Evangelijs pēc Jōņa 1
1
I.
Prologs.
1Īsōkumā beja Vōrds,
un Vōrds beja pi Dīva,
un Dīvs beja Vōrds. #1:1 Īsōkumā, t. i. pyrms pasauļa radeišonas. #1:1 Vōrds, — K. Jezus.
2Jys īsōkumā beja pi Dīva.
3Caur Jū tyka dareits vyss,
un bez Jō nikas natyka padareits,
kas vīn tyka dareits.
4Jamā beja dzeiveiba,
un dzeiveiba beja cylvāku gaisma, #1:4 Dzeiveiba, — fiziskōs un goreigōs dzeives olūts.
5un gaisma speid tymsumā,
un tymsums jōs naapjēme. #1:5 Tymsums — timsī, grākā un ļaunumā īkrytušī ļaudis.
6Vīns cylvāks beja Dīva syuteits,
jam vōrds beja Jōņs. #1:6 Jōņs — Jōņs Kristeitōjs.
7Jys atgōja līceibas dēļ:
lai līcynōtu par gaismu,
lai visi caur jū tycātu.
8Jys pats nabeja gaisma,
bet gon jam beja par gaismu jōlīcynoj.
9Beja eistō Gaisma,
kas apgaismoj ikvīnu cylvāku,
kas atīt uz pasauli.
10Jei pasaulī beja;
pasauļs caur Jū ir radeits;
bet pasauļs Jōs napazyna. #1:10 Jei — Gaisma, Vōrds, Dīva Dāls.
11Atgōja uz sovejim,
bet sovejī Jōs napījēme.
12Ikvīnam, kas Jū pījēme,
deve varu palikt par Dīva bārnu:
tim, kas Jō vōrdam tic,
13kas na nu ašņa,
na nu mīsas kōreibas,
na nu veira kōreibas,
bet nu Dīva ir dzymuši. #1:13 Nu Dīva ir dzymuši caur svātdorūšū zēlesteibu.
14Un Vōrds kliva Mīsa
un storp mums dzeivōja,
un mes redzējom Jō gūdu.
Vīnpīdzymušō nu Tāva gūdeibu
pylnu žēlesteibas un patīseibas. #1:14 Un Vōrds kliva mīsa, t. ir Dīva Dāls palyka par Cylvāku, pījimdams cylvāka mīsu un dvēseli.
15Jōņs līcynōja par Jū un sauce saceidams:
Šytys ir Tys, par kuru es saceju:
Tys, kas pēc manis nōks, par mani ir augstōks,
jo Jys beja pyrmōk, kai es. #1:15 Jōņs Kristeitōjs.
16Nu Jō piļneibas tadei mes sajēmem vysu:
žēlesteibu pēc žēlesteibas.
17Caur Moizešu ir dūts lykums,
caur Jezu Kristu nōce žēlesteiba un patīseiba.
18Dīva nivīns nikod nav redzējis;
Vīnpīdzymušais, kurs pats ir Dīvs,
Tāva klēpī byudams, —
Jys par Jū mums paskaidrōja.
Jōņa Kristeitōja līceiba.
19Un šytei ir Jōņa līceiba, kad jūdi nu Jeruzalema syuteja goreidznīkus un levitus, lai Jō pavaicōtu: Kas tu esi? #1:19 Na tikai jūdu tauta, bet ari jūdu tautas vacōkī beja nasaprasšonā; jī dūmōja, ka Jōņs Kristeitōjs ir pats Kungs Jezus. 20Jys atzyna un naaizalīdze. Un jys izzyna: Es naasmu Kristus. 21Tad jī vaicōja: Kas tu esi Eliass? Jys atbiļdēja: Naasmu. Vai tu esi Tys Pravīts? Jys atbiļdēja: Nē. #1:21 Tys Pravīts — K. Jezus. 22Kas tad tu esi? jī vaicōja tōļōk. Mums tadei ir jōdūd atbiļde tim, kas myusus syuteja. Kū tu pats par sevi soki? 23Jys atbiļdēja: Es asmu tuksnesī saucēja bolss: Sagatavojit Kungam ceļu, kai pravīts Izaja ir sacejis.
24Syuteitī pīdarēja pi farizejim. 25Tōdēļ ari lyka jam prīškā jautōjumu: Kōpēc tad kristi, jo naesi ni Kristus, ni Eliass, ni Tys Pravīts? 26Jōņs tim atbiļdēja saceidams: Es kristu ar yudini, bet jyusu vydā ir Tys, kurō jyus nazynat. 27Tys ir, kas pēc manis nōks, (kas jau pyrms manis ir), un es naasmu cīneigs atraiseit Jō kūrpem saites.
