PIEKTĀ MOZUS 4
4
1„Un nu, Israēl, uzklausi likumus un glabā savus tiesu iestādījumus, pie kuriem turēties es tagad jūs mācu, lai jūs paliktu dzīvi un tiešām iegūtu savā īpašumā zemi, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums grib dot.
2Nepielieciet pie tā vārda, ko es jums dodu kā pavēli, neko klāt nedz no tā ko atraujiet, lai pasargāti paliek tā Kunga, jūsu Dieva, baušļi, kurus pildīt es uzlieku jums par pienākumu.
3Jūsu acis ir redzējušas, ko tas Kungs ir darījis Baāl-Peora dēļ, jo ikvienu cilvēku, kas Baāl-Peoram sekoja, to tas Kungs, jūsu Dievs, ir iznīcinājis no jūsu vidus,
4Bet jūs, kas jūs tam Kungam, savam Dievam, bijāt cieši pakļāvušies, jūs visi esat šodien dzīvi.
5Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesu noteikumus, kā tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tos arī tā pildītu tai zemē, uz kuru jūs dodaties, lai to sev iemantotu.
6Turiet un pildiet tos, jo tā būs jūsu gudrība un lietu izpratne citu tautu acu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: „Tiešām, gudri un izpratīgi ļaudis ir šī lielā tauta!“
7Jo kur ir gan vēl cita kāda liela tauta, kurai Dievs stāvētu tik tuvu kā tas Kungs, mūsu Dievs, mums, tiklīdz mēs Viņu piesaucam?
8Un kur ir vēl citai lielai tautai tik taisnīgi likumi un tik laba tiesiska iekārta kā visa šī bauslība, ko es jums šodien lieku priekšā?
9Bet sargies un jo nopietni pielūko, lai tu neaizmirstu notikumus, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tie neizzūd tev no atmiņas visās tavās mūža dienās! Un dari tos zināmus saviem bērniem un saviem bērnu bērniem!
10Sevišķi to dienu, kad tu stāvēji tā Kunga, sava Dieva, priekšā Horebā, un tas Kungs man sacīja: „Sapulcini Man šo tautu, un Es tiem likšu dzirdēt šos vārdus, ko Es gribu teikt, lai viņi mācās Mani bīdes visās savās mūža dienās, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un lai tie tos māca arī saviem bērniem!“
11Tad jūs pienācāt un nostājāties apakšā pie kalna, bet kalns dega ugunīs līdz debesu jumam, kaut apkārt bija tumsa, mākoņi un migla.
12Un tas Kungs uz jums runāja no uguns liesmām: jūs dzirdējāt Viņa vārdu skaņu, bet jūs neredzējāt parādāmies nekādu tēlu, vienīgi balss bija saklausāma.
13Tad Viņš jums pasludināja savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš ierakstīja divās akmens plāksnēs.
14Bet man tas Kungs tai laikā deva pavēli, lai es jums mācu likumus un tiesu lietas, ka jūs visu to pildītu, tanī zemē ieiedami, uz kujru jūs dodaties, lai to iemantotu.
15Tad nu sargieties visai savu dvēseļu labad, jo jūs neesat redzējuši parādāmies kādu tēlu tai dienā, kad tas Kungs ar jums no uguns liesmām Horebā runāja,
16Ka jūs neapgrēkojaties, darinādami sev dieva atveidu kādā tēlā, vai arī kādas vīriešu, vai sieviešu kārtas būtnes atdarinājumā,
17Vai arī kāda četrkājaina dzīvnieka, kas virs zemes dzīvo, vai arī kāda spārnota putna, kas gaisā lido,
18Vai arī kāda cita dzīvnieka, kas pa zemes virsu lodā, vai arī kādas zivs attēla izskatā, kas ūdenī zem zemes dzīvo.
19Un ka tu nepacel savas acis uz debesīm, uzlūkodams sauli, mēnesi, kā ari zvaigznes, visus zvaigznāju pulkus debesīs, un ka tu neliecies kārdināties un nekrīti ar savu vaigu pie zemes to priekšā, un lai tu tiem nekalpo, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir piešķīris par godinājuma priekšmetiem visām pārējām tautām zem visas debess.
