25Tōdēļ Es jums soku: Nasaryupejit pōrōk par jyusu dzeiveibu, kū essit un kū dzersit, ni ari par jyusu mīsu, ar kū apsagērbsit. Vai tad dzeiveiba nav daudz vērteigōka par bareibu un mīsa par apgērbu? 26Pasaskotit uz gaisa putnim: ni tī sēj, ni pļaun, ni zōrdā kraun, bet jyusu debeseigais Tāvs jūs baroj. Vai tad jyus par jim naasat daudz vērteigōki? 27Un kurs nu jums, dūmojit, caur sovom ryupem varātu pi sova auguma pīlikt kaut vīnu ūlekti? 28Un par apgērbu kōpēc jyus pōrōk pyulejitēs? Apskotit teiruma lilijas, kai jōs aug: ni jōs strōdoj, ni sprēž; 29tūmār, Es jums soku, ka pat Salomons vysā sovā kūšumā nabeja tai gārbts, kai vīna nu jom. 30Un, jo Dīvs tai gērb teiruma zōli, kura šudiņ ir un reit tiks īmasta krōsnē, tad tū vairōk jyusus, — jyus mozticeigī! 31Tai tad nasaryupejit pōrōk, saceidami: Kū mes lai ādam? Kū mes lai dzeram? Ar kū mes lai gērbamēs? 32Par tū vysu ari pogōni ryupejās. Jyusu debeseigais Tāvs tadei zyna, ka jums tys vyss ir vajadzeigs.
33Meklejit tad pyrmōk Dīva vaļsteibu un jōs taisneibu un vyss cyts jums tiks pīlykts. 34Nasaryupejit pōrōk par reitdīnu; reitdīna ryupēsīs poša par sevi. Ikvīnai dīnai pīteik sovu vōrgu.
S'ha seleccionat:
Evangelijs pēc Mateusa 6: LGT
Subratllat
Comparteix
Copia
Vols que els teus subratllats es desin a tots els teus dispositius? Registra't o inicia sessió
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Mateusa 6
6
VI.
Lobī dorbi jōdora Dīva dēļ.
1Sorgojitēs, ka sovas taisneibas nadareitu ļaužu prīškā tai, lai jim pasarōdeitu; cytaiž jums nabyus nūpalnu pi jyusu Tāva, kurs ir dabasūs.#6:1 Sovas taisneibas, t. i. sovu lobūs dorbu.
2Tai tad, ka dūsi dōvonu, naizpaud pret sevi tō, kai tū dora līkuli synagogōs un uz īlom, lai topt ļaužu slaveitim. Patīši, Es jums soku: Jī sovu olgu jau sajēme. 3Dūdams dōvonu, izdori tai, lai tova kreisō rūka nazynōtu, kū dora tova lobō. 4Lai tova dōvona palīk slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atleidzēs.
5Un, kad jyus lyudzatēs, tod naesit, kai līkuli, kas mīļ synagogōs, un uz īlu styurim stōvādami, lyugtīs, lai pasarōdeitu ļaudim. Patīši, jums soku, ka jī sovu olgu jau sajēme. 6Jo tu lyudzīs, ej sovā kambarī un, aizdarejis durovas, lyudzīs sova Tāva slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs. 7Lyudzūtīs daudzi narunojit, kai pogōni, kas dūmoj, ka sovas daudzruneibas dēļ byus izklauseiti.#6:7 Pogōni dūmōja tai: kū vairōk lyudzūtīs izsaceisi, kaut ari bez satura, vōrdu, tū dīvakli ōtrōk izklauseis. Ari farizeji dūmōja, ka Dīvs cylvāka vajadzeibu nazyna. Šytūs maļdeigūs īskotus K. Jezus atmat un lyugšonā īteic na daudzruneibu, bet gon sirsneibu. 8Naesit jim leidzeigi! Jyusu Tāvs tadei pyrmōk zyna, kas jums ir vajadzeigs, na kai jyus jō lyudzat. 9Tai tad, jums ir jōsalyudz šytai:
Myusu Tāvs, kurs esi dabasūs,
slaveits lai tūp Tovs vōrds.#6:9 Myusu Tāvs, bet na muns Tāvs, jo tikai tad, kad pīdarim pi Kristus Bazneicas, mes Dīvu dreikstam par sovu Tāvu saukt.
10Lai atnōk Tova vaļsteiba.
Tova vaļa lai nūteik, kai dabasūs, tai ari vērs zemes.
