Evangelijs pēc Jōņa 5
5
V.
K. Jezus padora vasalu slymū.
1Pēc tam atgōja jūdu svātku dīna, un Jezus aizgōja uz Jeruzalemu.
2Jeruzalemā pi Vušku vōrtim ir mōrks, kurs hebreju volūdā saucās Betsaida, ar pīcom pajumtem. #5:2 Betsaida — žāļsirdeibas noms. 3Tamōs gulēja daudz slymūs: oklu, klybu un paralizeitu, kuri gaideja yudiņa pakustēšonas. 4Pa laikam nūsalaide mōrkā Kunga eņgeļs, un yudiņs pasakustynōja. Kurs tad pēc yudiņa pakustēšonas pyrmais īkōpe, tys palyka vasals, kaut ar kaidu slimeibu tys ari slymōtu. #5:4 Vacajā Īstōdejumā Dīvs beja izvēlējis atseviškas vītas, kur ļaudim deve seviškas žēlesteibas, dareja breinumus. Myusu laikūs ari ir taidas vītas, pīm. Ļurdā, Čenstochovā, Aglyunā.
5Tur beja vīns cylvāks, kurs jau trejdesmit ostoni godi beja slyms. 6Jezus redzēja tū guļūt, un, zynōdams, ka jys jau ilgu laiku ir slyms, jam saceja: Vai tu gribi palikt vasals? 7Slymais atbiļdēja: Kungs, maņ navā nivīna cylvāka, kas mani mōrkā īcaltu, kad yudiņs pasakustynoj. Koleidz es aizeju, jau cyts pa prīšku par mani īkōp. 8Jezus tam saceja: Celīs augšā, jem sovu gultu un staigoj. 9Un tys cylvāks tyuleņ palyka vasals, pajēme sovu gultu un staigōja.
Bet tei beja Sabata dīna. 10Tōpēc jūdi izvasalōtajam saceja: Sabats ir, un tev navā breivi sovas gultas nosōt. 11Tys jim atbiļdēja: Kas mani padareja vasalu, Tys maņ saceja: Jem sovu gultu un staigoj. 12Tad jī jō vaicōja: Kurs ir tys cylvāks, kas tev saceja: Jem sovu gultu un staigoj? 13Bet izvasalōtais nazynōja, kas tys beja; jo Jezus nu tō ļaužu pulka, kas uz laukuma beja, atsarōve nūst. 14Pēc tam Jezus jū satyka svētneicā un jam saceja: Raug, tu esi palicis vasals, bet vairs nagrākoj, ka tev kas ļaunōks nanūtyktu.
15Tad tys cylvāks aizgōjis pastōsteja jūdim, ka tys, kas jū padareja vasalu, ir Jezus.
K. Jezus ir vīnleidzeigs Tāvam.
16Un jūdi tōpēc sōce Jezus vojōt, ka Jys sabatā tū beja padarejis. 17Bet Jezus tim saceja: Muns Tāvs dorbojās leidz pat šam breižam, un Es dorbojūs. 18Tōpēc jūdi vēļ vairōk meklēja Jū nūnōvēt, jo Jys na tikai sabata nasvēteja, bet vēļ Dīvu sauce par sovu tāvu, un tai stōdeja sevi leidzonu Dīvam.
19Bet Jezus tim atbiļdēja saceidams:
Patīši, patīši, Es jums soku: Dāls navar nikō pats nu sevis padareit, kai tik tū, kū redz, ka Tāvs dora; jo vysu kū Jys dora, tū taipat ari Dāls dora. 20Tāvs tadei Dālu mīļoj un jam rōda vysu, kū pats dora; pat vēļ lelōkas par šytom lītas Jys parōdeis, tai ka jyus breinōsitēs. 21Jo kai Tāvs pīceļ myrūņus un padora tūs dzeivus, tai un Dāls kū grib, tū padora dzeivu. 22Tāvs ari nivīna natīsoj; Jys ikvīnu tīsōšonu nūdeve Dālam, 23lai visi tai gūdynōtu Dālu, kai gūdynoj Tāvu. Kas Dāla nagūdynoj, tys ari Tāva nagūdynoj, kas Jū ir syutejis.
