Evangelijs pēc Lukasa 1
1
I.
Īvods.
1Kai jau daudzeji ir mēginōjuši atstōsteit ziņu par tom lītom, kuras storp mums ir nūtykušas tai, #1:1 Tom lītom — par K. Jezus dzeivi un mōceibu. 2kai pasnēdze jōs tī, kas poši nu poša sōkuma ir bejuši ocu līcinīki un vēļōk topuši Vōrda kolpi, #1:2 Vōrda kolpi — apostoli, kas sludynōja Evangeliju. 3tai, ari maņ lykōs, byutu labi vysu, nu poša īsōkuma vysseikōk pōrbaudūt, tev, gūdojamais Teofiļ, pēc kōrtas 4saraksteit, lai tu par tōs mōceibas patīseibu, kurai tiki mōceits, varātu pōrsalīcynōt.
Jōņa Kristeitōja dzimšonas pasludynōšona.
5Judeas kēneņa Eroda laikā dzeivōja vīns goreidznīks, nu Abiasa goreidznīku kōrtas, vōrdā Zacharijs. Jō sīva beja nu Aarona meitom, vōrdā Elizabeta. #1:5 Jūdu goreidznīceiba beja īdaleita 24 kōrtōs, maiņōs. Kotra maiņa pēc kōrtas apkolpōja svētneicu 7 dīnas. 6Jī obi, uzticeigi piļdeidami vysas Kunga bausleibas un lykumus, beja taisneigi Dīva prīškā. 7Bet jim nabeja dāla. Elizabeta beja naaugleiga, un obejim jau beja pīdzeivōtas vacuma dīnas. #1:7 Pēcnōcēju tryukums laulōtajim tyka uzskateits kai nagūds, pat kai Dīva strōpe.
8Un nūtyka, ka sovas nūdaļas kōrtā pret Dīvu pyldūt goreidznīka pīnōkumus, 9saskaņā ar goreidznīku īrodumu, jam kryta lūze īt Kunga svētneicā un salikt kyupynojamū upuri. 10Kyupynojamō upura salikšonas laikā visi audis lyudzēs ōrpusē. 11Te jam pasarōdeja Kunga eņgeļs, stōvūt lobajā kyupynojamūs upuru oltora pusē. 12Radzādams tū, Zacharijs uzatrauce un jū pōrjēme baile. 13Bet eņgeļs jam saceja: nasabeist, Zacharij, Tova lyugšona ir izklauseita: tova sīva Elizabeta dzemdeis tev dālu, un tu dūdi jam vōrdu Jōņs. 14Nu jō tev byus prīca un līgsmeiba, un daudzejī citi nu jō pīdzimšonas prīcōsīs. 15Jys tadei byus lels Kunga prīškā; nadzers ni veina, ni reibynōjūšu dzērīņu, un ar Svātu Goru tiks pīpiļdeits vēļ mōtes mīsā, 16un daudzejūs nu Izraeļa dālim atgrīzs atpakaļ uz jūs Kungu Dīvu. 17Pats, īdams Jam pa prīšku Eliasa gorā un spākā, pagrīžūt tāvu sirdis uz bārnim un naticeigūs uz taisneibas gudreibu, sagatavōs Kungam padeveigu tautu. #1:17 Tāvu sirdis uz bārnim — Jōņs Kristeitōjs mōceja jūdus K. Jezum ticēt tai, kai Dīvam ticēja jūdu ciļtstāvi.
18Bet Zacharijs eņgeļam teice: Kai gon maņ tys tops zynoms? Es pats tadei jau vacs, un muna sīva jau ari pīdzeivōjuse vacuma dīnas. #1:18 Lai gon Zacharijs par eņgeļa vōrdu patīseigumu šaubūtīs nōveiga grāka naizdareja, tūmār bez vaiņas nabeja; tōpēc eņgeļs, sovu vōrdu patīseigumu pīrōdeidams, padora jū māmu. 19Eņgeļs atbyldādams jam saceja: Es asmu Gabrieļs, tys, kas stōv Dīva prīškā. Es asmu syuteits, lai tev runōtu un šū prīceigū jaunumu tev pasludynōtu. 20Bet, raug, tu paliksi nyu māms un navarēsi runōt leidz tai dīnai, kod tys izapiļdeis, — jo tu naīticēji munim vōrdim, kuri sovā laikā izapylda.