20Bet jūs tas Kungs ir pieņēmis un jūs ir izvedis no dzelzs kausējamās krāsns, no Ēģiptes, lai jūs būtu Viņa īpaša tauta, kā tas arī šodien ir.
21Bet uz mani tas Kungs bija jūsu dēļ sadusmojies, un Viņš zvērēja, ka man nebūs iet pāri par Jardānu, un ka man nebūs nākt tai auglīgā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu,
22Jo man jāmirst šinī zemē, un es neiešu pāri Jardānai, bet jūs iesit pāri un iemantosit šo auglīgo zemi savā īpašumā.
23Tad nu sargieties, ka jūs neaiz-mirstat tā Kunga, sava Dieva, derību, ko Viņš ar jums ir slēdzis, ka jūs sev neiz-veidojat nekādu elka tēlu, ne no kā nekādu atveidu, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev būtu aizliedzis.
24Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir rijēja uguns, Viņš ir taisnīgs Dievs.
25Kad nu jūs dzemdināsit bērnus, kad jums būs bērnu bērni un sen jau jūs būsit zemē iedzīvojušies, tad jūs tomēr apgrēkosities, darinādami visādus elku tēlus, un tā darīsit ļaunu tā Kunga, sava Dieva, acīs, Viņu ar to apkaitinādami.
26Tāpēc es šodien te piesaucu debesis un zemi par lieciniekiem, ka jūs galīgi pazudīsit no tās zemes virsus, uz kuru jūs iesit pāri Jardānai, lai to iegūtu par savu īpašuma daļu; tur jums jūsu dzīves dienas neievilksies gafumā, jo jūs tiksit galīgi izdeldēti.
27Tas Kungs jūs tad izkaisīs tautu starpā, un no jums atliksies tikai mazs pulciņš pagānu tautu vidū, pie kupām tas Kungs jūs aizdzīs.
28Un tur jūs kalposit dieviem, kas ir cilvēku roku darbs, —koks un akmens, kas ne redz, ne dzird, ne ēd, ne ož.
29Bet tad no turienes jūs meklēsit to Kungu, savu Dievu, un to atradīsit, kad jūs to meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.
30Un kad tu būsi bēdās un visas šīs ciešanas tevi nākotnē skars, tad tu atgriezīsies pie tā Kunga, sava Dieva, un tu klausīsi Viņa pavēlēm.
31Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir žēlsirdīgs Dievs; Viņš tevi neatstās un tevi negrūdīs postā, Viņš ari neaizmirsīs derību, ko Viņš taviem tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis.
32Papētī jel atpakaļ pagājušos laikos, kas bijuši pirms tevis kopš tās dienas, kad Dievs radīja cilvēku virs zemes, un vaicā debesis no viena gala līdz otram, vai kādreiz un kur kāda tik svarīga lieta kā šī būtu notikusi, vai vispār kas tamlīdzīgs būtu dzirdēts?
33Vai kāda tauta būtu dzirdējusi Dieva balsi runājam no uguns liesmām, kā tu to esi dzirdējis un palicis dzīvs?
34Jeb vai kāds dievs jebkad būtu mēģinājis iet un izraudzīt sev vienu tautu kādas citas tautas vidū ar pārbaudījumiem, zīmēm un brīnumiem, ar kajiem, ar spēcīgu elkoni un augsti paceltu roku un ar šausmu apdvestiem varoņdarbiem, kā tieši visu to tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir darījis jūsu acu priekšā Ēģiptē?
35Tev tas ir rādīts, lai tu zini, ka tas Kungs ir vienīgais Dievs, cits neviens, kā Viņš vienīgi.
36No debesīm Viņš tev licis dzirdēt savu balsi, lai Viņš tevi pamācītu, bet virs zemes Viņš ir tev rādījis savu lielo uguni, un tu Viņa vārdus esi dzirdējis atskanam no uguns liesmām.
37Un tā kā Viņš ir tavus tēvus mīlējis, tad Viņš ir izraudzījis pēc viņiem arī viņu pēcnācējus un pats ar savu lielo spēku izvedis tevi no Ēģiptes,
38Izdzīdams, tevim tuvojoties, tautas, kas lielākas un stiprākas nekā tu, lai tevi ievestu viņu zemē un tev to dotu īpašumā, kā tas ir šodien.