24Patīši, patīši, Es jums soku: Kas klausa Munu vōrdu un tic Tam, kas Mani syuteja, tam ir myužeiga dzeive, un tys naīs tīsas prīškā, bet caur nōvi īīs dzeivōšonā. 25Patīši, patīši, Es jums sōku: Atīs stuņde, jā, jei jau ir klōtu, kad nūmyrušī izdzērss Dīva Dāla bolsu; un tī, kas jū izdzērss, dzeivōs. 26Jo kai Tāvam patim ir sevī dzeive, tai ari Dālam īdeve, ka patim sevī byutu dzeive, 27un ari īdeve Jam varu tīsōt, jo Jys ir Cylvāka Dāls.
28Nasabreinojit. Tadei atīs stuņde, kad visi, kas guļ kopūs, izdzērss Jō bolsu. 29Un tī, kas labi dareja, pīsaceļs uz dzeivi; bet tī, kas dareja ļaunu, lai stōtūs tīsas prīškā. 30Es pats nu sevis nikō navaru padareit; Es sprīžu tai, kai dzēržu. Un muns sprīdums ir taisneigs, jo Es naeju pēc sovas grybas, bet gon pēc Tō grybas, kas Mani ir syutejis. #5:30 K. Jezus aizrōda, ka vysu, kū Jys dora, dora kūpā ar Tāvu un Sv. Goru.
Dabasu Tāva līceiba par K. Jezu.
31Jo Es pats par sevi līcynōtu, tad Muna līceiba nabyutu patīsa, #5:31 Ir Cyts — Dabasu Tāvs. 32bet ir cyts, kas par Mani līcynoj, un Es zynu, ka tei līceiba, kuru Jys par Mani dūd, ir patīsa. 33Jyus aizsyutejot pi Jōņa, un jys aplīcynōja patīseibu. 34Es gon cylvāku līceibas napījamu, bet šytū jums runoju tōdēļ, lai jyus byutu izpesteiti. 35Jys tadei beja tei dagūšō un apgaismojūšō svece, bet jyus gribējot tik nagaru laiceņu jōs gaismā līgsmōtīs.
36Maņ ir līceiba, kas ir pōrōka par Jōņa. Dorbi, kurus Tāvs maņ lyka dareit, un tī dorbi, kurus Es doru, līcynoj par Mani, ka Tāvs ir Mani syutejis. #5:36 Jōņa — Jōņa Kristeitōja. 37Tāvs, kas Mani syuteja, ir Tys, kas par Mani līcynōja. Jyus gon nikod naasat dzērdējuši Jō bolsa un nikod naasat Jō veida redzējuši; 38pat Jō vōrdu naasat sevī uzglobōjuši, jo jyus natycat Tam, kū Jys ir syutejis.
39Jyus pētejat Rokstus, jo dūmojat, ka jamūs byus myužeiga dzeive. 40Bet jī tadei par Mani līcynoj. 41Tūmār jyus nagribit īt pi Manis, lai jums byutu dzeive. 42Nu ļaudim gūda Es napījamu 43un pazeistu, ka jyusūs Dīva mīleibas navā. Es atgōju sova Tāva vōrdā, bet jyus Manis napījamat, bet, jo kaids cyts atīs sovā vōrdā, tū pījimsit. 44Kai gon jyus varātu ticēt, jo jyus meklejat gūda vīns nu ūtra, bet nameklejat gūda, kas paīt vīneigi nu Dīva. 45Nadūmojit, ka Es Tāva prīškā byušu par jyusu apvaiņōtōju. Par jyusu apvaiņōtōju byus Moizešs, uz kura jyus līkat sovas cereibas. 46Jo jyus Moizešam byutu ticējuši, tad ari Maņ tycātu; jys tadei raksteja par Mani. 47Bet jo jyus natycat jō rokstim, kai tad ticēsit Munim vōrdim?
