PIRMĀ ĶĒNIŅU 14
14
1Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2Un Jerobeāms sacīja savai sievai: „Celies, lūdzu, un pārģērbies, lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šilo; tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš pār šo tautu.
3Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes klaipus un cepumus, arī trauciņu medus un aiznes to viņam: tas pateiks, kas zēnam vainas.“
4Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šilo pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija pats to nevarēja saredzēt, jo viņa acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5Bet tas Kungs sacīja Ahijam: „Redzi, te ir Jerobeāma sieva pie tevis atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā.“ Un tanī pat brīdī viņa arī ienāca, bet tā bija pārģērbusies,
6Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca durvīs, tad tas arī sacīja: „Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu tā sevi esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs:
7Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Tādēļ, ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis par vadoni pār savu tautu Israēlu,
8Un tādēļ, ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan manus baušļus sargāja un man ari sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds neesi bijis, —un tādēļ, ka,
9Neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu un tu Mani esi atmetis un atstājis aiz savas muguras,
10Un tad nu redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīrieti—ir vājo ir stipro—Israēlā. Un Es iznīcināšu Jerobeāma pēctečus tā, kā mēslus mēdz izmēzt, tiekāms tie visi būs pagalam.
11Kas no Jerobeāma pēctečiem mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet kas Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo tas Kungs ir runājis!
12Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13Un viss Israēls to apraudās un viņu apraks. Bet tas būs vienīgais Jerobeāma ģimenē, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā kaut kas labs visā Jerobeāma namā pret to Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14Tad tas Kungs pats sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jero-beāma namu, proti, jau šodien.
15Un tas Kungs sitīs Israēlu tā, kā niedre tiek kustināta ūdenī, un Viņš izravēs Israēlu no šīs labās zemes, kupu Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir darinājuši savas ašēras, to Kungu apvainodami.
16Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar kādiem tas pats ir apgrēkojies, un to dēļ, uz kuriem tas Israēlu ir pavedinājis!“
17Un Jerobeāma sieva piecēlās, un gāja, un nonāca Tircā, un tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, ka arī zēns nomira.
18Un to apraka un apraudāja viss Israēls, gluži tā, kā tas Kungs ar savu vārdu ar sava kalpa, pravieša Ahijas, starpniecību bija runājis.
19Un, kas vēl par Jerobeāmu ir vēstīts: kā viņš karojis un kā tas kā ķēniņš ir valdījis, redzi, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit un divi gadi. Tad tas apgūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
21Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam bija četrdesmit un viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuru tas Kungs sev bija izvēlējis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot savam vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs. Un viņi To vēl vairāk sakaitināja nekā visi viņu tēvi ar grēkiem, kādus tie darīja.
23Arī viņi sev uzcēla ir augstieņu svētnīcas, ir piemiņas stabus, ir ašēras uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, un zem katra zaļoksnēja koka.
24Un arī netiklības piekopēji bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantī-bas kā pagāni, kādus tas Kungs bija, Israēla bērniem ienākot, izdzinis no zemes.
25Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26Un viņš paņēma tā Kunga nama dārglietas un ķēniņa nama dārgumus, itin visu tas paņēma: arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis.
27Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms izdarināja vara vairogus. Un viņš tos nodeva to sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28Un cikkārt ķēniņš gāja tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardžu vīru istabā.
29Bet pārējie Rehabeāma vārdi un tas, ko viņš visu ir darījis, arī tas viss ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30Un nepārtraukts kapš bija starp Rchabeāmu un Jerobeāmu visu laiku.
31Un Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un vīna bija amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ ĶĒNIŅU 14: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIRMĀ ĶĒNIŅU 14
14
1Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2Un Jerobeāms sacīja savai sievai: „Celies, lūdzu, un pārģērbies, lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šilo; tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš pār šo tautu.
3Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes klaipus un cepumus, arī trauciņu medus un aiznes to viņam: tas pateiks, kas zēnam vainas.“
4Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šilo pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija pats to nevarēja saredzēt, jo viņa acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5Bet tas Kungs sacīja Ahijam: „Redzi, te ir Jerobeāma sieva pie tevis atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā.“ Un tanī pat brīdī viņa arī ienāca, bet tā bija pārģērbusies,
6Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca durvīs, tad tas arī sacīja: „Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu tā sevi esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs:
7Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Tādēļ, ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis par vadoni pār savu tautu Israēlu,
8Un tādēļ, ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan manus baušļus sargāja un man ari sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds neesi bijis, —un tādēļ, ka,
9Neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu un tu Mani esi atmetis un atstājis aiz savas muguras,
10Un tad nu redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīrieti—ir vājo ir stipro—Israēlā. Un Es iznīcināšu Jerobeāma pēctečus tā, kā mēslus mēdz izmēzt, tiekāms tie visi būs pagalam.
11Kas no Jerobeāma pēctečiem mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet kas Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo tas Kungs ir runājis!
12Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13Un viss Israēls to apraudās un viņu apraks. Bet tas būs vienīgais Jerobeāma ģimenē, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā kaut kas labs visā Jerobeāma namā pret to Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14Tad tas Kungs pats sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jero-beāma namu, proti, jau šodien.
15Un tas Kungs sitīs Israēlu tā, kā niedre tiek kustināta ūdenī, un Viņš izravēs Israēlu no šīs labās zemes, kupu Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir darinājuši savas ašēras, to Kungu apvainodami.
16Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar kādiem tas pats ir apgrēkojies, un to dēļ, uz kuriem tas Israēlu ir pavedinājis!“
17Un Jerobeāma sieva piecēlās, un gāja, un nonāca Tircā, un tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, ka arī zēns nomira.
18Un to apraka un apraudāja viss Israēls, gluži tā, kā tas Kungs ar savu vārdu ar sava kalpa, pravieša Ahijas, starpniecību bija runājis.
19Un, kas vēl par Jerobeāmu ir vēstīts: kā viņš karojis un kā tas kā ķēniņš ir valdījis, redzi, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit un divi gadi. Tad tas apgūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
21Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam bija četrdesmit un viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuru tas Kungs sev bija izvēlējis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot savam vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs. Un viņi To vēl vairāk sakaitināja nekā visi viņu tēvi ar grēkiem, kādus tie darīja.
23Arī viņi sev uzcēla ir augstieņu svētnīcas, ir piemiņas stabus, ir ašēras uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, un zem katra zaļoksnēja koka.
24Un arī netiklības piekopēji bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantī-bas kā pagāni, kādus tas Kungs bija, Israēla bērniem ienākot, izdzinis no zemes.
25Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26Un viņš paņēma tā Kunga nama dārglietas un ķēniņa nama dārgumus, itin visu tas paņēma: arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis.
27Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms izdarināja vara vairogus. Un viņš tos nodeva to sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28Un cikkārt ķēniņš gāja tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardžu vīru istabā.
29Bet pārējie Rehabeāma vārdi un tas, ko viņš visu ir darījis, arī tas viss ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30Un nepārtraukts kapš bija starp Rchabeāmu un Jerobeāmu visu laiku.
31Un Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un vīna bija amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.