39Tādēļ atzīsti šodien un ieraksti dziļi savā sirdī, ka Dievs tas Kungs ir vienīgais augšā debesīs un apakšā virs zemes un ka cita neviena nav Viņa vietā.
40Un tāpēc tev būs turēt Viņalikumus un Viņa baušļus, ko es tev šodien piekodinu, lai tev labi klājas un taviem bērniem pēc tevis un lai tavas dienas tiek pagarinātas tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos mūžīgi.“
41Tad Mozus atdalīja trīs pilsētas viņpus Jardānas uz austrumiem,
42Lai uz tām varētu bēgt, kas savu tuvāku netīši nositis, ar kupu viņam agrāk nav bijis naida, lai tāds varētu slepus doties uz vienu no šīm pilsētām un tur paglābt savu dzīvību.
43Šīs pilsētas bija: Becera augstienes līdzenumā Rūbena ciltij, Ramota Gileādā Gada ciltij un Golona Basanā Manases ciltij.
44Un šī nu ir tā bauslība, ko Mozus lika priekšā Israēla bērniem;
45Šīs ir tās liecības, likumu un tiesu noteikumi, ko Mozus deva Israēla bērniem, kad tie bija iznākuši no Ēģiptes,
46Viņpus Jardānas ielejā pretim Bet-Peorai, Sichona, amoriešu ķēniņa, zemē, kas bija dzīvojis Hešbonā, ko Mozus un Israēla bērni, iznākdami no Ēģiptes, bija sakāvuši.
47Un tie viņa zemi bija ieguvuši īpašumā un arī Oga, Basanas ķēniņa, zemi, abu amoriešu ķēniņu zemes, kas atrodas viņpus Jardānas austrumu virzienā,
48Sākot no Aroēras, kas uz Arnonas upes krasta, līdz Siona kalnam, tas ir Hermonam,
49Un arī visu klajumu, kas ir Jardānas austrumu krastā līdz ar klajumu jūpu zem Pizgas kraujas nogāzēm.
Pašlaik izvēlēts:
PIEKTĀ MOZUS 4: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIEKTĀ MOZUS 4
4
1„Un nu, Israēl, uzklausi likumus un glabā savus tiesu iestādījumus, pie kuriem turēties es tagad jūs mācu, lai jūs paliktu dzīvi un tiešām iegūtu savā īpašumā zemi, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums grib dot.
2Nepielieciet pie tā vārda, ko es jums dodu kā pavēli, neko klāt nedz no tā ko atraujiet, lai pasargāti paliek tā Kunga, jūsu Dieva, baušļi, kurus pildīt es uzlieku jums par pienākumu.
3Jūsu acis ir redzējušas, ko tas Kungs ir darījis Baāl-Peora dēļ, jo ikvienu cilvēku, kas Baāl-Peoram sekoja, to tas Kungs, jūsu Dievs, ir iznīcinājis no jūsu vidus,
4Bet jūs, kas jūs tam Kungam, savam Dievam, bijāt cieši pakļāvušies, jūs visi esat šodien dzīvi.
5Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesu noteikumus, kā tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tos arī tā pildītu tai zemē, uz kuru jūs dodaties, lai to sev iemantotu.
6Turiet un pildiet tos, jo tā būs jūsu gudrība un lietu izpratne citu tautu acu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: „Tiešām, gudri un izpratīgi ļaudis ir šī lielā tauta!“
7Jo kur ir gan vēl cita kāda liela tauta, kurai Dievs stāvētu tik tuvu kā tas Kungs, mūsu Dievs, mums, tiklīdz mēs Viņu piesaucam?
8Un kur ir vēl citai lielai tautai tik taisnīgi likumi un tik laba tiesiska iekārta kā visa šī bauslība, ko es jums šodien lieku priekšā?
9Bet sargies un jo nopietni pielūko, lai tu neaizmirstu notikumus, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tie neizzūd tev no atmiņas visās tavās mūža dienās! Un dari tos zināmus saviem bērniem un saviem bērnu bērniem!