21Tam laikam ļaudis gaideja Zacharija un breinōjōs, ka jys tik iļgi palīk svētneicā. 22Kad jys izgōja ōrā un navarēja runōt, jī nūprota, ka ir redzējis svētneicā parōdeibu. Bet jys, byudams māms, mōve tim ar zeimem.
23Un nūtyka, ka, izabeidzūt dīnasts laikam, jys aizgōja atpakaļ uz sovu mōju, #1:23 Kad pagōja 7 dīnas. 24un jō sīva Elizabeta tyka mōtes cereibōs. Jei tū pīci mēneši slēpe 25saceidama: Tū padareja maņ Kungs tod, kod Jam labpatyka munu kaunu ļaužu prīškā nu manis nūceļt.
Pasludynōšona Marijai.
26Sastajā mēnesī Dīvs nūsyuteja eņgeli Gabrieli uz Galilejas mīstu, saucamū Nazerete, #1:26 Sastajā mēnesī pēc Jōņa Kristeitōja pīdzimšonas pasludynōšonas. 27pi, jaunovas, sadarynōtas veiram, kas beja Davida ciļts, Jezupam vōrdā. Jaunovai beja vōrds Marija. #1:27 Marija — Dīva nūmīļōtō. 28Un, īgōjis, eņgeļs jai teice: Esi sveicynōta, žēlesteibas pylnō; Kungs ar tevim; (tu esi svēteita storp sīvītem). #1:28 Žēlesteibas pylnō — Marija sovas navaineigōs ījimšonas breidī sajēme nu Dīva svātdorūšōs žēlesteibas pōrpiļneibu. Šytei žēlesteibas pōrpiļneiba pasorgōja jū nu ikvīna, pat vysmozōkō grāka. #1:28 Tu esi svēteita storp sīvītem — Dīvs tevi nūmīļōja vairōk par cytom sīvītem. 29Bet jei (tū izdzērduse) nu tim vōrdim uzatrauce un sevī dūmōja: kū gon tys sveicīņs varātu nūzeimōt. 30Un eņgeļs jai teice: Nasabeist, Marija, jo tu atrodi pi Dīva žēlesteibu. 31Un, raug, tu ījimsi mīsā un dzemdeisi dālu; un sauksi Jū vōrdā Jezus. #1:31 Jezus nūzeimoj Dīvs ir pesteišona. 32Jys byus lels un tops saukts par Vysaugstōkō dālu. Un Kungs Dīvs Jam dūs Jō tāva Davida tronu, #1:32 Saukts par Vysaugstōkō Dālu — K. Jezus na tik vīn patīseibā byus Dīva Dāls, bet ari nu ļaudim par Dīva Dālu tiks atzeits. 33un Jys vaļdeis, Jākuba mōju myužam un Jōvaļsteibai gola nabyus.
34Tad Marija eņgeļam teice: Kai tys lai nūteik? Es taču nazynu veira. #1:34 Marija beja zvērējuse dzeivōt jaunaveibā. Izdzērduse eņgeļa sludynōšonu, jei dūmōja, ka pasludynōtais mōtes gūds ar jaunaveibu nav savīnojams. Un tōpēc vysā pazemeibā jautoj: Kai tys lai nūteik? Eņgeļs jai paskaidroj, ka mōtes gūdā jū īceļs Dīvs Svātais Gors. Un tōpēc jei ari kai mōte jaunaveibas nazaudēs. 35Bet eņgeļs atbyldādams saceja: Uz tevim nūsalaiss Svāts Gors, un Vysaugstōkō spāks tevi apānōs, un tōpēc tys Svātais, kas (nu tevis) pīdzims, tiks saukts Dīva Dāls. 36Un, raug, tova radineica Elizabeta vēļ sovā vacumā ījēme dālu. Šytys ir jai, sauktai naaugleigai, jau sastais mēness. 37Dīvam tadei nivīna līta nav navarama.
