PIEKTĀ MOZUS 26
26
1„Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un tu būsi jau to iemantojis, un tur dzīvosi,
2Tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem, kas tur pirmo reizi ienāksies un ko tu ievāksi no savas zemes, kādu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, viss paņemtais jāsaliek grozā un jāiet uz to vietu, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, lai tur liktu savam vārdam mājot.
3Un tev jāiet pie priestejra, kas tanī laikā būs, un tev viņam jāpaziņo: „Es šodien apliecinu tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis tanī zemē, ko tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar zvērestu dot.“
4Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas, un lai viņš to noliek tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.
5Un tev jāatbild un jāsaka tā Kunga, sava Dieva, priekšā: „Mans cilts tēvs bija aramiešu staigulis, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur kā svešinieks mazā ļaužu pulciņā, kas tur pieauga par lielu, stipru un daudzgalvainu tautu.
6Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika grūtu kalpošanu,
7Un tad mēs sākām brēkt uz to Kungu, savu tēvu Dievu, un tas Kungs paklausīja mūsu balsi un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu nomāktību;
8Un tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar baiļu apdvestu varu, ar zīmēm un ar brīnumiem;
9Un Viņš mūs ir novedis šinī vietā un mums ir devis šo zemi, —zemi, kupā piens un medus tek.
10Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļu augļus no tās zemes, ko tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt tā Kunga, sava Dieva, priekšā, un tev jānometas lūgšanā ar seju pie zemes tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā,
11Un tev ir jābūt priecīgam par visu labu, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam Ievītam un tavam svešiniekam, kas ir tavā vidū.
12Un kad tu tādā kārtā būsi pabeidzis pienest desmito tiesu no visas savas ienākušās ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upupa gads, un tu būsi devis Ievītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai tie tavos vārtos ēd un ir arī paēduši,
13Tad tev būs tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: „Es esmu to, kas ir svētīts, nesis ārā no sava nama un esmu to devis ir Ievītam, ir svešiniekam, ir bārenim, ir atraitnei pēc visām tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis: tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.
14Es neesmu no tā nenieka ēdis savā skumībā un neesmu nekā no tā atrāvis, kad es pats biju nešķīsts, un es neesmu arī neko noiicis mirušajiem; es esmu paklausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.
15Raugies lejup no savas svētās vietas, no debesīm, un svētī savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums iedevis, kupu Tu biji ar zvērestu apsolījis mūsu tēviem, —zemi, kur piens un medus tek!
16Šodien tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis šos likumus izpildīt un šīs tiesas pasargāt; tad nu turi un seko tiem no visas savas sirds un no visas savas dvēseles!
17Šodien tu esi tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu, un ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas, klausīdams Viņa balsij.
18Un tas Kungs tev šodien ir licis teikt, lai tu Viņam būtu par īpašu tautu, kā Viņš bija to apsolījis, un lai tu turētu visus Viņa baušļus
19Un ka Viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, tavā cieņā, godā un slavā, lai tu būtu svēta tauta tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis.“
Pašlaik izvēlēts:
PIEKTĀ MOZUS 26: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIEKTĀ MOZUS 26
26
1„Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un tu būsi jau to iemantojis, un tur dzīvosi,
2Tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem, kas tur pirmo reizi ienāksies un ko tu ievāksi no savas zemes, kādu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, viss paņemtais jāsaliek grozā un jāiet uz to vietu, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, lai tur liktu savam vārdam mājot.
3Un tev jāiet pie priestejra, kas tanī laikā būs, un tev viņam jāpaziņo: „Es šodien apliecinu tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis tanī zemē, ko tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar zvērestu dot.“
4Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas, un lai viņš to noliek tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.
5Un tev jāatbild un jāsaka tā Kunga, sava Dieva, priekšā: „Mans cilts tēvs bija aramiešu staigulis, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur kā svešinieks mazā ļaužu pulciņā, kas tur pieauga par lielu, stipru un daudzgalvainu tautu.
6Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika grūtu kalpošanu,
7Un tad mēs sākām brēkt uz to Kungu, savu tēvu Dievu, un tas Kungs paklausīja mūsu balsi un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu nomāktību;
8Un tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar baiļu apdvestu varu, ar zīmēm un ar brīnumiem;
9Un Viņš mūs ir novedis šinī vietā un mums ir devis šo zemi, —zemi, kupā piens un medus tek.
10Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļu augļus no tās zemes, ko tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt tā Kunga, sava Dieva, priekšā, un tev jānometas lūgšanā ar seju pie zemes tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā,
11Un tev ir jābūt priecīgam par visu labu, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam Ievītam un tavam svešiniekam, kas ir tavā vidū.
12Un kad tu tādā kārtā būsi pabeidzis pienest desmito tiesu no visas savas ienākušās ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upupa gads, un tu būsi devis Ievītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai tie tavos vārtos ēd un ir arī paēduši,
13Tad tev būs tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: „Es esmu to, kas ir svētīts, nesis ārā no sava nama un esmu to devis ir Ievītam, ir svešiniekam, ir bārenim, ir atraitnei pēc visām tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis: tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.
14Es neesmu no tā nenieka ēdis savā skumībā un neesmu nekā no tā atrāvis, kad es pats biju nešķīsts, un es neesmu arī neko noiicis mirušajiem; es esmu paklausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.
15Raugies lejup no savas svētās vietas, no debesīm, un svētī savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums iedevis, kupu Tu biji ar zvērestu apsolījis mūsu tēviem, —zemi, kur piens un medus tek!
16Šodien tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis šos likumus izpildīt un šīs tiesas pasargāt; tad nu turi un seko tiem no visas savas sirds un no visas savas dvēseles!
17Šodien tu esi tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu, un ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas, klausīdams Viņa balsij.
18Un tas Kungs tev šodien ir licis teikt, lai tu Viņam būtu par īpašu tautu, kā Viņš bija to apsolījis, un lai tu turētu visus Viņa baušļus
19Un ka Viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, tavā cieņā, godā un slavā, lai tu būtu svēta tauta tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis.“
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.