APUSTUĻU DARBI 13
13
1Antiochijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarchu Hērodu, un Sauls.
2Kad tie kalpoja tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: „Nošķiriet man Bamabu un Sauļu darbam, kādam es viņus esmu aicinājis!“
3Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida.
4Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti, aizgāja uz Seleukiju un no šejienes pārcēlās uz Kipru.
5Nonākuši Salamīnā, viņi sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis viņiem bija par palīgu.
6Pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, viņi sastapa kādu zīlnieku, viltus pravieti, jūdu, vārdā B rjēsu.
7Tas bija viens no prokonsula Sergija Paula, gudra vīra, pavadoņiem. Ataicinājis Bamabu un Sauļu, viņš ļoti vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.
8Bet zīlnieks Elima, jo tā viņa vārdu tulko, viņiem nostājās pretī, cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.
9Bet Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns, viņu uzlūkojis,
10Sacīja: „Ak tu, velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt tā Kunga taisnos ceļus?
11Redzi, tā Kunga roka ir pret tevi, tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli.“ Tūdaļ krēsla un tumsa apņēma viņu, un, taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas.
12Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, kļuva ticīgs, brīnīdamies par tā Kunga mācību.
13Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfilijas Pergā, bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
14No Pergas iedami tālāk, viņi nonāca Pizidijas Antiochijā un, sabatā iegājuši sinagogā, apsēdās.
15Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: „Brāļi, ja jums ir kādi pamācīgi vārdi ļaudīm, tad runājiet!“
16Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: „Israēlieši un jūs, dievbijīgie, klausaities!
17Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un tautu paaugstinājis svešumā Ēģiptes zemē un no turienes ar paceltu roku tos izvedis.
18Tuksnesī viņš tos uzturējis ap četrdesmit gadu,
19Izdeldējis septiņas tautas Kānaānas zemē un viņiem zemi devis īpašumā.
20Ap četri simti piecdesmit gadu pēc tam viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.
21Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Sauļu, Kiša dēlu, vīru no Benjamīna cilts, četrdesmit gadu;
22Un, to atmetis, viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam viņš arī liecinā-dams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, viru pēc sava prāta, kas darīs visu, ko es gribu.
23No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.
24Priekš viņa atnākšanas Jānis visai Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību.
25Savu mūža darbu pabeidzis, Jānis sacīja: Es neesmu tas, par ko jūs mani turat; bet viens nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.
26Brāļi, Ābrahāma cilts bērni, un dievbijīgie starp jums, mums šis pestī-šanas vārds ir sūtīts.
27Jo Jeruzālemes iedzīvotāji un to vadoņi, viņu neatzīdami un tiesādami, piepildījuši praviešu vārdus, ko katru sabatu nolasa.
28Un, neatraduši nekādu nāves vainu, prasījuši, lai Pilāts viņu notiesā.
29Kad tie visu bija padarījuši, kas par viņu rakstīts, tad tie viņu noņēma no staba un ielika kapā.
30Bet Dievs viņu uzmodinājis no mirušiem.
31Viņš daudz dienu parādījies tiem, kas līdz ar viņu bija nākuši no Galilejas uz Jeruzālemi un kas tagad ir viņa liecinieki tautas priekšā.
32Arī mēs jums sludinām, ka Dievs, Jēzu uzmodinādams, mūsu bērniem piepildījis solījumu, ko viņš tēviem devis,
33Kā arī otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans Dēls, šodien es tevi esmu dzemdinājis.
34Viņš uzmodinājis to no mirušiem, jo viņam nebija lemts atgriezties iznīcībā; to viņš tā izteicis: Es jums došu Dāvidam solītos svētumus, kas nezudīs.
35Tāpēc arī citā vietā teikts: Tu savam Svētajam neliksi redzēt iznīcību.
36Jo Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, noguldīts pie saviem tēviem un redzējis iznīcību.
37Bet tas, ko Dievs uzmodinājis, nav redzējis iznīcību.
38Tāpēc zinait, brāļi, ka caur viņu jums tiek sludināta grēku piedošana, un visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu,
39Ikviens, kas tic, caur viņu tiek taisnots.
40Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas sacīts praviešu rakstos:
41Raugait, —pulgotāji, un brīnaities un iznīkstiet, jo es daru darbu jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsit, ja kāds jums to stāstītu.“
42Viņiem aizejot, viņus lūdza nākošajā sabatā tiem runāt šos vārdus.
43Sinagogas apmeklētājiem izklīstot, daudz jūdu un dievbijīgu prosēlitu sekoja Pāvilam un Bamabam; tie viņus pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
44Nākošajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.
45Bet jūdi, ļaužu pulkus redzēdami, iedegās naidā un runāja pretim Pāvila vārdiem zaimodami.
46Bet Pāvils un Barnaba, paļāvības pilni, sacīja: „Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt; bet, kad jūs to atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.
47Jo tā tas Kungs mums ir pavēlējis: Es tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu līdz pasaules galam.“
48Pagāni, to dzirdēdami, priecājās un slavēja tā Kunga vārdu un ticēja, cik mūžīgajai dzīvībai bija izredzēti.
49Un tā Kunga vārds izpaudās pa visu apgabalu.
50Bet jūdi sakūdīja augstas kārtas dievbijīgas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Bamabu un izdzina tos no savām robežām.
51Bet tie, nokratījuši pīšļus no savām kājām pret viņiem, devās uz Ikoniju.
52Un mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.