38Tad Marija teice: Raug, es asmu Kunga kolpyune; lai nūteik maņ leidz tovam vōrdam.
Pēc tam eņgeļs nu jōs aizgōja.
Marija aprauga Elizabetu.
39Cālusēs Marija tamōs dīnōs steidzeigi aizgōja kolnu apvydā uz jūdu mīsteņu 40un, īgōjuse Zachariasa mōjōs, apsveice Elizabetu. 41Tikkū Elizabeta izdzērda Marijas sveicīni, bārns prīceigi pakustēja jōs mīsā, un Elizabeta tyka Svāta Gora piļdeita, 42un sauce lelā bolsā saceidama: Svēteita esi tu storp sīvītem, un svēteits ir tovas mīsas auglis: 43Nu kurīnes maņ tys, ka muna Kunga mōte atgōja pi manis? 44Raug, kai tik tovas sveicynōšonas bolss atskanēja munōs ausīs, bārns prīceigi pakustēja munā mīsā. 45Svēteiga, kas īticēja, ka tys izapiļdeis, kū Kungs jai beja sacejis!
Marija slavej Dīvu.
46Un Marija teice:
Slavej muna dvēsele Kungu, #1:46 46–55 Šamā pateiceibas un slavas dzīsmē „Magnificat“ Marija pateic Dīvam par sajimtajom žēlesteibom, slavej Dīva īpašeibas, kas pasarōda Dīva Dāla cylvāktopšonā un ciļvēces pōrvaļdēišonā, un pateic Dīvam par tū žāļsirdeibu, ka Dīvs atsyuteja tāvu‐tāvim apsūleitū Pesteitōju.
47un īsalīgsmoj muns gors īkš Dīva, muna Pesteitōja,
48jo Jys īvārōja sovas kolpyunes zemeibu.
Un raug, nu šō laika vysas paaudzes sauks mani par svēteigu,
49jo lelas lītas maņ padareja Vareigais,
un Jō vōrds ira svāts.
50Jō žēlesteiba ir nu paaudzes uz paaudzi
tim, kas Jō beistās.
51Jys ar sovu rūku dora lelas lītas:
izklaidoj sirds lepneigūs nūdūmus,
52nūgōž varas nesējus nu tronim
un zemeigūs paaugstynoj;
53olkonūs ar lobumim paseitynoj,
bogōtim tukšā līk aizīt prūjom. #1:53 Olkonūs — Tūs, kuri nasaista sevis pi vērszemes lobumim, bet olkst pēc dabasu vaļsteibas, Dīvs apdōvynoj ar sovom žēlesteibom. Kuri īgrymuši šō pasauļa lītōs, nimoz nasaryupej par dabasu vaļsteibu, ir tī bogōtī, kurim Dīvs līk aizīt tukšā.
54Sovu kolpu Izraeli žēleigi pījam,
pīmynādams sovu žāļsirdeibu,
55kuru ir apsūlejis myusu tāvim:
Abraamam un jō pēcnōcējim uz myužim. #1:55 Abraama pēcnōcēji goreigā ziņā ir visi tī, kas kai Abraams tic Dīvam un pylda Jō bausleibas.
56Nūdzeivōjuse pi jōs kaidi trejs mēneši, Marija nūgōja atpakaļ uz sovu sātu. #1:56 Caur apgraizeišonu Vacajā Īstōdejumā cylvāks sajēme pyrmdzymtō grāka atlaisšonu un īgiva tīseibas uz Dīva svēteibu un apsūlejumim.