28Šytys nūtyka Betanijā, viņpus Jordana, kur Jōņs kristeja. 29Dīnu vālōk jys īraudzeja Jezus atejam un saceja: Raug, Dīva Jārs, kurs nūceļ pasauļa grākus.#1:29 Raug, Dīva Jārs — upurs, kū Dīvs ir izvēlējis gondareišonai par pasauļa grākim. 30Šytys ir tys, par kuru runōju: Pēc manis atīs veirs, kas par mani ir augstōks, jo Jys beja agrōk na kai es. 31Es gon Jō napazynu. Bet tōpēc atgōju ar yudini kristeitu, lai Jys Izraeļam tyktu atklōts. 32Tai pat Jōņs līcynōja tōļōk saceidams: Es redzēju Goru, kai bolūdi nu dabasim nūejam un uz Jō nūsalaižam. 33Es gon Jō napazynu, bet Tys, kas mani syuteja kristeitu ar yudini, maņ pasludynōja: Vērs kō īraudzeisi nūsalaižam un palīkam Goru, tys ir Tys, kas kristeis ar Svātū Goru. 34Un es pats tū redzēju un asmu par līcinīku, ka tys ir Dīva Dāls.
Pirmī K. Jezus mōcekli.
35Nōkušā dīnā Jōņs reizē ar sovim divejim mōceklim vēļ tur pat beja, 36un, īraudzejis Jezu ejam, saceja: Raug, Dīva Jārs!
37Izdzērduši tūs vōrdus, tī divi mōcekli gōja Jezum pakaļ. 38Jezus, atsagrīzis un tūs pakaļ ejūt īraudzejis, saceja: Kō jyus meklejat? Tī Jam atbiļdēja: Rabbi, tys ir Mōceitōj, kur Tu pīmōjoj? 39Jys tim saceja: Ejte un apskotit. Jī aizgōja un redzēja, kur pīmōjoj, un tū dīnu pi Jō palyka; tys nūtyka apmāram dasmytā stuņdē.
40Vīns nu tim, kas dzērdēja Jōņa vōrdus un aizgōja Jezum pakaļ, beja Seimaņa Pītera brōļs Andrivs. 41Jys, pyrmū saticis sovu brōli Seimani, jam saceja: Mes atrodom Mesiasu, tys ir Kristus. 42Tad jys atvede jū pi Jezus. Un Jezus, vārdamīs uz jō, saceja: Tu esi Jōņa dāls Seimaņs; tevi sauks Kefas, tys ir Pīters ( — Kliņts).
43Nōkūšā dīnā Jezus gribēja īt uz Galileju. Te Jys satyka Filipu, un Jezus jam saceja: Ej Maņ pakaļ. 44Filips beja nu Betsaidas, Andriva un Pītera mīsta. 45Filips, saticis Natanieli, jam saceja: Mes atrodom Tū, par kuru Moizešs lykumā raksteja un pravīši: Jezu nu Nazaretes, Jezupa dālu. #1:45 Filips vēļ nazynōja, ka K. Jezus ir Sv. Gora ījimts un ka Sv. Jezups ir K. Jezum tikai audžu tāvs. 46Bet Natanieļs jam atbiļdēja: Vai tad var kas lobs nu Nazaretes ceļtīs? Filips tam saceja: Ej un apskot. 47Jezus, īraudzejis klōtejūšū Natanieli, jam saceja: Raug, eistais izraelīts, kurā nav viļteibas. 48Natanieļs Jam saceja: Kai Tu mani pazeisti? Jezus jam atbiļdēja: Agrōk na Filips tevi paaicynōja, Es tevi redzēju zam figu kūka. 49Natanieļs atsasauce un Jam saceja: Mōceitōj, Tu esi Dīva Dāls; Tu esi Izraeļa kēneņš. 50Jezus jam atbiļdēja saceidams: Tu tici, ka Es tev saceju, ka tevi redzēju zam figu kūka? Tu īraudzeisi vēļ lelōkas lītas. 51Un tōļōk jam saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Jyus redzēsit atvārtus dabasus un Dīva eņgeļus pasaceļam un nūsalaižam vērs Cylvāka Dāla.#1:51 Cylvāka Dāls — K. Jezus.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Jōņa 1: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Jōņa 1
1
I.
