Evangelijs pēc Lukasa 12
12
XII.
Breidynōjums pret līkuleibu.
1Tam laikam sasalaseja tik lels ļaužu daudzums, ka cyts cytam myna uz kōjom. Pyrmū Jys īsōce runōt mōceklim: Sorgojitēs farizeju rauga, tys ir līkuleibas. 2Nikas tadei nava tai nūglobōts, ka natyktu atrosts, nikas tai nūslāpts, ka natyktu izzynōts. #12:2 Ari tys, kū cylvāks caur līkuleibu grib nūslēpt, nōk gaismā. Ni laiks, ni apstōkli, ni izteikšonas veids izteiktūs vōrdu nanūslēps. 3Kū jyus runojat tymsumā, tys tiks atkōrtōts gaismā, un kū jyus kam kambarī kluseņom stōstot, tys tiks sludynōts nu jumtim.
Pamūdynōjums uz drūšsirdeibu un iztureibu.
4Jums, sovim draugim, Es soku: Nasabeistit tūs, kas, mīsu nūnōvējuši, vairōk nikō naspēj padareit. #12:4 K. Jezus par sovim draugim sauc apostolus un mōcekļus. 5Bet Es jums parōdeišu, kō vajaga beitīs: Beistitēs Tō, kas nūnōvējis var īmest eļnē. Patīši, Es soku: Jō beistitēs. #12:5 Cylvāks var nūnōvēt tikai ūtra cylvāka mīsu, bet Dīvs var pazudynōt ari dvēseli. Tōpēc Dīva vajaga vairōk beitīs, na kai cylvāku. 6Vai tad par divim vara gobolim navar nūpērkt pīcu zvērbuļu? — tumār nivīns nu jim nava Dīva prīškā aizmērsts. 7Tadei un moti, kas ir uz jyusu golvas, visi ir saskaiteiti. Nasabeistit, jyus asat vērteigōki par daudz zvērbulim.
8Es jums soku: Kas Mani atzeis ļaužu prīškā, tū atzeis ari Cylvāka Dāls eņgeļu prīškā. 9Bet kas Manis aizalīgs ļaužu prīškā, tō Es aizalīgšu Dīva eņgeļu prīškā. 10Kas izsaceitu kaidu vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam vēļ tiks atlaists, bet kas zaimōtu Svātū Goru, tys atlaisšonas nasajims.
11Kad jyusus vodōs uz synagogom, īrednim un vērsinīkim, tad nasaryupejit, kai sevi aizstōvēt un kū runōt. 12Gon jau Svātais Gors jyusus tamā breidī īmōceis, kas sokoms.
Pōrsorgōjums pret montkōreibu.
13Kaids nu ļaužu pulka Jō lyudze: Mōceitōj, pīsoki munam brōļam, ka jys sadaleitu ar mani montōjumu. 14Jys tam atbiļdēja: Cylvāks, kas tad Mani par tīsnesi un montōjumu daleitōju pi jums ir īcēlis? #12:14 Montōjuma daleišonas streidus izškir pasauleigō tīsa, tōpēc K. Jezus jūs izškērt nauzajam.
15Un Jys saceja tōļōk: Sorgojitēs uzmaneigi nu ikvīnas montkōreibas. Lai ari kaids dzeivōtu pōrpiļneibā, tūmār jō dzeive nava atkareiga nu jō monta. #12:15 Dzeive nav atkareiga nu monta, bet gon monts un dzeive ir atkareigi nu Dīva.
16Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Kaidam bogōtnīkam beja dryva, kas deve jam bogōtu ražu. 17Jys dūmōja pats sevī: Kū lai doru? Maņ tadei nav vītas, kur augļus nūlikt. 18Un jys saceja: Es dareišu tai: Nūjaukšu sovus škyuņus un izbyuvēšu jaunus lelōkus. Tur varēšu nūlikt vysus augļus un vysu sovu montu, 19un sovai dvēselei teikšu: Dvēsele, tev ir daudzi monta, dēļ ļūti daudzim godim sakrōts, atsapyut, ēd, dzer un prīceigi padzeivoj. 20Bet Dīvs tam pasaceis: Tu muļkis, šūnakt pat tova dvēsele nu tevis tiks atsaukta. Kam tad tys pīdarēs, kū esi sakrōjis? 21Tai nūteik tam, kas dēļ sevis montu krōj, bet Dīva prīškā nava bogōts. #12:21 Kam nav tykumu un nūpalnu, tys Dīva prīškā ir nabogs.