10Sevišķi to dienu, kad tu stāvēji tā Kunga, sava Dieva, priekšā Horebā, un tas Kungs man sacīja: „Sapulcini Man šo tautu, un Es tiem likšu dzirdēt šos vārdus, ko Es gribu teikt, lai viņi mācās Mani bīdes visās savās mūža dienās, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un lai tie tos māca arī saviem bērniem!“
11Tad jūs pienācāt un nostājāties apakšā pie kalna, bet kalns dega ugunīs līdz debesu jumam, kaut apkārt bija tumsa, mākoņi un migla.
12Un tas Kungs uz jums runāja no uguns liesmām: jūs dzirdējāt Viņa vārdu skaņu, bet jūs neredzējāt parādāmies nekādu tēlu, vienīgi balss bija saklausāma.
13Tad Viņš jums pasludināja savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš ierakstīja divās akmens plāksnēs.
14Bet man tas Kungs tai laikā deva pavēli, lai es jums mācu likumus un tiesu lietas, ka jūs visu to pildītu, tanī zemē ieiedami, uz kujru jūs dodaties, lai to iemantotu.
15Tad nu sargieties visai savu dvēseļu labad, jo jūs neesat redzējuši parādāmies kādu tēlu tai dienā, kad tas Kungs ar jums no uguns liesmām Horebā runāja,
16Ka jūs neapgrēkojaties, darinādami sev dieva atveidu kādā tēlā, vai arī kādas vīriešu, vai sieviešu kārtas būtnes atdarinājumā,
17Vai arī kāda četrkājaina dzīvnieka, kas virs zemes dzīvo, vai arī kāda spārnota putna, kas gaisā lido,
18Vai arī kāda cita dzīvnieka, kas pa zemes virsu lodā, vai arī kādas zivs attēla izskatā, kas ūdenī zem zemes dzīvo.
19Un ka tu nepacel savas acis uz debesīm, uzlūkodams sauli, mēnesi, kā ari zvaigznes, visus zvaigznāju pulkus debesīs, un ka tu neliecies kārdināties un nekrīti ar savu vaigu pie zemes to priekšā, un lai tu tiem nekalpo, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir piešķīris par godinājuma priekšmetiem visām pārējām tautām zem visas debess.
20Bet jūs tas Kungs ir pieņēmis un jūs ir izvedis no dzelzs kausējamās krāsns, no Ēģiptes, lai jūs būtu Viņa īpaša tauta, kā tas arī šodien ir.
21Bet uz mani tas Kungs bija jūsu dēļ sadusmojies, un Viņš zvērēja, ka man nebūs iet pāri par Jardānu, un ka man nebūs nākt tai auglīgā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu,
22Jo man jāmirst šinī zemē, un es neiešu pāri Jardānai, bet jūs iesit pāri un iemantosit šo auglīgo zemi savā īpašumā.
23Tad nu sargieties, ka jūs neaiz-mirstat tā Kunga, sava Dieva, derību, ko Viņš ar jums ir slēdzis, ka jūs sev neiz-veidojat nekādu elka tēlu, ne no kā nekādu atveidu, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev būtu aizliedzis.
24Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir rijēja uguns, Viņš ir taisnīgs Dievs.
25Kad nu jūs dzemdināsit bērnus, kad jums būs bērnu bērni un sen jau jūs būsit zemē iedzīvojušies, tad jūs tomēr apgrēkosities, darinādami visādus elku tēlus, un tā darīsit ļaunu tā Kunga, sava Dieva, acīs, Viņu ar to apkaitinādami.
26Tāpēc es šodien te piesaucu debesis un zemi par lieciniekiem, ka jūs galīgi pazudīsit no tās zemes virsus, uz kuru jūs iesit pāri Jardānai, lai to iegūtu par savu īpašuma daļu; tur jums jūsu dzīves dienas neievilksies gafumā, jo jūs tiksit galīgi izdeldēti.
27Tas Kungs jūs tad izkaisīs tautu starpā, un no jums atliksies tikai mazs pulciņš pagānu tautu vidū, pie kupām tas Kungs jūs aizdzīs.
28Un tur jūs kalposit dieviem, kas ir cilvēku roku darbs, —koks un akmens, kas ne redz, ne dzird, ne ēd, ne ož.
29Bet tad no turienes jūs meklēsit to Kungu, savu Dievu, un to atradīsit, kad jūs to meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.
