PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 14
14
1Dzenieties pēc mīlestības, bet rūpējieties arī par garīgām dāvanām, sevišķi lai jums būtu praviešu dāvana.
2Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus.
3Bet kas sludina pravieša spēkā, tas runā cilvēkiem, stiprinādams ticībā, mudinādams un iepriecinādams.
4Kas runā mēlēs, tas stiprina ticībā pats sevi; bet, kas sludina pravieša spēkā, tas ceļ draudzi.
5Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs sludinātu praviešu spēkā. Jo sludinātājs ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesmedz paskaidrojumu, lai draudze iegūtu stiprināšanu.
6Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, ko tas jums palīdzētu, ja es nesludinātu jums, nesdams vai atklāsmi, vai atziņu, vai praviešu spēku, vai mācību?
7Tas tāpat kā ar nedzīviem instrūmentiem, vai tā būtu stabule, vai kokle, kas izdod skaņas; ja to skaņas nevarētu izšķirt, kā lai saprastu stabules vai kokles spēli?
8Un, ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies karam?
9Tāpat ari, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.
10Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.
11Un ja es kādu valodu nesaprotu, tad es būšu runātājam svešinieks, un runātājs būs man svešinieks.
12Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi.
13Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to arī var izskaidrot.
14Jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu Dievu, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts paliek neauglīgs.
15Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.
16Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu Amen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.
17Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citiem neceļ ticību.
18Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.
19Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pa mācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs.
20Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.
21Bauslibā rakstits: „Svešās mēlēs un ar svešu cilvēku lūpām es runāšu uz šo tautu, un tomēr tā man neklausīs,“ saka tas Kungs.
22Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet praviešu sludināšana nav neticīgajiem bet ticīgajiem.
23Ja visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?
24Bet ja visi runā praviešu spēkā un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu.
25Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz savu vaigu un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū.
26Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek ticības stiprināšanai.
27Un ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita, un viens lai izskaidro.
28Un ja nav izskaidrotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
29Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.
30Bet ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu.
31Jo jūs pēc kārtas varat visi sludināt, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums.
32Praviešu gari praviešiem klausa.
33Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.
34Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapuicē.
36Vai tad Dieva vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis?
37Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir tā Kunga pavēle.
38Bet ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts.
39Tā tad, brāļi, dzenieties pēc praviešu dāvanām, neliedziet arī runāšanu mēlēs.
40Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 14: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 14
14
1Dzenieties pēc mīlestības, bet rūpējieties arī par garīgām dāvanām, sevišķi lai jums būtu praviešu dāvana.
2Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus.
3Bet kas sludina pravieša spēkā, tas runā cilvēkiem, stiprinādams ticībā, mudinādams un iepriecinādams.
4Kas runā mēlēs, tas stiprina ticībā pats sevi; bet, kas sludina pravieša spēkā, tas ceļ draudzi.
5Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs sludinātu praviešu spēkā. Jo sludinātājs ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesmedz paskaidrojumu, lai draudze iegūtu stiprināšanu.
6Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, ko tas jums palīdzētu, ja es nesludinātu jums, nesdams vai atklāsmi, vai atziņu, vai praviešu spēku, vai mācību?
7Tas tāpat kā ar nedzīviem instrūmentiem, vai tā būtu stabule, vai kokle, kas izdod skaņas; ja to skaņas nevarētu izšķirt, kā lai saprastu stabules vai kokles spēli?
8Un, ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies karam?
9Tāpat ari, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.
10Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.
11Un ja es kādu valodu nesaprotu, tad es būšu runātājam svešinieks, un runātājs būs man svešinieks.
12Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi.
13Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to arī var izskaidrot.
14Jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu Dievu, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts paliek neauglīgs.
15Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.
16Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu Amen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.
17Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citiem neceļ ticību.
18Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.
19Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pa mācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs.
20Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.
21Bauslibā rakstits: „Svešās mēlēs un ar svešu cilvēku lūpām es runāšu uz šo tautu, un tomēr tā man neklausīs,“ saka tas Kungs.
22Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet praviešu sludināšana nav neticīgajiem bet ticīgajiem.
23Ja visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?
24Bet ja visi runā praviešu spēkā un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu.
25Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz savu vaigu un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū.
26Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek ticības stiprināšanai.
27Un ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita, un viens lai izskaidro.
28Un ja nav izskaidrotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
29Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.
30Bet ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu.
31Jo jūs pēc kārtas varat visi sludināt, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums.
32Praviešu gari praviešiem klausa.
33Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.
34Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapuicē.
36Vai tad Dieva vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis?
37Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir tā Kunga pavēle.
38Bet ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts.
39Tā tad, brāļi, dzenieties pēc praviešu dāvanām, neliedziet arī runāšanu mēlēs.
40Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.