Pōrmēreigōs ryupes ir līkas.
22Tad Jys saceja sovim mōceklim: Tōpēc Es jums soku, nasaryupejit pōrōk par dzeivi, — kū ēssit, ni ari par mīsu, — kū apviļksit. 23Tadei dzeive ir vērteigōka par ēdīni, un mīsa par apgērbu. 24Jemit vārā kraukļus. Jī tadei ni sēj, ni pļaun, jim navā ni klēts, ni škyuņa, bet Dīvs jūs baroj. Bet jyus asat vērteigōki par putnim. 25Un kas tad var caur pyulem pīlikt sovam myužam kaut vīnu ūlekti. 26Jo jyus tōs vysnīceigōkōs līteņas navarit izdareit, kōpēc tad ryupejitēs par cytom lītom. 27Apskotit lilijas, kai jōs aug, jōs tadei ni strōdoj, ni sprēž. Bet Es jums sōku, ka pats Salomons vysā sovā slavā nasagērbe tai, kai vīna nu jom. 28Jo tad zōli, kas šudiņ uz teiruma stōv, bet reit tiks īmasta ceplī, Dīvs tai apgērb, tū vairōk jyusus, jyus mozticeigī. 29Tai tad navaicojit, kū jyus ēssit, kū dzersit, un nasaryupejit pōrōk. 30Par tū ryupejās šō pasauļa pogōni; jyusu Tāvs tadei zyna, ka tys jums ir vajadzeigs. 31Bet pyrmōk meklejit (Dīva) vaļsteibas un jōs taisneibas, un tys (vyss) jums byus pīlykts klōtu.
Krōjums dabasūs.
32Nasabeisti, mozais puļceņ, — jyusu Tāvam tadei labpatyka dūt jums vaļsteibu. #12:32 K. Jezus te runoj sovim apostolim, kai gons gonomajam pulkam. 33Pōrdūdit tū, kū turit, un izdolit žāļsirdeibas dōvonōs. Īgōdojit sev krōjumu, kas napalīk vacs, — naizsmeļamu krōjumu dabasūs, kur zaglis navar pītivēt un kūde iznycynōt. 34Tadei kur ir jyusu krōjums, tur byus ari jyusu sirds.
Pīleidzeiba par mūdrū kolpu.
35Jyusu gūrnim jōbyun apjūztim, un lukturim (rūkōs) aizdagtim. #12:35 Cylvākam jōir pašaizlīdzeigam, jōsavolda kaisleibas, jōsavyngroj tykumūs un jōbyun gataveibā, kod Dīvs jū tīsas prīškā pasauks. Tīsas dīna tadei nav zynoma. 36Pošim jōbyun taidim, kai kolpim, kas gaida sova kunga nu kōzom atsagrīžam, lai jam, kai tik sōks klaudzynōt, tyuleņ atdareitu. 37Laimeigi tī kolpi, kurus kungs atgōjis atrass nūmūdā. Patīši, Es jums soku: Jys apsajūzis, liks tim nūsēst un jim kolpōs. 38Jo atīs ūtrōs vai trešōs nakts sardzes laikā un tai atrass, tad laimeigi ir tī (kolpi).
39Bet īvārojit tū: Jo saiminīks zynōtu, kurā stuņdē zaglis atīs, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sovā mōjā. 40Esit tad gataveibā, o Cylvāka Dāls atīs tamā stuņdē, kod nadūmōsit.