Jōņa Kristeitōja dzimšona.
57Kad Elizabetai pīnōce dzemdeišonas laiks, jei dzemdeja dālu. 58Jōs kaimini un radinīki, izdzērduši, ka Kungs padareja tik pōrmēreigu žēlesteibu, leidz ar jū prīcōjōs. 59Un nūtyka, kad ostoitā dīnā aizgōja bārna apgraizeitu, gribēja jam likt tāva vōrdu Zachariju. 60Bet mōte atsasauce un saceja: Pavysam nē, jōlīk vōrds Jōņs! 61Tad jai saceja: nivīna tadei tovūs rodūs nava, kam byutu taids vōrds. 62Ar zeim’u paleidzeibu praseja nu jō tāva, kai jam 63patyktu jū saukt. Jys papraseja gaļdeņa un pīraksteja: jam vōrds ir Jōņs. Visi breinōjōs. 64Tamā pat breidī jam tyka breiva mēle un mute, un jys sōce runōt un slaveit Dīvu. 65Vysus kaimiņus pōrjēme baile. Un pa vysu Judeas kolnu apgobolu runōja par vysom lītom. 66Visi, kas tik izdzērda, pōrdūmōjuši sovā sirdī, saceja: Kas gon byus nu šytō bārna? Tadei ar jū ir Dīva rūka.
J. Kristeitōja tāvs slavej Dīvu.
67Jō tāvs Zacharijs, Svātō Gora pōrpiļdeits, pravītōja saceidams:
68Lai ir slaveits Kungs, Izraeļa Dīvs,
ka žēleigi apraudzeja un atpērka sovu tautu, #1:68 Šamā pateiceibas himnā „Benedictus“ Zacharijs slavej Dīvu par Pesteitōja atsyuteišonu un izteic prīcu par sova dāla Jōņa Kristeitōja pīdzimšonu.
69un izsauce mums pasteišonas spāku
sova kolpa Davida nomā. #1:69 Spāku — originaltekstā ir „rogu“. Vōrds „rogs“ ebreju poezijā teik lītōts kai spāka, stypruma symbols.
70Kai nu myužim beja apsūlejis
caur sovu svātu pravīšu lyupom:
71ka myusus izglōbs nu myusu īnaidnīkim
un nu rūkom tūs vysu, kas myusus īneist,
72dorūt žāļsirdeibu myusu tāvim
un pīmynūt sovu svātū dereibu;
73zvārastu, kuru zvērēja myusu tāvam Abraamam,
mums tū izpiļdeis; —
74ka mes breivi nu īnaidnīku rūkom,
75svātumā un taisneibā bez bailes
Jō prīškā kolpōtu Jam vysom myusu dīnom.
76Un tu, bārns, Vysaugstōkō pravīts byusi:
īsi pyrms Kunga sagatavōt Jam ceļu,
77Jō tautai dūt pesteišonas ziņu:
ka jūs grāki tiks atlaisti,
78caur myusu Dīva lelū žālsirdeibu,
ar kuru myus aplaimōja Izlācūšais nu augstuma: #1:78 Kai izlācūšō reitā saule vysu zemi aplej ar sovu gaismu un syltumu, tai Pesteitōjs — Izlācūšais nu augstumim ciļvēcei dūd dzeivi un gaismu.
79lai apgaismōtu tūs, kas apsāda tymsumā un nōves ānā,
un lai myusu sūļus pagrīztu uz mīra ceļu. #1:79 Tymsumā — Dīva lītu nazynōšonā. #1:79 Nōves ānā — gaudōs cīsšonōs. #1:79 Mīra ceļš ir cylvāka dzeive, kura ir sadareiga ar Dīva vaļu.
80Bārns auga un styprynōjōs gōrā, un dzeivōja tuksnesī leidz tai dīnai, kod jam beja jōuzastōj Izraeļa prīškā.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Lukasa 1: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Lukasa 1
1
I.