נבחרו כעת:
Evangelijs pēc Jōņa 5: LGT
הדגשה
שתף
העתק
רוצים לשמור את ההדגשות שלכם בכל המכשירים שלכם? הירשמו או היכנסו
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
Evangelijs pēc Jōņa 5
5
V.
K. Jezus padora vasalu slymū.
1Pēc tam atgōja jūdu svātku dīna, un Jezus aizgōja uz Jeruzalemu.
2Jeruzalemā pi Vušku vōrtim ir mōrks, kurs hebreju volūdā saucās Betsaida, ar pīcom pajumtem. #5:2 Betsaida — žāļsirdeibas noms. 3Tamōs gulēja daudz slymūs: oklu, klybu un paralizeitu, kuri gaideja yudiņa pakustēšonas. 4Pa laikam nūsalaide mōrkā Kunga eņgeļs, un yudiņs pasakustynōja. Kurs tad pēc yudiņa pakustēšonas pyrmais īkōpe, tys palyka vasals, kaut ar kaidu slimeibu tys ari slymōtu. #5:4 Vacajā Īstōdejumā Dīvs beja izvēlējis atseviškas vītas, kur ļaudim deve seviškas žēlesteibas, dareja breinumus. Myusu laikūs ari ir taidas vītas, pīm. Ļurdā, Čenstochovā, Aglyunā.
5Tur beja vīns cylvāks, kurs jau trejdesmit ostoni godi beja slyms. 6Jezus redzēja tū guļūt, un, zynōdams, ka jys jau ilgu laiku ir slyms, jam saceja: Vai tu gribi palikt vasals? 7Slymais atbiļdēja: Kungs, maņ navā nivīna cylvāka, kas mani mōrkā īcaltu, kad yudiņs pasakustynoj. Koleidz es aizeju, jau cyts pa prīšku par mani īkōp. 8Jezus tam saceja: Celīs augšā, jem sovu gultu un staigoj. 9Un tys cylvāks tyuleņ palyka vasals, pajēme sovu gultu un staigōja.
Bet tei beja Sabata dīna. 10Tōpēc jūdi izvasalōtajam saceja: Sabats ir, un tev navā breivi sovas gultas nosōt. 11Tys jim atbiļdēja: Kas mani padareja vasalu, Tys maņ saceja: Jem sovu gultu un staigoj. 12Tad jī jō vaicōja: Kurs ir tys cylvāks, kas tev saceja: Jem sovu gultu un staigoj? 13Bet izvasalōtais nazynōja, kas tys beja; jo Jezus nu tō ļaužu pulka, kas uz laukuma beja, atsarōve nūst. 14Pēc tam Jezus jū satyka svētneicā un jam saceja: Raug, tu esi palicis vasals, bet vairs nagrākoj, ka tev kas ļaunōks nanūtyktu.
15Tad tys cylvāks aizgōjis pastōsteja jūdim, ka tys, kas jū padareja vasalu, ir Jezus.
K. Jezus ir vīnleidzeigs Tāvam.
16Un jūdi tōpēc sōce Jezus vojōt, ka Jys sabatā tū beja padarejis. 17Bet Jezus tim saceja: Muns Tāvs dorbojās leidz pat šam breižam, un Es dorbojūs. 18Tōpēc jūdi vēļ vairōk meklēja Jū nūnōvēt, jo Jys na tikai sabata nasvēteja, bet vēļ Dīvu sauce par sovu tāvu, un tai stōdeja sevi leidzonu Dīvam.
19Bet Jezus tim atbiļdēja saceidams:
Patīši, patīši, Es jums soku: Dāls navar nikō pats nu sevis padareit, kai tik tū, kū redz, ka Tāvs dora; jo vysu kū Jys dora, tū taipat ari Dāls dora. 20Tāvs tadei Dālu mīļoj un jam rōda vysu, kū pats dora; pat vēļ lelōkas par šytom lītas Jys parōdeis, tai ka jyus breinōsitēs. 21Jo kai Tāvs pīceļ myrūņus un padora tūs dzeivus, tai un Dāls kū grib, tū padora dzeivu. 22Tāvs ari nivīna natīsoj; Jys ikvīnu tīsōšonu nūdeve Dālam, 23lai visi tai gūdynōtu Dālu, kai gūdynoj Tāvu. Kas Dāla nagūdynoj, tys ari Tāva nagūdynoj, kas Jū ir syutejis.