41Tad Pīters vaicōja: Kungs, vai šitei pīleidzeiba atsateic tikai uz mums vai ari uz visim? 42Kungs saceja: Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais pōrvaļdnīks, kuru kungs īcēle par sovu saimi, lai jys dūtu tim nūteiktā laikā bareibu? 43Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt. 44Patīši, Es jums soku: Jys īceļs tū par vysas sovas maņteibas (pōrvaļdnīku). 45Bet jo tys kolps pats sovā sirdī teiktu: Muns kungs ar atnōkšonu kavejās, un ka sōktu kolpus un kolpyunes sist; pats ēst, dzert un nūsadzert, 46tad taida kolpa kungs atīs tamā dīnā, kod jys nagaida un stuņdē, kuras nazyna. Tad jys liks jū sakopōt un pazeimōs jam vītu reizē ar naticeigim. 47Bet tys kolps, kas, zynōdams kunga vaļu, tūmār nadareitu saskaņā ar jō vaļu, sajims daudzi sitīņu. 48Turpretim tys, kas nazynūt dora tū, kas peļnej sitīņus, dabōs tikai nadaudz sitīņu. Kam ir daudzi dūts, nu tō daudzi tiks praseits, kam daudzi ir uztycāts, nu tō daudzi tiks pīpraseits.
K. Jezum pakaļīšona ir saisteita ar pašuzpurēšonūs.
49Es asmu nōcis mest guni vērs zemes un nikō cyta nagrybu, kai vīn, ka jei dagtu. #12:49 Guņs symbolizej svātdorūšū un atjaunojūšū K. Jezus mōceibas spāku, kurs caur Svātu Goru cylvākūs īsadorboj. 50Bet Maņ vēl jōpījam vīna kristeiba, un Es asmu namīrā, koleidz tys naizapiļdeis. 51Dūmojit, ka Es atgōju vērs zemes mīra nastu? Nimoz nā, — Es jums soku — škeļšonōs. #12:51 Cylvākam, kas grib K. Jezum byut uzticeigs, jōatmat vyss tys, kas kolpōšonā Dīvam varātu traucēt, lai gon tys byutu dōrgs un pateikams. 52Sōcūt nu šō breiža, pīci nasadareigi dzeivōs vīnā sātā: Trejs ceļsīs divejim pretim, un divi trejim. #12:52 Nasadareigi dzeivōs tōpēc, ka daži saimes lūcekli īticēs Kristus mōceibai un pījims kristeibu; citi, turpretim, paliks pogōneibā. Kur pōrlīceibōs nav vīnprōteibas, tur saimē navar byut ari sadareibas. 53Tāvs ceļsīs pret dālu, un dāls pret tāvu, mōte pret meitu, un meita pret mōti, veira mōte pret sovu vadaklu, un vadakla pret veira mōti.
Ar Dīvu jōizleigst dzeives laikā.
54Tad Jys saceja ļaužu pulkim: Kad jyus īraugat nu vokorim ceļūšūs mōkūni, tad tyuleņ sokot: Byus leits, — un tai ari nūteik, bet, 55kad pyuš dīnvydu vējs, sokot: Byus korsts laiks, — un tai ari nūteik. 56Līkuli! Debess un zemes parōdeibas jyus prūtat nūvērtēt, bet šytō laika kōpēc nanūvērtejat. #12:56 Šytō laika — Pesteitōja atnōkšonas laika, kuru pravīši jau īprīkš ir pasludynōjuši.
57Kōpēc jyus nu sevis pošim nasprīžat, kas ir taisneiba? #12:57 Vītā pi tīsas īšonas vajaga pošim labprōteigi izsprīst, kas kam pīdar. 58Koleidz ar sovu pretinīku ej uz īredni, pyulejīs pa ceļam nu jō tikt vaļā, ka tevis nanūdūtu tīsnešam, un tīsnesis tīsas kolpam, un tīsas kolps naīslūdzeitu cītumā. 59Es tev soku, ka naizīsi nu turīnes ōrā, koleidz nanūmoksōsi pādejō naudas gabaleņa.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Lukasa 12: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Lukasa 12
12
XII.