Īvods.
1Kai jau daudzeji ir mēginōjuši atstōsteit ziņu par tom lītom, kuras storp mums ir nūtykušas tai, #1:1 Tom lītom — par K. Jezus dzeivi un mōceibu. 2kai pasnēdze jōs tī, kas poši nu poša sōkuma ir bejuši ocu līcinīki un vēļōk topuši Vōrda kolpi, #1:2 Vōrda kolpi — apostoli, kas sludynōja Evangeliju. 3tai, ari maņ lykōs, byutu labi vysu, nu poša īsōkuma vysseikōk pōrbaudūt, tev, gūdojamais Teofiļ, pēc kōrtas 4saraksteit, lai tu par tōs mōceibas patīseibu, kurai tiki mōceits, varātu pōrsalīcynōt.
Jōņa Kristeitōja dzimšonas pasludynōšona.
5Judeas kēneņa Eroda laikā dzeivōja vīns goreidznīks, nu Abiasa goreidznīku kōrtas, vōrdā Zacharijs. Jō sīva beja nu Aarona meitom, vōrdā Elizabeta. #1:5 Jūdu goreidznīceiba beja īdaleita 24 kōrtōs, maiņōs. Kotra maiņa pēc kōrtas apkolpōja svētneicu 7 dīnas. 6Jī obi, uzticeigi piļdeidami vysas Kunga bausleibas un lykumus, beja taisneigi Dīva prīškā. 7Bet jim nabeja dāla. Elizabeta beja naaugleiga, un obejim jau beja pīdzeivōtas vacuma dīnas. #1:7 Pēcnōcēju tryukums laulōtajim tyka uzskateits kai nagūds, pat kai Dīva strōpe.
8Un nūtyka, ka sovas nūdaļas kōrtā pret Dīvu pyldūt goreidznīka pīnōkumus, 9saskaņā ar goreidznīku īrodumu, jam kryta lūze īt Kunga svētneicā un salikt kyupynojamū upuri. 10Kyupynojamō upura salikšonas laikā visi audis lyudzēs ōrpusē. 11Te jam pasarōdeja Kunga eņgeļs, stōvūt lobajā kyupynojamūs upuru oltora pusē. 12Radzādams tū, Zacharijs uzatrauce un jū pōrjēme baile. 13Bet eņgeļs jam saceja: nasabeist, Zacharij, Tova lyugšona ir izklauseita: tova sīva Elizabeta dzemdeis tev dālu, un tu dūdi jam vōrdu Jōņs. 14Nu jō tev byus prīca un līgsmeiba, un daudzejī citi nu jō pīdzimšonas prīcōsīs. 15Jys tadei byus lels Kunga prīškā; nadzers ni veina, ni reibynōjūšu dzērīņu, un ar Svātu Goru tiks pīpiļdeits vēļ mōtes mīsā, 16un daudzejūs nu Izraeļa dālim atgrīzs atpakaļ uz jūs Kungu Dīvu. 17Pats, īdams Jam pa prīšku Eliasa gorā un spākā, pagrīžūt tāvu sirdis uz bārnim un naticeigūs uz taisneibas gudreibu, sagatavōs Kungam padeveigu tautu. #1:17 Tāvu sirdis uz bārnim — Jōņs Kristeitōjs mōceja jūdus K. Jezum ticēt tai, kai Dīvam ticēja jūdu ciļtstāvi.
18Bet Zacharijs eņgeļam teice: Kai gon maņ tys tops zynoms? Es pats tadei jau vacs, un muna sīva jau ari pīdzeivōjuse vacuma dīnas. #1:18 Lai gon Zacharijs par eņgeļa vōrdu patīseigumu šaubūtīs nōveiga grāka naizdareja, tūmār bez vaiņas nabeja; tōpēc eņgeļs, sovu vōrdu patīseigumu pīrōdeidams, padora jū māmu. 19Eņgeļs atbyldādams jam saceja: Es asmu Gabrieļs, tys, kas stōv Dīva prīškā. Es asmu syuteits, lai tev runōtu un šū prīceigū jaunumu tev pasludynōtu. 20Bet, raug, tu paliksi nyu māms un navarēsi runōt leidz tai dīnai, kod tys izapiļdeis, — jo tu naīticēji munim vōrdim, kuri sovā laikā izapylda.