Pašlaik izvēlēts:
APUSTUĻU DARBI 13: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
APUSTUĻU DARBI 13
13
1Antiochijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarchu Hērodu, un Sauls.
2Kad tie kalpoja tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: „Nošķiriet man Bamabu un Sauļu darbam, kādam es viņus esmu aicinājis!“
3Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida.
4Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti, aizgāja uz Seleukiju un no šejienes pārcēlās uz Kipru.
5Nonākuši Salamīnā, viņi sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis viņiem bija par palīgu.
6Pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, viņi sastapa kādu zīlnieku, viltus pravieti, jūdu, vārdā B rjēsu.
7Tas bija viens no prokonsula Sergija Paula, gudra vīra, pavadoņiem. Ataicinājis Bamabu un Sauļu, viņš ļoti vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.
8Bet zīlnieks Elima, jo tā viņa vārdu tulko, viņiem nostājās pretī, cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.
9Bet Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns, viņu uzlūkojis,
10Sacīja: „Ak tu, velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt tā Kunga taisnos ceļus?
11Redzi, tā Kunga roka ir pret tevi, tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli.“ Tūdaļ krēsla un tumsa apņēma viņu, un, taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas.
12Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, kļuva ticīgs, brīnīdamies par tā Kunga mācību.
13Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfilijas Pergā, bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
14No Pergas iedami tālāk, viņi nonāca Pizidijas Antiochijā un, sabatā iegājuši sinagogā, apsēdās.
15Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: „Brāļi, ja jums ir kādi pamācīgi vārdi ļaudīm, tad runājiet!“
16Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: „Israēlieši un jūs, dievbijīgie, klausaities!
17Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un tautu paaugstinājis svešumā Ēģiptes zemē un no turienes ar paceltu roku tos izvedis.
18Tuksnesī viņš tos uzturējis ap četrdesmit gadu,
19Izdeldējis septiņas tautas Kānaānas zemē un viņiem zemi devis īpašumā.
20Ap četri simti piecdesmit gadu pēc tam viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.
21Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Sauļu, Kiša dēlu, vīru no Benjamīna cilts, četrdesmit gadu;
22Un, to atmetis, viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam viņš arī liecinā-dams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, viru pēc sava prāta, kas darīs visu, ko es gribu.
23No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.
24Priekš viņa atnākšanas Jānis visai Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību.
25Savu mūža darbu pabeidzis, Jānis sacīja: Es neesmu tas, par ko jūs mani turat; bet viens nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.
26Brāļi, Ābrahāma cilts bērni, un dievbijīgie starp jums, mums šis pestī-šanas vārds ir sūtīts.
27Jo Jeruzālemes iedzīvotāji un to vadoņi, viņu neatzīdami un tiesādami, piepildījuši praviešu vārdus, ko katru sabatu nolasa.
28Un, neatraduši nekādu nāves vainu, prasījuši, lai Pilāts viņu notiesā.
29Kad tie visu bija padarījuši, kas par viņu rakstīts, tad tie viņu noņēma no staba un ielika kapā.
30Bet Dievs viņu uzmodinājis no mirušiem.
31Viņš daudz dienu parādījies tiem, kas līdz ar viņu bija nākuši no Galilejas uz Jeruzālemi un kas tagad ir viņa liecinieki tautas priekšā.
32Arī mēs jums sludinām, ka Dievs, Jēzu uzmodinādams, mūsu bērniem piepildījis solījumu, ko viņš tēviem devis,
33Kā arī otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans Dēls, šodien es tevi esmu dzemdinājis.
34Viņš uzmodinājis to no mirušiem, jo viņam nebija lemts atgriezties iznīcībā; to viņš tā izteicis: Es jums došu Dāvidam solītos svētumus, kas nezudīs.
35Tāpēc arī citā vietā teikts: Tu savam Svētajam neliksi redzēt iznīcību.
36Jo Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, noguldīts pie saviem tēviem un redzējis iznīcību.
37Bet tas, ko Dievs uzmodinājis, nav redzējis iznīcību.
38Tāpēc zinait, brāļi, ka caur viņu jums tiek sludināta grēku piedošana, un visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu,
39Ikviens, kas tic, caur viņu tiek taisnots.
40Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas sacīts praviešu rakstos:
41Raugait, —pulgotāji, un brīnaities un iznīkstiet, jo es daru darbu jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsit, ja kāds jums to stāstītu.“
42Viņiem aizejot, viņus lūdza nākošajā sabatā tiem runāt šos vārdus.
43Sinagogas apmeklētājiem izklīstot, daudz jūdu un dievbijīgu prosēlitu sekoja Pāvilam un Bamabam; tie viņus pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
44Nākošajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.
45Bet jūdi, ļaužu pulkus redzēdami, iedegās naidā un runāja pretim Pāvila vārdiem zaimodami.
46Bet Pāvils un Barnaba, paļāvības pilni, sacīja: „Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt; bet, kad jūs to atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.
47Jo tā tas Kungs mums ir pavēlējis: Es tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu līdz pasaules galam.“
48Pagāni, to dzirdēdami, priecājās un slavēja tā Kunga vārdu un ticēja, cik mūžīgajai dzīvībai bija izredzēti.
49Un tā Kunga vārds izpaudās pa visu apgabalu.
50Bet jūdi sakūdīja augstas kārtas dievbijīgas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Bamabu un izdzina tos no savām robežām.
51Bet tie, nokratījuši pīšļus no savām kājām pret viņiem, devās uz Ikoniju.
52Un mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.