30Un kad tu būsi bēdās un visas šīs ciešanas tevi nākotnē skars, tad tu atgriezīsies pie tā Kunga, sava Dieva, un tu klausīsi Viņa pavēlēm.
31Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir žēlsirdīgs Dievs; Viņš tevi neatstās un tevi negrūdīs postā, Viņš ari neaizmirsīs derību, ko Viņš taviem tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis.
32Papētī jel atpakaļ pagājušos laikos, kas bijuši pirms tevis kopš tās dienas, kad Dievs radīja cilvēku virs zemes, un vaicā debesis no viena gala līdz otram, vai kādreiz un kur kāda tik svarīga lieta kā šī būtu notikusi, vai vispār kas tamlīdzīgs būtu dzirdēts?
33Vai kāda tauta būtu dzirdējusi Dieva balsi runājam no uguns liesmām, kā tu to esi dzirdējis un palicis dzīvs?
34Jeb vai kāds dievs jebkad būtu mēģinājis iet un izraudzīt sev vienu tautu kādas citas tautas vidū ar pārbaudījumiem, zīmēm un brīnumiem, ar kajiem, ar spēcīgu elkoni un augsti paceltu roku un ar šausmu apdvestiem varoņdarbiem, kā tieši visu to tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir darījis jūsu acu priekšā Ēģiptē?
35Tev tas ir rādīts, lai tu zini, ka tas Kungs ir vienīgais Dievs, cits neviens, kā Viņš vienīgi.
36No debesīm Viņš tev licis dzirdēt savu balsi, lai Viņš tevi pamācītu, bet virs zemes Viņš ir tev rādījis savu lielo uguni, un tu Viņa vārdus esi dzirdējis atskanam no uguns liesmām.
37Un tā kā Viņš ir tavus tēvus mīlējis, tad Viņš ir izraudzījis pēc viņiem arī viņu pēcnācējus un pats ar savu lielo spēku izvedis tevi no Ēģiptes,
38Izdzīdams, tevim tuvojoties, tautas, kas lielākas un stiprākas nekā tu, lai tevi ievestu viņu zemē un tev to dotu īpašumā, kā tas ir šodien.
39Tādēļ atzīsti šodien un ieraksti dziļi savā sirdī, ka Dievs tas Kungs ir vienīgais augšā debesīs un apakšā virs zemes un ka cita neviena nav Viņa vietā.
40Un tāpēc tev būs turēt Viņalikumus un Viņa baušļus, ko es tev šodien piekodinu, lai tev labi klājas un taviem bērniem pēc tevis un lai tavas dienas tiek pagarinātas tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos mūžīgi.“
41Tad Mozus atdalīja trīs pilsētas viņpus Jardānas uz austrumiem,
42Lai uz tām varētu bēgt, kas savu tuvāku netīši nositis, ar kupu viņam agrāk nav bijis naida, lai tāds varētu slepus doties uz vienu no šīm pilsētām un tur paglābt savu dzīvību.
43Šīs pilsētas bija: Becera augstienes līdzenumā Rūbena ciltij, Ramota Gileādā Gada ciltij un Golona Basanā Manases ciltij.
44Un šī nu ir tā bauslība, ko Mozus lika priekšā Israēla bērniem;
45Šīs ir tās liecības, likumu un tiesu noteikumi, ko Mozus deva Israēla bērniem, kad tie bija iznākuši no Ēģiptes,
46Viņpus Jardānas ielejā pretim Bet-Peorai, Sichona, amoriešu ķēniņa, zemē, kas bija dzīvojis Hešbonā, ko Mozus un Israēla bērni, iznākdami no Ēģiptes, bija sakāvuši.
47Un tie viņa zemi bija ieguvuši īpašumā un arī Oga, Basanas ķēniņa, zemi, abu amoriešu ķēniņu zemes, kas atrodas viņpus Jardānas austrumu virzienā,
48Sākot no Aroēras, kas uz Arnonas upes krasta, līdz Siona kalnam, tas ir Hermonam,
49Un arī visu klajumu, kas ir Jardānas austrumu krastā līdz ar klajumu jūpu zem Pizgas kraujas nogāzēm.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.