21Tam laikam ļaudis gaideja Zacharija un breinōjōs, ka jys tik iļgi palīk svētneicā. 22Kad jys izgōja ōrā un navarēja runōt, jī nūprota, ka ir redzējis svētneicā parōdeibu. Bet jys, byudams māms, mōve tim ar zeimem.
23Un nūtyka, ka, izabeidzūt dīnasts laikam, jys aizgōja atpakaļ uz sovu mōju, #1:23 Kad pagōja 7 dīnas. 24un jō sīva Elizabeta tyka mōtes cereibōs. Jei tū pīci mēneši slēpe 25saceidama: Tū padareja maņ Kungs tod, kod Jam labpatyka munu kaunu ļaužu prīškā nu manis nūceļt.
Pasludynōšona Marijai.
26Sastajā mēnesī Dīvs nūsyuteja eņgeli Gabrieli uz Galilejas mīstu, saucamū Nazerete, #1:26 Sastajā mēnesī pēc Jōņa Kristeitōja pīdzimšonas pasludynōšonas. 27pi, jaunovas, sadarynōtas veiram, kas beja Davida ciļts, Jezupam vōrdā. Jaunovai beja vōrds Marija. #1:27 Marija — Dīva nūmīļōtō. 28Un, īgōjis, eņgeļs jai teice: Esi sveicynōta, žēlesteibas pylnō; Kungs ar tevim; (tu esi svēteita storp sīvītem). #1:28 Žēlesteibas pylnō — Marija sovas navaineigōs ījimšonas breidī sajēme nu Dīva svātdorūšōs žēlesteibas pōrpiļneibu. Šytei žēlesteibas pōrpiļneiba pasorgōja jū nu ikvīna, pat vysmozōkō grāka. #1:28 Tu esi svēteita storp sīvītem — Dīvs tevi nūmīļōja vairōk par cytom sīvītem. 29Bet jei (tū izdzērduse) nu tim vōrdim uzatrauce un sevī dūmōja: kū gon tys sveicīņs varātu nūzeimōt. 30Un eņgeļs jai teice: Nasabeist, Marija, jo tu atrodi pi Dīva žēlesteibu. 31Un, raug, tu ījimsi mīsā un dzemdeisi dālu; un sauksi Jū vōrdā Jezus. #1:31 Jezus nūzeimoj Dīvs ir pesteišona. 32Jys byus lels un tops saukts par Vysaugstōkō dālu. Un Kungs Dīvs Jam dūs Jō tāva Davida tronu, #1:32 Saukts par Vysaugstōkō Dālu — K. Jezus na tik vīn patīseibā byus Dīva Dāls, bet ari nu ļaudim par Dīva Dālu tiks atzeits. 33un Jys vaļdeis, Jākuba mōju myužam un Jōvaļsteibai gola nabyus.
34Tad Marija eņgeļam teice: Kai tys lai nūteik? Es taču nazynu veira. #1:34 Marija beja zvērējuse dzeivōt jaunaveibā. Izdzērduse eņgeļa sludynōšonu, jei dūmōja, ka pasludynōtais mōtes gūds ar jaunaveibu nav savīnojams. Un tōpēc vysā pazemeibā jautoj: Kai tys lai nūteik? Eņgeļs jai paskaidroj, ka mōtes gūdā jū īceļs Dīvs Svātais Gors. Un tōpēc jei ari kai mōte jaunaveibas nazaudēs. 35Bet eņgeļs atbyldādams saceja: Uz tevim nūsalaiss Svāts Gors, un Vysaugstōkō spāks tevi apānōs, un tōpēc tys Svātais, kas (nu tevis) pīdzims, tiks saukts Dīva Dāls. 36Un, raug, tova radineica Elizabeta vēļ sovā vacumā ījēme dālu. Šytys ir jai, sauktai naaugleigai, jau sastais mēness. 37Dīvam tadei nivīna līta nav navarama.