Prologs.
1Īsōkumā beja Vōrds,
un Vōrds beja pi Dīva,
un Dīvs beja Vōrds. #1:1 Īsōkumā, t. i. pyrms pasauļa radeišonas. #1:1 Vōrds, — K. Jezus.
2Jys īsōkumā beja pi Dīva.
3Caur Jū tyka dareits vyss,
un bez Jō nikas natyka padareits,
kas vīn tyka dareits.
4Jamā beja dzeiveiba,
un dzeiveiba beja cylvāku gaisma, #1:4 Dzeiveiba, — fiziskōs un goreigōs dzeives olūts.
5un gaisma speid tymsumā,
un tymsums jōs naapjēme. #1:5 Tymsums — timsī, grākā un ļaunumā īkrytušī ļaudis.
6Vīns cylvāks beja Dīva syuteits,
jam vōrds beja Jōņs. #1:6 Jōņs — Jōņs Kristeitōjs.
7Jys atgōja līceibas dēļ:
lai līcynōtu par gaismu,
lai visi caur jū tycātu.
8Jys pats nabeja gaisma,
bet gon jam beja par gaismu jōlīcynoj.
9Beja eistō Gaisma,
kas apgaismoj ikvīnu cylvāku,
kas atīt uz pasauli.
10Jei pasaulī beja;
pasauļs caur Jū ir radeits;
bet pasauļs Jōs napazyna. #1:10 Jei — Gaisma, Vōrds, Dīva Dāls.
11Atgōja uz sovejim,
bet sovejī Jōs napījēme.
12Ikvīnam, kas Jū pījēme,
deve varu palikt par Dīva bārnu:
tim, kas Jō vōrdam tic,
13kas na nu ašņa,
na nu mīsas kōreibas,
na nu veira kōreibas,
bet nu Dīva ir dzymuši. #1:13 Nu Dīva ir dzymuši caur svātdorūšū zēlesteibu.
14Un Vōrds kliva Mīsa
un storp mums dzeivōja,
un mes redzējom Jō gūdu.
Vīnpīdzymušō nu Tāva gūdeibu
pylnu žēlesteibas un patīseibas. #1:14 Un Vōrds kliva mīsa, t. ir Dīva Dāls palyka par Cylvāku, pījimdams cylvāka mīsu un dvēseli.
15Jōņs līcynōja par Jū un sauce saceidams:
Šytys ir Tys, par kuru es saceju:
Tys, kas pēc manis nōks, par mani ir augstōks,
jo Jys beja pyrmōk, kai es. #1:15 Jōņs Kristeitōjs.
16Nu Jō piļneibas tadei mes sajēmem vysu:
žēlesteibu pēc žēlesteibas.
17Caur Moizešu ir dūts lykums,
caur Jezu Kristu nōce žēlesteiba un patīseiba.
18Dīva nivīns nikod nav redzējis;
Vīnpīdzymušais, kurs pats ir Dīvs,
Tāva klēpī byudams, —
Jys par Jū mums paskaidrōja.
Jōņa Kristeitōja līceiba.
19Un šytei ir Jōņa līceiba, kad jūdi nu Jeruzalema syuteja goreidznīkus un levitus, lai Jō pavaicōtu: Kas tu esi? #1:19 Na tikai jūdu tauta, bet ari jūdu tautas vacōkī beja nasaprasšonā; jī dūmōja, ka Jōņs Kristeitōjs ir pats Kungs Jezus. 20Jys atzyna un naaizalīdze. Un jys izzyna: Es naasmu Kristus. 21Tad jī vaicōja: Kas tu esi Eliass? Jys atbiļdēja: Naasmu. Vai tu esi Tys Pravīts? Jys atbiļdēja: Nē. #1:21 Tys Pravīts — K. Jezus. 22Kas tad tu esi? jī vaicōja tōļōk. Mums tadei ir jōdūd atbiļde tim, kas myusus syuteja. Kū tu pats par sevi soki? 23Jys atbiļdēja: Es asmu tuksnesī saucēja bolss: Sagatavojit Kungam ceļu, kai pravīts Izaja ir sacejis.
24Syuteitī pīdarēja pi farizejim. 25Tōdēļ ari lyka jam prīškā jautōjumu: Kōpēc tad kristi, jo naesi ni Kristus, ni Eliass, ni Tys Pravīts? 26Jōņs tim atbiļdēja saceidams: Es kristu ar yudini, bet jyusu vydā ir Tys, kurō jyus nazynat. 27Tys ir, kas pēc manis nōks, (kas jau pyrms manis ir), un es naasmu cīneigs atraiseit Jō kūrpem saites.