Breidynōjums pret līkuleibu.
1Tam laikam sasalaseja tik lels ļaužu daudzums, ka cyts cytam myna uz kōjom. Pyrmū Jys īsōce runōt mōceklim: Sorgojitēs farizeju rauga, tys ir līkuleibas. 2Nikas tadei nava tai nūglobōts, ka natyktu atrosts, nikas tai nūslāpts, ka natyktu izzynōts. #12:2 Ari tys, kū cylvāks caur līkuleibu grib nūslēpt, nōk gaismā. Ni laiks, ni apstōkli, ni izteikšonas veids izteiktūs vōrdu nanūslēps. 3Kū jyus runojat tymsumā, tys tiks atkōrtōts gaismā, un kū jyus kam kambarī kluseņom stōstot, tys tiks sludynōts nu jumtim.
Pamūdynōjums uz drūšsirdeibu un iztureibu.
4Jums, sovim draugim, Es soku: Nasabeistit tūs, kas, mīsu nūnōvējuši, vairōk nikō naspēj padareit. #12:4 K. Jezus par sovim draugim sauc apostolus un mōcekļus. 5Bet Es jums parōdeišu, kō vajaga beitīs: Beistitēs Tō, kas nūnōvējis var īmest eļnē. Patīši, Es soku: Jō beistitēs. #12:5 Cylvāks var nūnōvēt tikai ūtra cylvāka mīsu, bet Dīvs var pazudynōt ari dvēseli. Tōpēc Dīva vajaga vairōk beitīs, na kai cylvāku. 6Vai tad par divim vara gobolim navar nūpērkt pīcu zvērbuļu? — tumār nivīns nu jim nava Dīva prīškā aizmērsts. 7Tadei un moti, kas ir uz jyusu golvas, visi ir saskaiteiti. Nasabeistit, jyus asat vērteigōki par daudz zvērbulim.
8Es jums soku: Kas Mani atzeis ļaužu prīškā, tū atzeis ari Cylvāka Dāls eņgeļu prīškā. 9Bet kas Manis aizalīgs ļaužu prīškā, tō Es aizalīgšu Dīva eņgeļu prīškā. 10Kas izsaceitu kaidu vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam vēļ tiks atlaists, bet kas zaimōtu Svātū Goru, tys atlaisšonas nasajims.
11Kad jyusus vodōs uz synagogom, īrednim un vērsinīkim, tad nasaryupejit, kai sevi aizstōvēt un kū runōt. 12Gon jau Svātais Gors jyusus tamā breidī īmōceis, kas sokoms.
Pōrsorgōjums pret montkōreibu.
13Kaids nu ļaužu pulka Jō lyudze: Mōceitōj, pīsoki munam brōļam, ka jys sadaleitu ar mani montōjumu. 14Jys tam atbiļdēja: Cylvāks, kas tad Mani par tīsnesi un montōjumu daleitōju pi jums ir īcēlis? #12:14 Montōjuma daleišonas streidus izškir pasauleigō tīsa, tōpēc K. Jezus jūs izškērt nauzajam.
15Un Jys saceja tōļōk: Sorgojitēs uzmaneigi nu ikvīnas montkōreibas. Lai ari kaids dzeivōtu pōrpiļneibā, tūmār jō dzeive nava atkareiga nu jō monta. #12:15 Dzeive nav atkareiga nu monta, bet gon monts un dzeive ir atkareigi nu Dīva.
16Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Kaidam bogōtnīkam beja dryva, kas deve jam bogōtu ražu. 17Jys dūmōja pats sevī: Kū lai doru? Maņ tadei nav vītas, kur augļus nūlikt. 18Un jys saceja: Es dareišu tai: Nūjaukšu sovus škyuņus un izbyuvēšu jaunus lelōkus. Tur varēšu nūlikt vysus augļus un vysu sovu montu, 19un sovai dvēselei teikšu: Dvēsele, tev ir daudzi monta, dēļ ļūti daudzim godim sakrōts, atsapyut, ēd, dzer un prīceigi padzeivoj. 20Bet Dīvs tam pasaceis: Tu muļkis, šūnakt pat tova dvēsele nu tevis tiks atsaukta. Kam tad tys pīdarēs, kū esi sakrōjis? 21Tai nūteik tam, kas dēļ sevis montu krōj, bet Dīva prīškā nava bogōts. #12:21 Kam nav tykumu un nūpalnu, tys Dīva prīškā ir nabogs.