24Patīši, patīši, Es jums soku: Kas klausa Munu vōrdu un tic Tam, kas Mani syuteja, tam ir myužeiga dzeive, un tys naīs tīsas prīškā, bet caur nōvi īīs dzeivōšonā. 25Patīši, patīši, Es jums sōku: Atīs stuņde, jā, jei jau ir klōtu, kad nūmyrušī izdzērss Dīva Dāla bolsu; un tī, kas jū izdzērss, dzeivōs. 26Jo kai Tāvam patim ir sevī dzeive, tai ari Dālam īdeve, ka patim sevī byutu dzeive, 27un ari īdeve Jam varu tīsōt, jo Jys ir Cylvāka Dāls.
28Nasabreinojit. Tadei atīs stuņde, kad visi, kas guļ kopūs, izdzērss Jō bolsu. 29Un tī, kas labi dareja, pīsaceļs uz dzeivi; bet tī, kas dareja ļaunu, lai stōtūs tīsas prīškā. 30Es pats nu sevis nikō navaru padareit; Es sprīžu tai, kai dzēržu. Un muns sprīdums ir taisneigs, jo Es naeju pēc sovas grybas, bet gon pēc Tō grybas, kas Mani ir syutejis. #5:30 K. Jezus aizrōda, ka vysu, kū Jys dora, dora kūpā ar Tāvu un Sv. Goru.
Dabasu Tāva līceiba par K. Jezu.
31Jo Es pats par sevi līcynōtu, tad Muna līceiba nabyutu patīsa, #5:31 Ir Cyts — Dabasu Tāvs. 32bet ir cyts, kas par Mani līcynoj, un Es zynu, ka tei līceiba, kuru Jys par Mani dūd, ir patīsa. 33Jyus aizsyutejot pi Jōņa, un jys aplīcynōja patīseibu. 34Es gon cylvāku līceibas napījamu, bet šytū jums runoju tōdēļ, lai jyus byutu izpesteiti. 35Jys tadei beja tei dagūšō un apgaismojūšō svece, bet jyus gribējot tik nagaru laiceņu jōs gaismā līgsmōtīs.
36Maņ ir līceiba, kas ir pōrōka par Jōņa. Dorbi, kurus Tāvs maņ lyka dareit, un tī dorbi, kurus Es doru, līcynoj par Mani, ka Tāvs ir Mani syutejis. #5:36 Jōņa — Jōņa Kristeitōja. 37Tāvs, kas Mani syuteja, ir Tys, kas par Mani līcynōja. Jyus gon nikod naasat dzērdējuši Jō bolsa un nikod naasat Jō veida redzējuši; 38pat Jō vōrdu naasat sevī uzglobōjuši, jo jyus natycat Tam, kū Jys ir syutejis.
39Jyus pētejat Rokstus, jo dūmojat, ka jamūs byus myužeiga dzeive. 40Bet jī tadei par Mani līcynoj. 41Tūmār jyus nagribit īt pi Manis, lai jums byutu dzeive. 42Nu ļaudim gūda Es napījamu 43un pazeistu, ka jyusūs Dīva mīleibas navā. Es atgōju sova Tāva vōrdā, bet jyus Manis napījamat, bet, jo kaids cyts atīs sovā vōrdā, tū pījimsit. 44Kai gon jyus varātu ticēt, jo jyus meklejat gūda vīns nu ūtra, bet nameklejat gūda, kas paīt vīneigi nu Dīva. 45Nadūmojit, ka Es Tāva prīškā byušu par jyusu apvaiņōtōju. Par jyusu apvaiņōtōju byus Moizešs, uz kura jyus līkat sovas cereibas. 46Jo jyus Moizešam byutu ticējuši, tad ari Maņ tycātu; jys tadei raksteja par Mani. 47Bet jo jyus natycat jō rokstim, kai tad ticēsit Munim vōrdim?
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.