28Šytys nūtyka Betanijā, viņpus Jordana, kur Jōņs kristeja. 29Dīnu vālōk jys īraudzeja Jezus atejam un saceja: Raug, Dīva Jārs, kurs nūceļ pasauļa grākus.#1:29 Raug, Dīva Jārs — upurs, kū Dīvs ir izvēlējis gondareišonai par pasauļa grākim. 30Šytys ir tys, par kuru runōju: Pēc manis atīs veirs, kas par mani ir augstōks, jo Jys beja agrōk na kai es. 31Es gon Jō napazynu. Bet tōpēc atgōju ar yudini kristeitu, lai Jys Izraeļam tyktu atklōts. 32Tai pat Jōņs līcynōja tōļōk saceidams: Es redzēju Goru, kai bolūdi nu dabasim nūejam un uz Jō nūsalaižam. 33Es gon Jō napazynu, bet Tys, kas mani syuteja kristeitu ar yudini, maņ pasludynōja: Vērs kō īraudzeisi nūsalaižam un palīkam Goru, tys ir Tys, kas kristeis ar Svātū Goru. 34Un es pats tū redzēju un asmu par līcinīku, ka tys ir Dīva Dāls.
Pirmī K. Jezus mōcekli.
35Nōkušā dīnā Jōņs reizē ar sovim divejim mōceklim vēļ tur pat beja, 36un, īraudzejis Jezu ejam, saceja: Raug, Dīva Jārs!
37Izdzērduši tūs vōrdus, tī divi mōcekli gōja Jezum pakaļ. 38Jezus, atsagrīzis un tūs pakaļ ejūt īraudzejis, saceja: Kō jyus meklejat? Tī Jam atbiļdēja: Rabbi, tys ir Mōceitōj, kur Tu pīmōjoj? 39Jys tim saceja: Ejte un apskotit. Jī aizgōja un redzēja, kur pīmōjoj, un tū dīnu pi Jō palyka; tys nūtyka apmāram dasmytā stuņdē.
40Vīns nu tim, kas dzērdēja Jōņa vōrdus un aizgōja Jezum pakaļ, beja Seimaņa Pītera brōļs Andrivs. 41Jys, pyrmū saticis sovu brōli Seimani, jam saceja: Mes atrodom Mesiasu, tys ir Kristus. 42Tad jys atvede jū pi Jezus. Un Jezus, vārdamīs uz jō, saceja: Tu esi Jōņa dāls Seimaņs; tevi sauks Kefas, tys ir Pīters ( — Kliņts).
43Nōkūšā dīnā Jezus gribēja īt uz Galileju. Te Jys satyka Filipu, un Jezus jam saceja: Ej Maņ pakaļ. 44Filips beja nu Betsaidas, Andriva un Pītera mīsta. 45Filips, saticis Natanieli, jam saceja: Mes atrodom Tū, par kuru Moizešs lykumā raksteja un pravīši: Jezu nu Nazaretes, Jezupa dālu. #1:45 Filips vēļ nazynōja, ka K. Jezus ir Sv. Gora ījimts un ka Sv. Jezups ir K. Jezum tikai audžu tāvs. 46Bet Natanieļs jam atbiļdēja: Vai tad var kas lobs nu Nazaretes ceļtīs? Filips tam saceja: Ej un apskot. 47Jezus, īraudzejis klōtejūšū Natanieli, jam saceja: Raug, eistais izraelīts, kurā nav viļteibas. 48Natanieļs Jam saceja: Kai Tu mani pazeisti? Jezus jam atbiļdēja: Agrōk na Filips tevi paaicynōja, Es tevi redzēju zam figu kūka. 49Natanieļs atsasauce un Jam saceja: Mōceitōj, Tu esi Dīva Dāls; Tu esi Izraeļa kēneņš. 50Jezus jam atbiļdēja saceidams: Tu tici, ka Es tev saceju, ka tevi redzēju zam figu kūka? Tu īraudzeisi vēļ lelōkas lītas. 51Un tōļōk jam saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Jyus redzēsit atvārtus dabasus un Dīva eņgeļus pasaceļam un nūsalaižam vērs Cylvāka Dāla.#1:51 Cylvāka Dāls — K. Jezus.
Tällä hetkellä valittuna:
:
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.