Pōrmēreigōs ryupes ir līkas.
22Tad Jys saceja sovim mōceklim: Tōpēc Es jums soku, nasaryupejit pōrōk par dzeivi, — kū ēssit, ni ari par mīsu, — kū apviļksit. 23Tadei dzeive ir vērteigōka par ēdīni, un mīsa par apgērbu. 24Jemit vārā kraukļus. Jī tadei ni sēj, ni pļaun, jim navā ni klēts, ni škyuņa, bet Dīvs jūs baroj. Bet jyus asat vērteigōki par putnim. 25Un kas tad var caur pyulem pīlikt sovam myužam kaut vīnu ūlekti. 26Jo jyus tōs vysnīceigōkōs līteņas navarit izdareit, kōpēc tad ryupejitēs par cytom lītom. 27Apskotit lilijas, kai jōs aug, jōs tadei ni strōdoj, ni sprēž. Bet Es jums sōku, ka pats Salomons vysā sovā slavā nasagērbe tai, kai vīna nu jom. 28Jo tad zōli, kas šudiņ uz teiruma stōv, bet reit tiks īmasta ceplī, Dīvs tai apgērb, tū vairōk jyusus, jyus mozticeigī. 29Tai tad navaicojit, kū jyus ēssit, kū dzersit, un nasaryupejit pōrōk. 30Par tū ryupejās šō pasauļa pogōni; jyusu Tāvs tadei zyna, ka tys jums ir vajadzeigs. 31Bet pyrmōk meklejit (Dīva) vaļsteibas un jōs taisneibas, un tys (vyss) jums byus pīlykts klōtu.
Krōjums dabasūs.
32Nasabeisti, mozais puļceņ, — jyusu Tāvam tadei labpatyka dūt jums vaļsteibu. #12:32 K. Jezus te runoj sovim apostolim, kai gons gonomajam pulkam. 33Pōrdūdit tū, kū turit, un izdolit žāļsirdeibas dōvonōs. Īgōdojit sev krōjumu, kas napalīk vacs, — naizsmeļamu krōjumu dabasūs, kur zaglis navar pītivēt un kūde iznycynōt. 34Tadei kur ir jyusu krōjums, tur byus ari jyusu sirds.
Pīleidzeiba par mūdrū kolpu.
35Jyusu gūrnim jōbyun apjūztim, un lukturim (rūkōs) aizdagtim. #12:35 Cylvākam jōir pašaizlīdzeigam, jōsavolda kaisleibas, jōsavyngroj tykumūs un jōbyun gataveibā, kod Dīvs jū tīsas prīškā pasauks. Tīsas dīna tadei nav zynoma. 36Pošim jōbyun taidim, kai kolpim, kas gaida sova kunga nu kōzom atsagrīžam, lai jam, kai tik sōks klaudzynōt, tyuleņ atdareitu. 37Laimeigi tī kolpi, kurus kungs atgōjis atrass nūmūdā. Patīši, Es jums soku: Jys apsajūzis, liks tim nūsēst un jim kolpōs. 38Jo atīs ūtrōs vai trešōs nakts sardzes laikā un tai atrass, tad laimeigi ir tī (kolpi).
39Bet īvārojit tū: Jo saiminīks zynōtu, kurā stuņdē zaglis atīs, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sovā mōjā. 40Esit tad gataveibā, o Cylvāka Dāls atīs tamā stuņdē, kod nadūmōsit.
