PIRMĀ ĶĒNIŅU 9
9
1Kad Salamans bija pabeidzis celt tā Kunga namu un ķēniņa namu un itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt,
2Tad tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi tā, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies.
3Un tas Kungs sacīja viņam: „Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai mans vārds tanī mistu mūžīgi, un lai manas acis un mana sirds pie tā saistītos mūžīgi.
4Bet tu pats, ja tu vien staigāsi manos ceļos tāpat, kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams visu gluži tā, kā Es to tev esmu pavēlējis: lai tu sargā manus nolikumus un manas tiesas, —
5Tad Es uzcelšu tavas valdības krēslu pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens pats tavs tiesīgais mantinieks netiks atrauts Israēla tronim.
6Bet ja tu nogriezīsies un man nesekosi, —vai nu tu pats, vai arī tavi bērni, un jūs nesargāsit manus baušļus un manus nolikumus, kādus Es jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem dieviem, ar savām sejām nomezdamies to priekšā zemē,
7Tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kujm Es tiem esmu devis, un namu, ko Es savam vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no sava vaiga. Un Israēls būs par palamu un apsmieklu visām tautām.
8Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs garāmgājējs vīpsnās un sacīs: „Kādēļ gan tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?“
9Un tad tiem atbildēs: „Tāpēc, ka viņi atstāja savu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem, ka vini ar saviem vaigiem noliecās to priekšā zemē un tiem kalpoja, tādēļ tas Kungs pār viņiem ir licis nākt šai nelaimei.“
10Un notika pēc divdesmit gadiem no tā laika, kad Salamans bija pabeidzis uzcelt šos divi namus, —tā Kunga namu un ķēniņa namu, —
11Un kad toreiz Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem un arī ar zeltu, kā arī ar itin visu, ko vien viņš bija vēlējies, —tad Salamans deva Hirāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.
12Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kutas Salamans viņam bija nodevis, bet tās nepatika viņa acīm,
13Un viņš sacīja: „Kas tās tādas par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?“ Tādēļ tās nosauca par Kabula zemi līdz pat šai dienai vēl.
14Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts un divdesmit talentus zelta.
15Bet lieta ar klaušu pildītājiem, kurus ķēniņš Salamans bija savācis, lai uzceltu tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda:
16Ēģiptes ķēniņš faraons bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija ari nokāvis pilsētas kānaāniešu iedzīvotājus. Un pēc tam viņš to bija devis savai meitai pūrā, kas bija kļuvusi Salamana sieva.
17Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī Lejas Bet-Horonu,
18Viņš uzcēla klajumā Baālatu un Tamāru,
19Kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē.
20Tad nu visus tos, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus,
21Un bērnus, kādi šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, —tos tad Salamans sev izraudzīja par klaušu gaitniekiem, un tādi tie ir līdz pat šai dienai.
22Bet no Israēla bērniem Salamans neprasīja, lai tie kļūtu vergi, jo tie bija karavīri, bija viņa ierēdņi, viņa virsnieki, viņa tuvākie valdības locekli, viņa kara ratu vadītāji un jātnieki.
23Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti un piecdesmit; tie pārlūkoja tos ļaudis, kuri pildīja darbus.
24Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu.
25Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis tam Kungam, turpat arī kvēpinādams tā Kunga priekšā. Un viņš laimīgi pabeidza visus savus ēku celtniecības darbus.
26Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Ēdoma zemē, pie Niedru jūras krastiem.
27Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem.
28Un tie devās pāri uz Ofīru; un tic atveda no turienes zeltu, četri simti un divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ ĶĒNIŅU 9: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIRMĀ ĶĒNIŅU 9
9
1Kad Salamans bija pabeidzis celt tā Kunga namu un ķēniņa namu un itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt,
2Tad tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi tā, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies.
3Un tas Kungs sacīja viņam: „Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai mans vārds tanī mistu mūžīgi, un lai manas acis un mana sirds pie tā saistītos mūžīgi.
4Bet tu pats, ja tu vien staigāsi manos ceļos tāpat, kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams visu gluži tā, kā Es to tev esmu pavēlējis: lai tu sargā manus nolikumus un manas tiesas, —
5Tad Es uzcelšu tavas valdības krēslu pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens pats tavs tiesīgais mantinieks netiks atrauts Israēla tronim.
6Bet ja tu nogriezīsies un man nesekosi, —vai nu tu pats, vai arī tavi bērni, un jūs nesargāsit manus baušļus un manus nolikumus, kādus Es jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem dieviem, ar savām sejām nomezdamies to priekšā zemē,
7Tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kujm Es tiem esmu devis, un namu, ko Es savam vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no sava vaiga. Un Israēls būs par palamu un apsmieklu visām tautām.
8Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs garāmgājējs vīpsnās un sacīs: „Kādēļ gan tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?“
9Un tad tiem atbildēs: „Tāpēc, ka viņi atstāja savu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem, ka vini ar saviem vaigiem noliecās to priekšā zemē un tiem kalpoja, tādēļ tas Kungs pār viņiem ir licis nākt šai nelaimei.“
10Un notika pēc divdesmit gadiem no tā laika, kad Salamans bija pabeidzis uzcelt šos divi namus, —tā Kunga namu un ķēniņa namu, —
11Un kad toreiz Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem un arī ar zeltu, kā arī ar itin visu, ko vien viņš bija vēlējies, —tad Salamans deva Hirāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.
12Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kutas Salamans viņam bija nodevis, bet tās nepatika viņa acīm,
13Un viņš sacīja: „Kas tās tādas par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?“ Tādēļ tās nosauca par Kabula zemi līdz pat šai dienai vēl.
14Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts un divdesmit talentus zelta.
15Bet lieta ar klaušu pildītājiem, kurus ķēniņš Salamans bija savācis, lai uzceltu tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda:
16Ēģiptes ķēniņš faraons bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija ari nokāvis pilsētas kānaāniešu iedzīvotājus. Un pēc tam viņš to bija devis savai meitai pūrā, kas bija kļuvusi Salamana sieva.
17Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī Lejas Bet-Horonu,
18Viņš uzcēla klajumā Baālatu un Tamāru,
19Kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē.
20Tad nu visus tos, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus,
21Un bērnus, kādi šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, —tos tad Salamans sev izraudzīja par klaušu gaitniekiem, un tādi tie ir līdz pat šai dienai.
22Bet no Israēla bērniem Salamans neprasīja, lai tie kļūtu vergi, jo tie bija karavīri, bija viņa ierēdņi, viņa virsnieki, viņa tuvākie valdības locekli, viņa kara ratu vadītāji un jātnieki.
23Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti un piecdesmit; tie pārlūkoja tos ļaudis, kuri pildīja darbus.
24Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu.
25Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis tam Kungam, turpat arī kvēpinādams tā Kunga priekšā. Un viņš laimīgi pabeidza visus savus ēku celtniecības darbus.
26Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Ēdoma zemē, pie Niedru jūras krastiem.
27Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem.
28Un tie devās pāri uz Ofīru; un tic atveda no turienes zeltu, četri simti un divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.