AMOSA 7
7
1Tas Visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un raugi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas.
2Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: „Ak Kungs Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!“
3Tad tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: „Tas nenotiks!“
4Dievs tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un raugi, Dievs tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznicināja apakšzemes pamatūdens lielo plūsmu un taisījās aprīt ari aramo zemi.
5Tad es lūdzu: „Ak Kungs Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?“
6Tad tam Kungam kļuva ari tā žēl, un tas Kungs, Visuvarenais, teica: „Tam nebūs notikt!“
7Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, —tas Kungs stāvēja uz stāvas, svērteniski taisni nomērītas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8Un tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ Es atbildēju: „Svērteni ar svinu galā.“ —Tad tas Kungs sacīja: „Redzi, Es gribu iegremdēt savu svērteni pašā vidū savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9Nē! Bet īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!“
10Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: „Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus.“
11Lūk, ko Amoss bija teicis: „Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā.“
12Bet tad Amacija teica Amosam: „Tu pareģi, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!
13Bet Bētelē tu ilgāk vairs kā pravietis uzstāties nedrīksti, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir ari ķēniņa galvenā mītne un visas ķēniņvalsts galvenais vidus!“
14Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: „Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls nedz ari kādas praviešu skolas audzēknis: es esmu gans, kas audzē meža vīģes.
15Bet tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Eji un uzstājies kā pravietis pret manu Israēla tautu!“
16Tādēļ uzklausi tā Kunga vārdu! Tu saki: „Nepareģo neko pret Israēlu im nesludini neko pret īzāka namu.“
17Tāpēc tas Kungs saka par tevi tā: „Tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un sadalīs gabalos, tev pašam būs jānomirst nešķīstā zemē, bet Israēls vestin tiks aizvests trimdā projām no savas zemes!“
Pašlaik izvēlēts:
AMOSA 7: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
AMOSA 7
7
1Tas Visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un raugi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas.
2Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: „Ak Kungs Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!“
3Tad tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: „Tas nenotiks!“
4Dievs tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un raugi, Dievs tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznicināja apakšzemes pamatūdens lielo plūsmu un taisījās aprīt ari aramo zemi.
5Tad es lūdzu: „Ak Kungs Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?“
6Tad tam Kungam kļuva ari tā žēl, un tas Kungs, Visuvarenais, teica: „Tam nebūs notikt!“
7Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, —tas Kungs stāvēja uz stāvas, svērteniski taisni nomērītas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8Un tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ Es atbildēju: „Svērteni ar svinu galā.“ —Tad tas Kungs sacīja: „Redzi, Es gribu iegremdēt savu svērteni pašā vidū savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9Nē! Bet īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!“
10Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: „Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus.“
11Lūk, ko Amoss bija teicis: „Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā.“
12Bet tad Amacija teica Amosam: „Tu pareģi, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!
13Bet Bētelē tu ilgāk vairs kā pravietis uzstāties nedrīksti, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir ari ķēniņa galvenā mītne un visas ķēniņvalsts galvenais vidus!“
14Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: „Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls nedz ari kādas praviešu skolas audzēknis: es esmu gans, kas audzē meža vīģes.
15Bet tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Eji un uzstājies kā pravietis pret manu Israēla tautu!“
16Tādēļ uzklausi tā Kunga vārdu! Tu saki: „Nepareģo neko pret Israēlu im nesludini neko pret īzāka namu.“
17Tāpēc tas Kungs saka par tevi tā: „Tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un sadalīs gabalos, tev pašam būs jānomirst nešķīstā zemē, bet Israēls vestin tiks aizvests trimdā projām no savas zemes!“
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.