41Tad Pīters vaicōja: Kungs, vai šitei pīleidzeiba atsateic tikai uz mums vai ari uz visim? 42Kungs saceja: Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais pōrvaļdnīks, kuru kungs īcēle par sovu saimi, lai jys dūtu tim nūteiktā laikā bareibu? 43Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt. 44Patīši, Es jums soku: Jys īceļs tū par vysas sovas maņteibas (pōrvaļdnīku). 45Bet jo tys kolps pats sovā sirdī teiktu: Muns kungs ar atnōkšonu kavejās, un ka sōktu kolpus un kolpyunes sist; pats ēst, dzert un nūsadzert, 46tad taida kolpa kungs atīs tamā dīnā, kod jys nagaida un stuņdē, kuras nazyna. Tad jys liks jū sakopōt un pazeimōs jam vītu reizē ar naticeigim. 47Bet tys kolps, kas, zynōdams kunga vaļu, tūmār nadareitu saskaņā ar jō vaļu, sajims daudzi sitīņu. 48Turpretim tys, kas nazynūt dora tū, kas peļnej sitīņus, dabōs tikai nadaudz sitīņu. Kam ir daudzi dūts, nu tō daudzi tiks praseits, kam daudzi ir uztycāts, nu tō daudzi tiks pīpraseits.
K. Jezum pakaļīšona ir saisteita ar pašuzpurēšonūs.
49Es asmu nōcis mest guni vērs zemes un nikō cyta nagrybu, kai vīn, ka jei dagtu. #12:49 Guņs symbolizej svātdorūšū un atjaunojūšū K. Jezus mōceibas spāku, kurs caur Svātu Goru cylvākūs īsadorboj. 50Bet Maņ vēl jōpījam vīna kristeiba, un Es asmu namīrā, koleidz tys naizapiļdeis. 51Dūmojit, ka Es atgōju vērs zemes mīra nastu? Nimoz nā, — Es jums soku — škeļšonōs. #12:51 Cylvākam, kas grib K. Jezum byut uzticeigs, jōatmat vyss tys, kas kolpōšonā Dīvam varātu traucēt, lai gon tys byutu dōrgs un pateikams. 52Sōcūt nu šō breiža, pīci nasadareigi dzeivōs vīnā sātā: Trejs ceļsīs divejim pretim, un divi trejim. #12:52 Nasadareigi dzeivōs tōpēc, ka daži saimes lūcekli īticēs Kristus mōceibai un pījims kristeibu; citi, turpretim, paliks pogōneibā. Kur pōrlīceibōs nav vīnprōteibas, tur saimē navar byut ari sadareibas. 53Tāvs ceļsīs pret dālu, un dāls pret tāvu, mōte pret meitu, un meita pret mōti, veira mōte pret sovu vadaklu, un vadakla pret veira mōti.
Ar Dīvu jōizleigst dzeives laikā.
54Tad Jys saceja ļaužu pulkim: Kad jyus īraugat nu vokorim ceļūšūs mōkūni, tad tyuleņ sokot: Byus leits, — un tai ari nūteik, bet, 55kad pyuš dīnvydu vējs, sokot: Byus korsts laiks, — un tai ari nūteik. 56Līkuli! Debess un zemes parōdeibas jyus prūtat nūvērtēt, bet šytō laika kōpēc nanūvērtejat. #12:56 Šytō laika — Pesteitōja atnōkšonas laika, kuru pravīši jau īprīkš ir pasludynōjuši.
57Kōpēc jyus nu sevis pošim nasprīžat, kas ir taisneiba? #12:57 Vītā pi tīsas īšonas vajaga pošim labprōteigi izsprīst, kas kam pīdar. 58Koleidz ar sovu pretinīku ej uz īredni, pyulejīs pa ceļam nu jō tikt vaļā, ka tevis nanūdūtu tīsnešam, un tīsnesis tīsas kolpam, un tīsas kolps naīslūdzeitu cītumā. 59Es tev soku, ka naizīsi nu turīnes ōrā, koleidz nanūmoksōsi pādejō naudas gabaleņa.
Tällä hetkellä valittuna:
:
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.