38Tad Marija teice: Raug, es asmu Kunga kolpyune; lai nūteik maņ leidz tovam vōrdam.
Pēc tam eņgeļs nu jōs aizgōja.
Marija aprauga Elizabetu.
39Cālusēs Marija tamōs dīnōs steidzeigi aizgōja kolnu apvydā uz jūdu mīsteņu 40un, īgōjuse Zachariasa mōjōs, apsveice Elizabetu. 41Tikkū Elizabeta izdzērda Marijas sveicīni, bārns prīceigi pakustēja jōs mīsā, un Elizabeta tyka Svāta Gora piļdeita, 42un sauce lelā bolsā saceidama: Svēteita esi tu storp sīvītem, un svēteits ir tovas mīsas auglis: 43Nu kurīnes maņ tys, ka muna Kunga mōte atgōja pi manis? 44Raug, kai tik tovas sveicynōšonas bolss atskanēja munōs ausīs, bārns prīceigi pakustēja munā mīsā. 45Svēteiga, kas īticēja, ka tys izapiļdeis, kū Kungs jai beja sacejis!
Marija slavej Dīvu.
46Un Marija teice:
Slavej muna dvēsele Kungu, #1:46 46–55 Šamā pateiceibas un slavas dzīsmē „Magnificat“ Marija pateic Dīvam par sajimtajom žēlesteibom, slavej Dīva īpašeibas, kas pasarōda Dīva Dāla cylvāktopšonā un ciļvēces pōrvaļdēišonā, un pateic Dīvam par tū žāļsirdeibu, ka Dīvs atsyuteja tāvu‐tāvim apsūleitū Pesteitōju.
47un īsalīgsmoj muns gors īkš Dīva, muna Pesteitōja,
48jo Jys īvārōja sovas kolpyunes zemeibu.
Un raug, nu šō laika vysas paaudzes sauks mani par svēteigu,
49jo lelas lītas maņ padareja Vareigais,
un Jō vōrds ira svāts.
50Jō žēlesteiba ir nu paaudzes uz paaudzi
tim, kas Jō beistās.
51Jys ar sovu rūku dora lelas lītas:
izklaidoj sirds lepneigūs nūdūmus,
52nūgōž varas nesējus nu tronim
un zemeigūs paaugstynoj;
53olkonūs ar lobumim paseitynoj,
bogōtim tukšā līk aizīt prūjom. #1:53 Olkonūs — Tūs, kuri nasaista sevis pi vērszemes lobumim, bet olkst pēc dabasu vaļsteibas, Dīvs apdōvynoj ar sovom žēlesteibom. Kuri īgrymuši šō pasauļa lītōs, nimoz nasaryupej par dabasu vaļsteibu, ir tī bogōtī, kurim Dīvs līk aizīt tukšā.
54Sovu kolpu Izraeli žēleigi pījam,
pīmynādams sovu žāļsirdeibu,
55kuru ir apsūlejis myusu tāvim:
Abraamam un jō pēcnōcējim uz myužim. #1:55 Abraama pēcnōcēji goreigā ziņā ir visi tī, kas kai Abraams tic Dīvam un pylda Jō bausleibas.
56Nūdzeivōjuse pi jōs kaidi trejs mēneši, Marija nūgōja atpakaļ uz sovu sātu. #1:56 Caur apgraizeišonu Vacajā Īstōdejumā cylvāks sajēme pyrmdzymtō grāka atlaisšonu un īgiva tīseibas uz Dīva svēteibu un apsūlejumim.
