OTRA ĶĒNIŅU 11
11
1Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes.
2Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamistabā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga tā, ka tas netika nonāvēts.
3Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi.
4Bet septītajā gadā fojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un miesas sargiem, un tad viņš tos noveda tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika tiem tā Kunga I namā ar zvērestu apstiprināt, ka cietīs klusu, un tad viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu.
5Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „ŠĪ ir lieta, kas jums būs jāizdara. Viena trešdaļa no jums, tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, lai apsargā ķēniņa pili.
6Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz sargu vienības pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt.
7Bet divas vienības no jums, visi, kufi sabatā iziet atvaļinājumā, lai ieņem tās sargu vietas, kujras ir pie tā Kunga nama ap ķēniņu.
8Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam ir jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot.“
9Un virsnieki pār simtiem darīja visu gluži tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus, ir tos, kujiem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, ir tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestejra Jojadas.
10Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās tā Kunga namā.
11Un sardžu vienību karavīri stavēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa visapkārt.
12Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un iedeva viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plauk-šķināja ar rokām un sauca: „Lai dzīvo ķēniņš!“
13Kad nu Atalja dzirdēja miesas sardzes karavīru un tautas saucienus, tad tā devās pie ļaudīm tā Kunga namā.
14Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija parasts, un virsnieki un tauļru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis bija priecīgi un ari pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēves un sauca: „Nodevība, nodevība!“
15Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem, tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: „Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!“ Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt tā Kunga namā.
16Tad viņi to paņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta.
17Un Jojada noslēdza derību starp to Kungu un ķēniņu un starp tautu nolūkā, lai tauta būtu tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu.
18Tad visi zemes ļaudis iegāja Baāla templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi sadragāja izlietos tēlus, bet Baāla priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār tā Kunga namu.
19Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un miesas sargus un sardžu virus un vispār visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no tā Kunga nama, un tie gāja pa sardžu vienību vārtu ceļu uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī.
20Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un piisēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
Pašlaik izvēlēts:
OTRA ĶĒNIŅU 11: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
OTRA ĶĒNIŅU 11
11
1Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, tad viņa cēlās un iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes.
2Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu, slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar viņa zīdītāju kādā guļamistabā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga tā, ka tas netika nonāvēts.
3Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār šo zemi.
4Bet septītajā gadā fojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un miesas sargiem, un tad viņš tos noveda tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika tiem tā Kunga I namā ar zvērestu apstiprināt, ka cietīs klusu, un tad viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu.
5Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „ŠĪ ir lieta, kas jums būs jāizdara. Viena trešdaļa no jums, tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, lai apsargā ķēniņa pili.
6Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz sargu vienības pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt.
7Bet divas vienības no jums, visi, kufi sabatā iziet atvaļinājumā, lai ieņem tās sargu vietas, kujras ir pie tā Kunga nama ap ķēniņu.
8Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam ir jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie ķēniņa, viņam izejot un ienākot.“
9Un virsnieki pār simtiem darīja visu gluži tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie ikkatrs ņēma savus vīrus, ir tos, kujiem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, ir tos, kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestejra Jojadas.
10Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās tā Kunga namā.
11Un sardžu vienību karavīri stavēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa visapkārt.
12Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni un iedeva viņam liecības grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plauk-šķināja ar rokām un sauca: „Lai dzīvo ķēniņš!“
13Kad nu Atalja dzirdēja miesas sardzes karavīru un tautas saucienus, tad tā devās pie ļaudīm tā Kunga namā.
14Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija parasts, un virsnieki un tauļru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis bija priecīgi un ari pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēves un sauca: „Nodevība, nodevība!“
15Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem, tiem, kuri ir karaspēka pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: „Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!“ Bet priesteris bija piekodinājis, ka viņu nedrīkst nogalināt tā Kunga namā.
16Tad viņi to paņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika tur nogalināta.
17Un Jojada noslēdza derību starp to Kungu un ķēniņu un starp tautu nolūkā, lai tauta būtu tā Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu.
18Tad visi zemes ļaudis iegāja Baāla templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi sadragāja izlietos tēlus, bet Baāla priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris atkal iecēla pārraugus pār tā Kunga namu.
19Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un miesas sargus un sardžu virus un vispār visu zemes tautu, un tie pavadīja ķēniņu no tā Kunga nama, un tie gāja pa sardžu vienību vārtu ceļu uz ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī.
20Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un piisēta norima, bet Atalju viņi nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.