11Myusu ikdīneiškū maizi dūd mums šudiņ.
12Un atlaid mums myusu porōdus, kai un mes atlaižam sovim porōdnīkim.
13Un naved myusu kārdynōšonā,
bet izglōb myusus nu ļauna (Amen).#6:13 Naved myusu kārdynōšonā, t. ir dūd mums žēlesteibu, ka mes kārdynōšonā napakrystu.
14Tai tad, jo jyus atlaissīt cylvākim jūs nūzigumus, ari jums (jyusu nūzigumus) jyusu debeseigais Tāvs atlaiss. 15Bet, jo jyus cylvākim jūs nūzigumu naatlaissit, ari jyusu Tāvs jums nūzigumu naatlaiss.
16Kad gavejat, naesit dryumi, kai līkuli, kas sovu vaigu padora najauku, lai pasarōdeitu ļaudim, ka šī gavejūt. Patīši, jums soku: Jī sovu moksu jau sajēme. 17Kad tu ītur gavēni, sasvaid er eleju sovu golvu, nūmozgoj sovu vaigu,#6:17 Golvas sasvaideišona ar eleju pi jūdim beja prīcas un pīticeibas zeime. 18lai naizarōdeitu par gavātōju ļaudim, bet gon sovam Tāvam slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs.
Monta krōšona.
19Nakrōjit sev monta vērs zemes, kur kūdes un ryuss tū maitoj, kur zagli tū izrūk un nūzūg. 20Krōjit sev montu dabasūs, kur jō ni kūdes ād, ni ryuss maitoj, kur zagli tō naizrūk un nanūzūg. 21Kur ir tovs monts, tur ari ir tova sirds.
22Acs ir mīsas gaisma. Tai tad, jo tova acs ir vasala, vysa mīsa ir apgaismōta; 23bet, jo tova acs ir slyma, — vysa mīsa palīk tymsumā. Un, jo tevī asūšō gaisma ir tymsums, cik tymss tad ir pats tymsums?
24Nivīns divim kungim kolpōt naspēj; jo vīnu īneiss, ūtrū mīļōs, — vai arī vīnu pasmōdēs un ūtram byus uzticeigs. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai.#6:24 Mamonai, t. ir naudai, īnōkumim. Monts un īnōkumi tik tōli aizraun tūs cylvākus, kuri tū ir nūmīļōjuši, ka jim Dīva kolpōšonai naatlīk laika. Naudas kolps Dīvam kolpōt navar.
Pōrmēreigas ryupes.
25Tōdēļ Es jums soku: Nasaryupejit pōrōk par jyusu dzeiveibu, kū essit un kū dzersit, ni ari par jyusu mīsu, ar kū apsagērbsit. Vai tad dzeiveiba nav daudz vērteigōka par bareibu un mīsa par apgērbu? 26Pasaskotit uz gaisa putnim: ni tī sēj, ni pļaun, ni zōrdā kraun, bet jyusu debeseigais Tāvs jūs baroj. Vai tad jyus par jim naasat daudz vērteigōki? 27Un kurs nu jums, dūmojit, caur sovom ryupem varātu pi sova auguma pīlikt kaut vīnu ūlekti? 28Un par apgērbu kōpēc jyus pōrōk pyulejitēs? Apskotit teiruma lilijas, kai jōs aug: ni jōs strōdoj, ni sprēž; 29tūmār, Es jums soku, ka pat Salomons vysā sovā kūšumā nabeja tai gārbts, kai vīna nu jom. 30Un, jo Dīvs tai gērb teiruma zōli, kura šudiņ ir un reit tiks īmasta krōsnē, tad tū vairōk jyusus, — jyus mozticeigī! 31Tai tad nasaryupejit pōrōk, saceidami: Kū mes lai ādam? Kū mes lai dzeram? Ar kū mes lai gērbamēs? 32Par tū vysu ari pogōni ryupejās. Jyusu debeseigais Tāvs tadei zyna, ka jums tys vyss ir vajadzeigs.
33Meklejit tad pyrmōk Dīva vaļsteibu un jōs taisneibu un vyss cyts jums tiks pīlykts. 34Nasaryupejit pōrōk par reitdīnu; reitdīna ryupēsīs poša par sevi. Ikvīnai dīnai pīteik sovu vōrgu.
S'ha seleccionat:
:
Subratllat
Comparteix
Copia
Vols que els teus subratllats es desin a tots els teus dispositius? Registra't o inicia sessió
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.