Jōņa Kristeitōja dzimšona.
57Kad Elizabetai pīnōce dzemdeišonas laiks, jei dzemdeja dālu. 58Jōs kaimini un radinīki, izdzērduši, ka Kungs padareja tik pōrmēreigu žēlesteibu, leidz ar jū prīcōjōs. 59Un nūtyka, kad ostoitā dīnā aizgōja bārna apgraizeitu, gribēja jam likt tāva vōrdu Zachariju. 60Bet mōte atsasauce un saceja: Pavysam nē, jōlīk vōrds Jōņs! 61Tad jai saceja: nivīna tadei tovūs rodūs nava, kam byutu taids vōrds. 62Ar zeim’u paleidzeibu praseja nu jō tāva, kai jam 63patyktu jū saukt. Jys papraseja gaļdeņa un pīraksteja: jam vōrds ir Jōņs. Visi breinōjōs. 64Tamā pat breidī jam tyka breiva mēle un mute, un jys sōce runōt un slaveit Dīvu. 65Vysus kaimiņus pōrjēme baile. Un pa vysu Judeas kolnu apgobolu runōja par vysom lītom. 66Visi, kas tik izdzērda, pōrdūmōjuši sovā sirdī, saceja: Kas gon byus nu šytō bārna? Tadei ar jū ir Dīva rūka.
J. Kristeitōja tāvs slavej Dīvu.
67Jō tāvs Zacharijs, Svātō Gora pōrpiļdeits, pravītōja saceidams:
68Lai ir slaveits Kungs, Izraeļa Dīvs,
ka žēleigi apraudzeja un atpērka sovu tautu, #1:68 Šamā pateiceibas himnā „Benedictus“ Zacharijs slavej Dīvu par Pesteitōja atsyuteišonu un izteic prīcu par sova dāla Jōņa Kristeitōja pīdzimšonu.
69un izsauce mums pasteišonas spāku
sova kolpa Davida nomā. #1:69 Spāku — originaltekstā ir „rogu“. Vōrds „rogs“ ebreju poezijā teik lītōts kai spāka, stypruma symbols.
70Kai nu myužim beja apsūlejis
caur sovu svātu pravīšu lyupom:
71ka myusus izglōbs nu myusu īnaidnīkim
un nu rūkom tūs vysu, kas myusus īneist,
72dorūt žāļsirdeibu myusu tāvim
un pīmynūt sovu svātū dereibu;
73zvārastu, kuru zvērēja myusu tāvam Abraamam,
mums tū izpiļdeis; —
74ka mes breivi nu īnaidnīku rūkom,
75svātumā un taisneibā bez bailes
Jō prīškā kolpōtu Jam vysom myusu dīnom.
76Un tu, bārns, Vysaugstōkō pravīts byusi:
īsi pyrms Kunga sagatavōt Jam ceļu,
77Jō tautai dūt pesteišonas ziņu:
ka jūs grāki tiks atlaisti,
78caur myusu Dīva lelū žālsirdeibu,
ar kuru myus aplaimōja Izlācūšais nu augstuma: #1:78 Kai izlācūšō reitā saule vysu zemi aplej ar sovu gaismu un syltumu, tai Pesteitōjs — Izlācūšais nu augstumim ciļvēcei dūd dzeivi un gaismu.
79lai apgaismōtu tūs, kas apsāda tymsumā un nōves ānā,
un lai myusu sūļus pagrīztu uz mīra ceļu. #1:79 Tymsumā — Dīva lītu nazynōšonā. #1:79 Nōves ānā — gaudōs cīsšonōs. #1:79 Mīra ceļš ir cylvāka dzeive, kura ir sadareiga ar Dīva vaļu.
80Bārns auga un styprynōjōs gōrā, un dzeivōja tuksnesī leidz tai dīnai, kod jam beja jōuzastōj Izraeļa prīškā.
Tällä hetkellä valittuna:
:
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.